Trūkst preču, darbaroku, un raža aiziet postā. Kas notiek Lielbritānijā gadu pēc "Brexit"? (70)

2021. gadā Lielbritānija saskārās ar darbaspēka trūkumu visā ekonomikā. Lai gan Covid-19 pandēmijai ir bijusi liela ietekme, visvairāk cieta nozares, kuras paļāvās uz ES darba ņēmēju pārvietošanās brīvību pirms "Brexit".

Kā vēsta ziņu medijs "Euronews", Covid-19 ierobežojumu kombinācija, kā arī "Brexit" stāšanās spēkā, ir novedusi pie tā, ka daudzi eiropieši ir atgriezušies savās mītnes zemēs un Lielbritānijā vairs neatgriezīsies.

Foto: Preču trūkums Lielbritānijā

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes jaunajiem imigrācijas noteikumiem ES pilsoņiem vairs nav atvieglojumu. Tā vietā jaunie noteikumi ir paredzēti kvalificētu darbinieku piesaistīšanai. Gada laikā ir ziņots par vairākām Apvienotās Karalistes ekonomikas jomām, kuras ir cietušas no akūta darbaspēka trūkuma.

"Absolūti traumatisks gads"

Pieczvaigžņu viesnīca "The Rubens at the Palace" ar skatu uz karalienes Elizabetes II oficiālo rezidenci Bekingemas pili vēsta, ka, tāpat kā daudzām viesnīcām, bāriem un restorāniem, tai ir bijis grūti atrast darbiniekus.

Lielbritānijā arī vairākas kafejnīcas ir pieņēmušas lēmumu par slēgšanu darbinieku trūkuma dēļ.

Viesnīcas ģenerālmenedžeris Malkolms Hendrijs raksturo "Brexit" un Covid-19 kombināciju kā "vislielāko vētru", ko viņš ir pieredzējis vairāk nekā 30 gadus ilgajā karjerā.

"Nespēja pieņemt darbā darbiniekus no visas Eiropas, kad mēs esam pieraduši to darīt daudzus gadus iepriekš, patiešām ir problēmas cēlonis," saka Hendrijs.

Londonas restorāna "Darjeeling Express" īpašniece Asma Kāne vēsta, ka pagājušais gads ir bijis absolūti traumatisks, jo akūts darbinieku trūkums nozarē ir ietekmējis pārtikas produktu piegādes.

"Ir bijis patiešām grūti ar piegādēm. Nav garantijas, ka kaut kas notiks. Mēs vienkārši dzīvojam ar šo pastāvīgo nedrošību. Ir dienas, kad nesaņemam pienu vai vistu. Bet man ir restorāns! Es nezinu, ko darīt, ja preču vienkārši nav," viņa vēsta.

Kāne raksturo Eiropas strādniekus kā viesmīlības nozares "mugurkaulu" un apsūdz valdību par to, ka noveduši restorānus un viesnīcas līdz šādai situācijai.

Pirms pandēmijas ceturtā daļa viesmīlības un tūrisma darbinieku Apvienotajā Karalistē nebija Lielbritānijas pilsoņi, un gandrīz puse no viņiem bija no ES valstīm. Darbinieku skaits piecu gadu laikā pirms "Brexit" balsojuma bija pieaudzis par vairāk nekā 60%.

Jaunākie Apvienotās Karalistes oficiālie dati liecina, ka trīs mēnešu periodā no septembra līdz novembrim viesmīlības nozarē brīvo darba vietu skaits ir 165 000. Tiek lēsts, ka skaits ir vēl lielāks.

Lielākā problēma ir darbaspēks

Lielbritānijas lauksaimniecība bija īpaši atkarīga no ES darba ņēmēju pārvietošanās brīvības pirms "Brexit".

Gandrīz visi no 70 000 sezonas strādnieku augļu un dārzeņu novākšanā 2017. gadā bija no Austrumeiropas, liecina Nacionālās lauksaimnieku savienības dati.

Foto: Darbinieki Lielbritānijas zemeņu audzēšanas uzņēmumā. Ņemot vērā sezonas strādnieku trūkumu "Brexit" dēļ, pieaug bažas, ka liela daļa ogu sapūs

Migrācijas komiteja ir paziņojusi, ka pirms "Brexit" 99% sezonas laukstrādnieku bija no ES valstīm. Pēc "Brexit" daudzi ir devušies mājās. Anglijas ziemeļu fermas vadītājs Kevins Heinss aizvadītajā gadā ziņu medijam "Euronews" pastāstīja, ka lielākā daļa viņa narcišu ražas netika noplūkta.

"Lielākā problēma ir darbaspēks. Šodien pie mums strādātu 100-150 cilvēku, taču tagad vien 25, jo darbinieku vienkārši nav," sacīja Heinss.

Kā norādīja Heinss, brīvas pārvietošanās ierobežošanai ir bijusi postoša ietekme ne tikai dārzkopībā vai lauksaimniecībā, bet teju visās nozarēs, kur strādā cilvēki no ārvalstīm.

Reaģējot uz nepārtraukto nozares spiedienu, Lielbritānijas valdība aizvadītā gada decembrī paziņoja, ka tās sezonas strādnieku shēma, kas ļauj migrantiem īslaicīgi strādāt fermās, tiks paplašināta. Nākamajā paziņojumā Ziemassvētku vakarā tika teikts, ka sezonas strādnieku shēma tiks pagarināta uz trim gadiem.

Tiek ziņots, ka daži lauksaimnieki ir samazinājuši stādīšanas plānus 2022. gadam par vairāk nekā trešdaļu.

Lielbritānijas iestādes arī plaši izplata kampaņu, lai mudinātu vairāk Apvienotās Karalistes iedzīvotāju izvēlēties Lielbritāniju. Taču, kā liecina pieejamie dati, uzņēmējiem ir grūti pieņemt darbā vietējo darbaspēku.

"Apvienotās Karalistes strādnieki vienkārši neuzskata fizisku darbu  laukos zem klajas debess par pievilcīgu," teikts datu apkopojuma dokumentā.

"Valdība ir mēģinājusi novērst plaisas ar īstermiņa labojumiem, taču, ja mēs vēlamies, lai šī krīze neturpinās, ir steidzami nepieciešami ilgtermiņa risinājumi," decembra vidū sacīja Nacionālās zemnieku savienības prezidente Minete Batersa.

Cūku nozare ir tuvu sabrukumam

Darbaspēka trūkuma krīze Apvienotās Karalistes cūkkopības nozarē izraisīja to, ka daudzas cūkas nācies izkaut.

"Saimniecībā ir tik daudz cūku, un nav citur, kur tās novietot," intervijā "Euronews" aizvadītā gada oktobrī sacīja Glosteršīras fermere Sofija Hopa.

Tajā pašā mēnesī valdība paziņoja, ka ārvalstu miesniekiem tiks atļauts pieņemt līdz pat 800 pagaidu darbiniekiem, ļaujot tiem strādāt Apvienotajā Karalistē sešus mēnešus. Bet kāds Iekšlietu ministrijas ierēdnis decembrī Lielbritānijas parlamenta komitejai sacīja, ka ir pieteikušies mazāk nekā 100.

"Apvienotās Karalistes cūkkopības nozare joprojām ir sabrukuma stāvoklī, jo strādnieku trūkums turpina ietekmēt mūsu spēju apstrādāt saimniecībās jau esošo cūku skaitu. Visai pārtikas piegādes ķēdei un valdībai ir jāapvienojas un jāatrisina situācija, pretējā gadījumā mums nebūs cūku audzētāju," sacīja Nacionālās cūku asociācijas izpilddirektore Zoja Deivisa.

Aizvadītā gada rudenī bija arī bažas, ka tradicionālajām Ziemassvētku vakariņām varētu pietrūkt tītaru. Taču šī prognoze nepiepildījās, jo valdība paziņoja par līdz pat 5500 pagaidu vīzām mājputnu audzētavu darbiniekiem.

Piena nozarē arī kļūst arvien grūtāk sadabūt darbaspēku. Britu Karaliskās piena lauksaimnieku asociācijas ziņojumā teikts, ka 63% lauksaimnieku pēdējo piecu gadu laikā ir sakārušies ar problēmām, salīdzinot ar 51% 2016. gadā un 40% 2014. gadā.

Kravas automašīnu vadītāji: "Nepārdomātie priekšlikumi nedarbosies"

Piegāžu aizkavēšanās jau no pērnās vasaras beigām radīja situāciju, ka lielveikalu plauktos vairs nebija krājumu un degviela uzpildes stacijās izsīkst. Iemesls bija piegāžu vadītāju trūkums. Šāda problēma ir arī citām Eiropas Savienības valstīm.

Valdība paziņoja, ka piešķirs vairāk pagaidu vīzas ārzemju kravas automašīnu vadītājiem. Tika paredzēts, ka no ārzemēm darbā nolīgtu līdz 5000 automašīnu vadītājus, un viņi varētu tikt nolīgti līdz februāra beigām. Tomēr šobrīd pārvadājumu nozare lēš, ka trūkst līdz pat 100 000 darbinieku.

Foto: Piena produktu uzņēmuma "Arla Foods" kravas automašīnas šoferis 2021. gada 3. augustā piegādā pienu "Tesco" lielveikalam Londonā. Pārvadājumu uzņēmumi ziņo par kravas autovadītāju deficītu "Brexit" dēļ

Kā norāda ziņu medijs "Euronews", nozare saskaras ar vairākām būtiskām problēmām. "Nepārdomātie priekšlikumi, piemēram, trīs mēnešu vīza, nedarbosies," paziņoja Lielbritānijas autopārvadātāju asociācija.

Dažādas ES organizācijas norāda, ka daudzi autovadītāji saņem labu atalgojumu un darba apstākļus ES, tāpēc Apvienotās Karalistes piedāvājums nav pietiekami pievilcīgs.

Sociālā aprūpe

24. decembrī Lielbritānijas valdība paziņoja, ka tā pievieno sociālās aprūpes jomu deficīta profesiju sarakstam, tāpēc valdība dod iespēju ārvalstniekiem strādāt Lielbritānijā ar 12 mēnešu vīzām.

"Šīs ir lieliskas ziņas, taču kāpēc tas netika izdarīts agrāk – īpaši vasarā, kad mēs to pirmo reizi pieprasījām,"

mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstīja Neatkarīgās aprūpes priekšsēdētājs Maiks Padhems, atsaucoties uz personāla krīzi.

Kopš "Brexit" sociālās aprūpes darbiniekiem no ES valstīm vairs nav automātisku tiesību strādāt Apvienotajā Karalistē un viņiem ir jāpiesakās vīzas saņemšanai.

Šis solis sekoja valdības Migrācijas komitejas ieteikumam, kuras decembra ziņojumā teikts, ka "strādnieku pieņemšana darbā ir kļuvusi arvien grūtāka".

Borisa Džonsona valdība saistībā ar darbaspēka trūkumu konsekventi ir pieminējusi pandēmiju, nevis "Brexit". Taču Migrācijas komiteja paziņoja: tā kā vairāk nekā 50% Eiropas Ekonomiskās Zonas aprūpes darbinieku apgalvo, ka viņi ir ieradušies Apvienotajā Karalistē nodarbinātības nolūkā, brīvas pārvietošanās pārtraukšana, iespējams, veicinās darbā pieņemšanas problēmas, ar kurām saskaras nozare.

Tomēr Migrācijas komiteja arī norādīja, ka daudzas darbaspēka problēmas radās pirms "Brexit" un nozare bija vairāk atkarīga no ārpus ES.

Smagi skarta zvejniecības nozare

2021. gada janvāra beigās ziņu medijs "Apollo.lv" vēstīja, ka būtisks piemērs tam, ko "Brexit" nodara Lielbritānijas ekonomikai, ir Skotijas zvejniecība.

Neskatoties uz valdības apgalvojumiem, ka zvejniecības nozare bija tuvu tās prioritāšu saraksta augšgalam, pastāv reālas bažas, ka visa nozare var sabrukt dažu nedēļu laikā.

"Tas nav tik vienkārši kā IT kļūme, kuru var labot. Iepriekš mēs spējām dažu dienu laikā nosūtīt svaigu pārtiku uz Madridi "ar vienu papīra lapu". Tagad katram darījumam ir aptuveni 26 soļi," sacīja Skotijas Pārtikas un dzērienu dienesta izpilddirektors Džeimss Viterss.

Tas nozīmē, ka dažiem eksportētājiem vienas dienas laikā tirgus ar Eiropas Savienību tika pārtraukts. 

Aizvadītā gada janvārī tika ziņots, ka valdība nodrošina nozarei 31,4 miljonus ASV dolāru, lai atvieglotu tirdzniecību. Atbildot uz konkrētu jautājumu par zvejniecības nozari, šīs nedēļas sākumā Džonsons vēlreiz noliedza, ka eksportētāju problēmām būtu kāds sakars ar "Brexit" un ES darījumu. Tās radušās tāpēc, ka pandēmijas dēļ restorāni tika slēgti.

Skotijā redzamās ainas, iespējams, nav tik dramatiskas kā pārtikas trūkums, ko daudzi prognozēja pēc "Brexit". Lai gan 33% ražotāju, kas ziņo par eksporta kritumu, samazinājumu tieši saistīja ar pandēmiju, aptuveni 60% - ar "Brexit", norāda "IHS Markit".

Valdība apsūdz dažādas nozares par pārmērīgu paļaušanos uz lētu ES darbaspēku

ES strādnieku aizplūšana ir acīm redzama jaunākajos oficiālajos datos. Kā vēsta ziņu medijs "Euronews", 2020. gadā Apvienoto Karalisti ir pametuši par 94 000 ES pilsoņu vairāk nekā ieradušies.

Šīs situācijas dēļ valdība apsūdz dažādas ekonomikas nozares par pārmērīgu paļaušanos uz lētu ES darbaspēku. Lielbritānijas valdība apgalvo, ka ir izpildījusi savu lomu, cik vien tas ir iespējams, palīdzot nozarēm piesaistīt vietējos darbiniekus.

Lielbritānijas valdība arī ir uzsvērusi, ka "Brexit" pāreja nekad nav bijusi vienkārša, un ar laiku ieguvumus jutīs visi.