"Lai ko es darītu, mamma saka, ka es viņu nesaprotu." Kā palīdzēt cietušajam izrauties no vardarbības apļa? (1)

"Es esmu vecākā meita, nedzīvoju kopā ar mammu jau sešus gadus, bet mana māsa kurai ir 16, stāsta man, ka viens no brāļiem, kuram ir autisms, tiekot siets pie gultas un šis cilvēks [mammas dzīvesbiedrs] zvērīgi kliedzot nepārtraukti uz visiem mājiniekiem.

Viņš ir ietekmējis mammu tik tālu, ka viņa vairs nespēj komunicēt ar citiem cilvēkiem. To no malas var ļoti labi pamanīt, lai gan viņa pati apgalvo, ka viss ir kārtībā," pauž Ilze.

Ilzes mammas dzīvesbiedrs ienāca viņas ģimenē pirms 14 gadiem, kad Ilze bija vien 12 gadus veca. Arī viņa ir cietusi no šī vīrieša: "Vienreiz atradu viņa telefonā fotogrāfiju, kur bija pacelts mans naktskrekls.

Viņš sita arī mani, meloja, spēlēja azartspēles un vienmēr bļāva virsū."

Ilze ir noraizējusies, jo vardarbīgajā vidē aug 16 gadus veca pusaudze, kurai ir smagas veselības problēmas, un divi zēni - viens no viņiem ir ar autismu, otrs - pavisam mazs bērns.

"Lai ko es darītu, mana mamma saka, ka es viņu nesaprotu, jūtas kā varone, ka ir piedzemdējusi bērnus!

Visi slimi, katrs no sava tēva, bez nākotnes izglītības iespējām, bez nekādas attīstības... Es domāju tas viss ir tikai tādēļ, ka viņai ir bail, ka atkal kāds uz viņu kliegs," tieša un tai pašā laikā izmisusi ir Ilze.

Kāpēc cietušais vienkārši neaiziet no vardarbīgajām attiecībām?

Var būt grūti saprast, kāpēc kāds paliek attiecībās, ja partneris pret viņu izturas slikti. No malas šķiršanās var šķist vienkāršākais un ātrākais risinājums. Apkārtējie bieži domā, ka vardarbība daļēji ir arī cietušā vaina, jo viņš vai viņa to pacieš, vai ka cietušais ir vājš vai neattapīgs, ja paliek.

No malas var būt grūti saprast, kā cietušais jūtas, ja pats neatrodies konkrētajā situācijā. Var likties, ka aiziet ir vieglāk, nekā tas ir patiesībā. Var būt ļoti grūti pamest vardarbīgu partneri. Tāpēc ir svarīgs draugu un ģimenes atbalsts.

Ir ļoti svarīgi nelikt cietušajam justies, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā, ka viņa vai viņš nav aizgājis no attiecībām. Tas tikai pastiprinās cietušā zemo pašpārliecību un vainas vai kauna sajūtu.

Palīdziet cietušajam izsvērt savas jūtas, izlemt, ko viņš vai viņa var darīt, lai justos drošībā, neskatoties uz to, vai viņš nolemj palikt vai aiziet.

Kā tuvoties cietušajam?

Esiet iejūtīgs pret savu draugu vai radinieku, pēc iespējas mierīgākā tonī pastāstiet viņam par savām bažām. Norādiet, ka uztraucaties par viņu, un pēc tam paskaidrojiet, kāpēc. Piemēram:

"Es uztraucos par tevi, jo esmu pamanījis, ka pēdējā laikā tu izskaties ļoti nelaimīga."

Nebrīnieties, ja cietušais noraida jūsu atbalstu. Varētu būt, ka viņš vēl nav gatavs pastāstīt par piedzīvoto vardarbību vai baidās jūs uztraukt. Cietušais var nebūt gatavs atzīties, ka ir ticis izmantots, vai arī jūt kaunu vai baidās par to runāt. No vardarbības ģimenē cietušajiem var būt grūtības kādam uzticēties.

Ja cietušais ir vīrietis, viņš var justies īpaši neērti, runājot par vardarbību, jo viņu var uzskatīt par "vāju" vai "nevīrišķīgu".

Nespiediet personu runāt, ja viņš negrib, bet dariet viņam zināmu, ka esat blakus, ja viņam ir nepieciešama palīdzība. Esiet pacietīgs un vērīgs.

Jautājumi, ko var uzdot, un frāzes, ko speciālisti iesaka teikt

Šīs ir tikai dažas idejas. Ir svarīgi, lai jūs teiktu tikai to, kam paši ticat, un darītu to saviem vārdiem:

Tas, kā viņš pret tevi izturas, nav pieņemami.

Ko es varu darīt, lai tev palīdzētu?

Kā tu domā, kā viņa/viņas uzvedība ir ietekmējusi tevi?

Kā, tavuprāt, viņa uzvedība ietekmē jūsu bērnus?

Es uztraucos par to, ka viņš varētu nodarīt pāri tev vai bērniem.

Kas, tavuprāt, būtu jādara?

No kā tu baidies, ja aiziesi?

No kā tu baidies, ja paliksi?

Ko nedarīt…

Runājot ar kādu, kurš cieš no vardarbības ģimenē, ir pāris lietas, ko nevajadzētu darīt, jo tās var nepalīdzēt vai atturēt cietušo no vēlmes jums pilnībā uzticēties.

Daži piemēri, par kuriem vardarbībā cietušie apgalvo, atsaucoties uz savu pieredzi, kas ir lieki:

• Nevainojiet cietušo par vardarbību un neuzdodiet tādus jautājumus, kā "ko tu izdarīji, ka viņš pret tevi tā izturējās?" vai "kāpēc tu to paciet?", vai "kā tu joprojām vari viņu mīlēt?". Šie jautājumi var likt domāt, ka tas, kas ar viņu notiek, ir cietušā vaina.
• Nemēģiniet dedzīgi noskaidrot vardarbības "iemeslus", koncentrējieties uz atbalsta sniegšanu.
• Neesiet kritisks, ja cietušais saka, ka joprojām mīl savu partneri, vai ja viņš aiziet, bet pēc tam atgriežas attiecībās. Vardarbīga partnera atstāšana prasa laiku, un jūsu atbalsts ir patiešām vajadzīgs.
• Nekritizējiet vardarbīgo partneri. Kritizējiet aizskarošu uzvedību un dariet cietušajam zināmu, ka nevienam nav tiesību pret viņu tā izturēties. Partnera kritika, visticamāk, tikai liks cietušajam vēlēties viņu aizstāvēt.
• Nedodiet padomu un nesakiet, ko jūs darītu. Tas tikai mazinās cietušā pārliecību pieņemt lēmumus. Klausieties viņu un sniedziet informāciju, nevis padomu.
• Nespiediet viņu šķirties un nemēģiniet pieņemt lēmumus cietušā vārdā. Koncentrējieties uz viņu uzklausīšanu un atbalstu. Ļaujiet viņam pašam pieņemt lēmumus. Cietušais vislabāk zina savu situāciju.

Parūpējieties pats par sevi

Atbalsts draugam vai radiniekam, kurš cieš no vardarbības, var likt jums justies nomāktam un saspringtam. Jums ir jāparūpējas pašam par sevi un arī jāsaņem atbalsts.

Neapmierinātība vai dusmas par to, ka cietušais nepamet savu vardarbīgo partneri

Atcerieties, ka paziņošana cietušajam, ka esat neapmierināts vai vīlies, viņam nepalīdzēs un var tikai pasliktināt situāciju. Nepadodies neatkarīgi no viņa lēmumiem. Izskaidrojiet savas bailes, taču dariet cietušajam zināmu, ka joprojām viņu atbalstīsit. Atgādiniet sev, ka jūsu atbalsts ir svarīgs un labvēlīgi ietekmēs viņu, pat ja viņa šobrīd to vēl, iespējams, nesaprot. Nenovērtējiet par zemu sava atbalsta vērtību.

Meklējiet palīdzību

Arī jums vajag atbalstu. Runājiet ar citiem draugiem vai sazinieties ar organizācijām, lai iegūtu informāciju par to, ko varat darīt, lai palīdzētu.

Jūs nevarat palīdzēt vairāk, nekā jums ir pa spēkam

Esiet godīgs pats pret sevi par atbalsta apjomu un veidu, ko varat cietušajam sniegt. Neizsmeliet savus spēkus – jūs varat cietušo pilnībā atbalstīt tikai tad, ja rūpēsities arī par sevi. Atcerieties, ka jūs neesat atbildīgs par to, kas ar jūsu draugu vai radinieku notiek, un nevarat viņu "izglābt".

Aicinām izpildīt testu, kas atvieglo dažādu vardarbības veidu identificēšanu, mudināsim būt vērīgiem un nepalaist garām vardarbības pazīmes sev līdzās.

KUR MEKLĒT PALĪDZĪBU?

Pašvaldības sociālajā dienestā vai krīzes centrā:

Raksts tapis sociālās iniciatīvas "Pamani vardarbību" ietvaros.