Valsts galvu atalgojums 2022. gadā: kā tiek veidotas valsts amatpersonu algas? (32)

Kā nosaka Valsts prezidenta algu?

2022. gada valsts budžeta likumprojekts paredz, ka izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 6260 eiro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 1252 eiro.

Savukārt 2021. gada valsts budžeta likumprojekts paredzēja, ka izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedza 5960 eiro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedza 1192 eiro.

Likuma par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu 1. pants paredz, ka Valsts prezidenta atalgojumu un reprezentācijas izdevumus nosaka Saeima, pieņemot ikgadējo valsts budžetu.

Tas arī paredz, ka "reiz noteikto Valsts prezidenta atalgojumu nedrīkst samazināt laikā, uz kuru Valsts prezidents ievēlēts". Papildus atalgojumam Valsts prezidents katru mēnesi saņem līdzekļus reprezentācijas izdevumiem 20% apmērā no mēneša atalgojuma. Valsts prezidenta atalgojums un reprezentācijas izdevumi norādāmi atsevišķās valsts budžeta pozīcijās.

Valsts prezidenta atlīdzības ikgadējā indeksācija kancelejas budžeta 2022. gadam pieprasījumā tikusi iekļauta, ņemot vērā, ka valsts galvas mēnešalgas apmērs tiek pieskaņots augstāko amatpersonu – Ministru prezidenta, ministru, Valsts kontroliera, tiesībsarga un citu Saeimas iecelto un ievēlēto amatpersonu – mēnešalgas izmaiņām, kuras jau bija iekļautas nākamā gada budžeta projektā, skaidro Valsts prezidenta kanceleja.

No kā atkarīga amatpersonu alga?

Amatpersonu mēnešalgas indeksācija tiek balstīta uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta otro daļu, kurā paredzēts valsts institūciju amatpersonām un darbiniekiem mēnešalgu noteikt, izmainot bāzes mēnešalgas apmēru atbilstoši aprēķinātajam vidējās darba samaksas pieaugumam valstī un piemērojot attiecīgu koeficientu.

Bāzes mēnešalgas apmēru nosaka šādi: saskaita Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugumu procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgo summu dala ar divi.

Indeksē kārtējā gada bāzes mēnešalgu ar skaitli, kas iegūts saskaņā ar iepriekšminēto. Valsts kancelejai līdz kārtējā gada 1. maijam ir jāpublicē nākamā gada bāzes mēnešalgas apmērs. Bāzes alga 2022. gadam (bruto) ir 1058,10 eiro.

Ministru kabinets ne retāk kā reizi četros gados izvērtē valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku, kā arī tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmu un, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai priekšlikumus tās pilnveidošanai, nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

Nolemj būtiski palielināt valsts augstāko amatpersonu atalgojumu no 2023. gada

Saeima 16. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023. gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023. gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro.

Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023. gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.

Pieņemto grozījumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu, iepriekš informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28% - 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Vienlaikus precizēts valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.

Valsts kancelejā iepriekš atklāja, ka līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.

"Kopējais izpildvaras darbs, spēja kvalitatīvi pildīt valdības un parlamenta dotos uzdevumus tiešā veidā ir saistīta ar publiskajā sektorā nodarbināto profesionalitāti un kvalifikāciju. Valsts iestādes pašlaik vairs nespēj konkurēt darbaspēka tirgū ar privāto sektoru par ekspertiem, nozaru profesionāļiem un augstākā līmeņa vadītājiem," iepriekš sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš pauda, ka grozījumi Atlīdzības likumā pirmo reizi vienpadsmit gados pēc būtības pārveido valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu, risinot ilgstoši samilzušas problēmas - zemu darbinieku motivāciju, augstu darbinieku mainību un nepieciešamību ieguldīt apjomīgus resursus personāla attīstībā.

Lai novērstu ieilgušās problēmas, grozījumos Atlīdzības likumā pieņemti risinājumi, kas uzlabos atlīdzības konkurētspēju, nosakot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātās atlīdzības līmeņa.

Tāpat, mainot proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un mazinot piemaksu skaitu, samazināt maksimālo piemaksu kopsummu, ko darbinieks var saņemt, proti, no 60% uz 30% no mēnešalgas.

Paredzams, ka tas vairos atlīdzības stabilitāti un mazinās iekšējo administratīvo slogu, ko rada sarežģītu piemaksu sistēmas administrēšana.

Tāpat ar grozījumiem ieviesti arī citi mūsdienīgi darba samaksas risinājumi - trīs līmeņu algu skala, samaksas piesaiste ekonomikas attīstībai, tirgus koeficientu ieviešana īpaši pieprasītu jomu speciālistiem.

2023. gadā, balstoties uz nepieciešamā budžeta aprēķiniem, plānots izstrādāt optimālā algu budžeta prognozi un sagatavot budžeta pieprasījumu, lai valdība 2024. gada budžeta projektā varētu lemt, kādā secībā un cik ilgā periodā īstenot pasākumus algu nevienlīdzības mazināšanai valsts pārvaldē.

Likuma anotācijā pausts, ka izmaiņām nepieciešamais indikatīvais finansējums 2023. gadā ir 6,444 miljoni eiro, savukārt 2024. gadā - 6,852 miljoni eiro.

Tostarp Valsts prezidenta kancelejai - 46 630 eiro 2023. gadā un 51 856 eiro 2024. gadā, Saeimai - 526 000 eiro 2023. gadā un 554 316 eiro 2024. gadā, Ministru kabinetam - 510 049 eiro 2023. gadā un 568 504 eiro 2024. gadā, Satversmes tiesai - 90 435 eiro 2023. gadā un 101 340 eiro 2024. gadā, Augstākajai tiesai - 392 747 eiro 2023. gadā un 426 451 eiro 2024. gadā.