Covid-19 jaunā omikrona paveida dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija tiks pagarināta līdz 28. februārim. Ziņu medijs "Apollo.lv" apkopoja svarīgāko no valdības lemtā.

Valstī izsludināto ārkārtējo situāciju pagarina līdz 28. februārim

Covid-19 jaunā omikrona paveida dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija tiks pagarināta līdz 28. februārim, paredz ceturtdien valdības ārkārtas sēdē apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Grozījumus iesniegusī Veselības ministrija (VM) norāda, ka, lai novērstu zibensveidīgu infekcijas izplatību, ir jāturpina jau ieviestie epidemioloģiskās drošības pasākumi, un patlaban nav pieļaujama to atcelšana.

VM norāda, ka pagājušā gada nogalē pasaulē un Eiropas Savienībā (ES) strauji sāka izplatīties jaunais omikrona Covid-19 paveids. ES ir novērojams, ka katras divas dienas dubultojas omikrona gadījumu skaits, un atsevišķās valstīs jaunā omikrona izraisīto Covid-19 gadījumu skaits ir pārsniedzis delta varianta izraisīto Covid-19 gadījumu skaitu.

Salīdzinot ar pērnā 2. decembri, 2. janvārī ES Covid-19 saslimstības rādītājs ir palielinājies divas reizes, bet piemēram Dānijā, kur ir augstākā omikrona izplatība un augstākā saslimstība, saslimstības rādītājs ir pieaudzis piecas reizes, Lielbritānijā un Francijā - četras reizes. Latvijā līdz 2.janvārim ir reģistrēti 644 omikrona izraisīti saslimšanas gadījumi. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā ir sagaidāms straujš Covid-19 saslimstības pieaugums Latvijā.

VM skaidro, ka, neskatoties uz to, ka omikrona izraisītie saslimšanas gadījumi norit ar vieglāku slimības gaitu, ir jārēķinās, ka ir mazāka vakcīnu efektivitāte pret šī jaunā varianta izraisītu hospitalizāciju. Tāpat ir jārēķinās, ka pie ļoti augsta saslimstības rādītāja pastāv ļoti augsts risks saslimt ar smagu slimības formu nevakcinētajiem cilvēkiem, kam ir augsts risks smagām Covid-19 formām. Tāpēc prognozes demonstrē ļoti strauju nekontrolētu pacientu ar Covid-19 skaita pieaugumu stacionāros, pārsniedzot slimnīcu kapacitātes galējās robežas.

Papildus minētajam, VM aicina rēķināties, ka vakcīnu efektivitāte ir samazināta, lai pasargātu no saslimšanas ar simptomātisku Covid-19 formu un jāņem vērā, ka arī cilvēkam ar vieglu vīrusa infekcijas formu ir samazinātas darba spējas vai darba nespēja. To arī pierāda valstis, kur ir ļoti augsta saslimstība ar Covid-19 - Dānija, Lielbritānija, Francija - darbinieku darba nespējas dēļ saslimšanas rezultātā tiek kavēta uzņēmumu darbība un valsts funkciju, tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumu, sabiedrības drošības, sociālo pakalpojumu un citu nodrošināšana.

No 15. februāra pakalpojumu saņemšanai noteiks vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu

No 15. februāra pakalpojumu saņemšanai tiek noteikts vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš, kas "Johnson & Johnson" vakcīnu saņēmušajiem būs pieci mēneši, bet visām pārējām vakcīnām - deviņi mēneši, paredz ceturtdien valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš netiek attiecināts uz nodarbinātību. Vienlaikus Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovskis valdības sēdē pauda, ka tas būtu rekomendējoši.

Grozījumu iesniedzēja Veselības ministrija (VM) anotācijā norāda, ka vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātam attiecībā uz ceļošanu paredzēts noteikt deviņu mēnešu derīguma termiņu visā Eiropas Savienībā.

Pēc otrdien notikušās valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka tiem, kuri ar "Johnson&Johnson" vakcīnu būs vakcinējušies 15.septembrī un iepriekš, sertifikāta derīguma termiņš februāra vidū beigsies. Tāpēc ministrs aicināja iedzīvotājus saņemt balstvakcīnu, lai sertifikāta derīguma termiņš atjaunotos.

Trojanskis: Ierobežojumi un balstvakcinācija pret Covid-19 mazinātu mirstību un hospitalizāciju

Gadījumā, ja Latvijā nedēļā tiktu balstvakcinēti 80 000 iedzīvotāju un spēkā būtu ierobežojumi, mirstība samazinātos par 17% un par 26% mazāk cilvēku vajadzētu stacionēt, šodien valdības sēdē skaidroja epidemiologs, Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas speciālists Ņikita Trojanskis.

Turklāt, pieaugot balstvakcinācijas tempam līdz 80 000 cilvēku nedēļā, vienlaicīgi slimnīcās nonāks par 38% mazāk cilvēku un tiks novērstas gandrīz 400 cilvēku nāves, piebilda Trojanskis.

Viņš uzsver, ka balstvakcīna uzlabo situāciju ne tikai caur hospitalizāciju samazināšanu, bet arī caur īslaicīgu efektu uz transmisijas mazināšanu.

Epidemiologs atzina, ka joprojām lielākais nezināmais ir Covid-19 omikrona paveida infekciozitāte salīdzinājumā ar Covid-19 delta paveidu. Ja omikrona paveids būs divas reizes infekciozāks par deltu, ko epidemiologs prognozē izmantojis kā bāzes datus, tad jau janvāra beigās un februāra sākumā vairāk nekā 25 000 cilvēku būs inficēti, savukārt slimnīcās būs vairāk nekā 6000 Covid-19 pacientu.

Trojanskis skaidroja, ka, piemēram, Lielbritānijas dati rāda, ka omikrona paveids ir par vienu trešdaļu maigāks nekā delta variants, taču vakcīnu efektivitāte ir mazāka. Tādēļ joprojām jārēķinās, ka vienlaicīgi var nākties hospitalizēt aptuveni 6000 Covid-19 pacientu, ja pēc 11. janvāra nebūs efektīvu ierobežojumu un nepieaugs balstvakcinācijas temps.

"Kopā ar Aigaru Langinu veiktās modelēšanas rāda, ka pagaidām omikrona paveids dubultojas ik pēc 3-3,5 dienām pie nosacījuma, ja var uzticēties Latvijas datiem," piebilda Trojanskis.

Bērnudārznieki un bērni no 12 gadu vecuma bez Covid-19 sertifikāta drīkstēs piedalīties sporta nodarbībās ar negatīvu testu

Valdība ceturtdien atļāva pirmsskolas skolēniem un bērniem no 12 gadu vecuma, kuriem nav Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, piedalīties sporta nodarbībās ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

Pašlaik sporta treniņos grupā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu norisē iekštelpās var piedalīties darbinieki un skolēni, kuriem ir Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, kā arī tie skolēni līdz 12 gadu vecumam, kuri formālajā izglītībā ir veikuši rutīnas skrīninga testu.

Vienlaikus sporta nodarbībās nevar piedalīties pirmsskolas skolēni un skolēni no 12 gadu vecuma, kuriem nav Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.

Valdība atļāva skolēniem no 12 gadu vecuma, kuriem nav Covid-19 sertifikāta, bet kuri formālajā izglītībā ir veikuši rutīnas skrīninga testu, atsākt sporta nodarbības iekštelpās. Šiem skolēniem būs jāuzrāda testēšanas sertifikāts vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu skrīninga testu ar negatīvu rezultātu.

Tāpat sporta nodarbībās iekštelpās varēs piedalīties pirmsskolas vecuma bērni, taču to nodarbības nedrīkstēs pārklāties ar pamata izglītības pakāpes skolēnu nodarbībām. Nodarbību pārklāšanās gadījumā pirmsskolas vecuma skolēniem ne agrāk kā pirms 24 stundām jāveic antigēna paštests vecāku uzraudzībā, savukārt par testa rezultātu jāziņo atbildīgajai personai vai tests jāveic pirms treniņa norises autorizētas personas un vecāku klātbūtnē. Pozitīva testa gadījumā bērns, bērna vecāki vai likumiskais pārstāvis nekavējoties atstāj nodarbības norises vietu.

Lai mazinātu riskus skolēniem nonākt saskarē ar Covid-19 vīrusu, vienā sporta nodarbības grupā drīkst pulcēties ne vairāk kā 20 skolēni, un piepildījums ģērbtuvēs nepārsniedz 25%.

Savukārt visa iekštelpu sporta norises vietas apmeklējuma laikā audzēkņiem ir jāievēro divu metru distance.

Savukārt sacensībās varēs piedalīties un to norises vietā atrasties tikai personas ar primārās vakcinācijas, balstvakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kā arī skolēni, kuri ir veikuši Covid-19 testu izglītības iestādē organizētajā skrīningā. Pirmsskolas izglītības skolēni sacensībās drīkst piedalīties, ja tie pirms sacensību norises veic antigēna paštestu autorizētas personas un vecāku klātbūtnē un tas ir negatīvs.

Testēšanas izmaksas nodrošina attiecīgās interešu izglītības vai profesionālās izglītības ievirzes programmas īstenotājs, nevis skolēnu vecāki.

Kariņš mudina nekavēties ar lēmumu par balstvakcinācijas pret Covid-19 atļaušanu arī jauniešiem vecumā no 12 līdz 17 gadiem

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mudina atbildīgās instances nekavēties un atļaut pret Covid-19 balstvakcināciju veikt arī jauniešiem vecumā no 12 līdz 17 gadiem.

Premjers ceturtdien ārkārtas valdības sēdē, kurā Ministru kabinets lēma par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, norādīja, ka arī jauniešiem, tāpat kā pārējiem cilvēkiem, ar laiku zūd vakcīnas efektivitāte.

"Es domāju, ka mums kā valdībai ir jāvirzās šādā virzienā," teica Kariņš.

Kopumā Latvijā vakcinācijas pret Covid-19 kursu, saņemot abas potes vai "Johnson & Johnson" (J&J) gadījumā - vienu poti, noslēguši 1,266 miljoni iedzīvotāju. Savukārt vakcinācijas procesu līdz šim sākuši 1,317 miljoni iedzīvotāju.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2021.gada jūlija sākumā provizoriski bija 1 882 200 iedzīvotāju, tātad līdz šim kopumā vismaz pirmo poti vai J&J vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši 69,98% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu noslēguši 67,3% iedzīvotāju, no kuriem balstvakcīnu saņēmuši 22,2%, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Balstvakcinācijas aptvere visu iedzīvotāju vidū ir sasniegusi 14,93%, vakcīnas papildu devu saņemot 281 238 cilvēkiem.

Aizliedz dažādu izglītības pakāpju audzēkņu saskarsmi starpbrīžos ārpus mācību telpām

Valdība ceturtdien lēma aizliegt dažādu izglītības pakāpju audzēkņu saskarsmi starpbrīžos ārpus mācību telpām.

Paredzēts, ka turpmāk nodarbībās varēs piedalīties tie skolēni, kuri ir veikuši rutīnas skrīninga Covid-19 testu. Tas gan neattiecas uz pirmsskolas vecuma bērniem.

Vakcinētajiem un pārslimojušajiem izglītojamiem pirms nodarbības būs jāuzrāda atbilstošs sertifikāts.

Savukārt augstskolu un koledžu izglītības studiju procesā, darba pienākumu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā varēs piedalītie tikai personas ar Covid-19 vakcinācijas, balstvakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Personas, kurām ir klīniskās universitātes slimnīcas konsīlija lēmums par personas vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku, līdz pilna vakcinācijas kursa pabeigšanai studiju procesā varēs piedalīties tikai attālināti.

Lai mazinātu riskus skolēniem nonākt saskarē ar Covid-19 vīrusu, pamata un vidējās izglītības pakāpes skolēnu plūsmas nedrīkst pārklāties. Attiecīgi skolēni neatrodas vienā mācību telpā un nesatiekas ārpus nodarbību telpas starpbrīžos.

Prasības par skolēnu saskarsmi var nepiemērot, ja tas ir objektīvi pamatoti mācību priekšmetu (kursu) īstenošanā atbilstoši izglītības programmas specifikai, kā arī mācību priekšmetu konsultāciju, pagarinātās dienas grupu un interešu izglītības nodarbībās.

Savukārt gadījumā, ja pirmsskolas skolēnu nodarbības pārklājas ar pamata izglītības pakāpes skolēnu nodarbībām, pirmsskolas skolēniem ne agrāk kā pirms 24 stundām vecāku uzraudzībā jāveic antigēna paštests, par kura rezultātu jāpaziņo atbildīgajai personai, vai pirms nodarbības norises jāveic antigēna paštestu autorizētas personas un vecāku klātbūtnē. Pozitīva testa gadījumā bērns, bērna vecāki vai likumiskais pārstāvis nekavējoties atstāj nodarbības norises vietu.

Interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmas apguve notiek attālināti vai klātienē pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības pakāpes izglītojamiem.

Valdība atļāva nodarbību laikā telpā uzturēties ne vairāk kā 20 personām vienā grupā, savukārt vienai personai būs jānodrošina ne mazāk kā trīs kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības.

Telpā būs jānodrošina arī ventilācija ar mehāniskās ventilācijas sistēmu vai dabīgo ventilāciju, lai oglekļa dioksīda līmenis nepārsniegtu 1000 daļiņas uz miljonu (ppm). Taču, ja tas nav iespējams, telpā vismaz 15 minūtes jānodrošina svaigā gaisa pieplūde.

Arī darbs ar jaunatni turpmāk varēs notikt līdzīgi kā interešu izglītības nodarbības. Attiecīgi aktivitātes varēs organizēt klātienē iekštelpās un tajās varēs piedalīties jaunieši ar primārās vakcinācijas, balstvakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu, kā arī jaunieši, kuriem ir Covid-19 testēšanas sertifikāts vai kuriem atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra algoritmam formālajā izglītībā pamata un vidējā pakāpē veikts Covid-19 antigēna skrīninga tests vai RNS noteikšanas tests, un tas ir negatīvs.

Klātienes aktivitātes darbā ar jaunatni notiek pēc iepriekšēja pieraksta, iekštelpās katram dalībniekam jānodrošina ne mazāk kā trīs kvadrātmetri no publiski pieejamās platības, savukārt maksimālais dalībnieku skaits vienā grupā nepārsniedz 20 personas, kā arī tiek nodrošināta telpu ventilācija.

"Covidpass.lv" būs jāiekļauj plašākas ziņas arī no pilnībā vakcinētiem vai pārslimojušajiem ieceļotājiem

Valdība ceturtdien pieņēma regulējumu, kas paredz personu uzraudzības informācijas sistēmā ("covidpass.lv") iekļaut plašākas ziņas arī no pilnībā vakcinētiem vai pārslimojušajiem ieceļotājiem.

Līdz šim noteikumi paredzēja, ka ziņu sniegšanas prasības "covidpass.lv" tika mērogotas atkarībā no tā, vai personai pēc ieceļošanas tiek noteikts pašizolācijas pienākums un sekojoši attiecīgu laika posmu uzkrāts vienīgi minimāli nepieciešamais informācijas apjoms.

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju ārvalstīs saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības celma omikrona izplatību, veselības resors konstatējis nepieciešamību epidemioloģiskās izmeklēšanas nolūkā iegūt plašāku ziņu apjomu arī no personām, kuras ir pilnībā vakcinējušās vai pārslimojušas un kuras ieceļo Latvijā un pēdējo desmit dienu laikā ir uzturējušās augsta un īpaši augsta riska valstīs.

Ņemot vērā minēto, grozījumi paredz, ka personai, kura ieceļo Latvijā un kura pēdējo desmit dienu laikā ir uzturējusies augsta un īpaši augsta riska valstī, ir pienākums "covidpass.lv" iekļaut ziņas arī par personas ieceļošanu Latvijā, proti, ieceļošanas datumu un laiku, ieceļošanas veidu, kā arī informāciju par personas uzturēšanos augsta vai īpaši augsta riska valstī pēdējo desmit dienu laikā un par personas kontaktinformāciju.

Ņemot vērā, ka ir nepieciešams laiks, lai minēto sistēmu pielāgotu plānotajām izmaiņām, attiecīgais noteikumu punkts stāsies spēkā 17. janvārī.

Veselības ministrs: Obligātu Covid-19 testu pieprasīšana ieceļotājiem no konkrētām valstīm pēc 11. janvāra vairs nav lietderīga

Obligātu Covid-19 testu pieprasīšana, ieceļojot Latvijā no konkrētām valstīm, pēc 11. janvāra vairs nav lietderīga, ceturtdien pēc ārkārtas Ministru kabineta sēdes, kurā lemts pagarināt ārkārtējo situāciju, žurnālistiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš to pamatoja ar faktu, ka Covid-19 omikrona paveidam ir sākusies masveidīga iekšējā transmisija, kā arī prasības pagarinājums vēl būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Veselības ministrs skaidroja, ka šonedēļ publiskajā telpā noritējušajai diskusijai par testēšanas prasības ieviešanu arī no Spānijas, Itālijas, Francijas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem nevajadzēja būt publiskai, un Veselības ministrija (VM) šāda veida rekomendāciju uz valdības sēdi tā arī neiesniedza.

Pavļuts atklāja, ka līdz 11. janvārim paliek spēkā iepriekš noteiktā kārtība - ieceļojot Latvijā no Vācijas, Lielbritānijas, Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Beļģijas, Īrijas un Krievijas, pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī ir jāuzrāda pēdējo 72 stundu laikā veikts Covid-19 RNS tests vai pēdējo 48 stundu laikā veikts antigēna tests, kura rezultāts ir negatīvs.

Savukārt no 12.janvāra testēšanu turpinās lidostā "Rīga" pēc iepriekš izstrādātās kārtības - izraugoties konkrētus lidojumus no riska valstīm testēšanai. Vienlaikus Pavļuts uzsvēra, ka turpināsies darbs pie testēšanās vides uzlabošanas tieši lidostā, lai to padarītu epidemioloģiski drošāku.

Jau ziņots, ka vairāk nekā puse jeb 54% no Latvijā līdz 2. janvārim reģistrētajiem Covid-19 omikrona paveida gadījumiem ir vietējas izcelsmes, liecina Veselības ministrijas (VM) sagatavotais ziņojums par epidemioloģiskās drošības situāciju.

Tostarp apmēram puse no vietējiem gadījumiem ir sekundārie, savukārt otra puse - vietējie gadījumi ar nenoskaidrotu infekcijas avotu un inficēšanās apstākļiem, tāpat ir arī septiņi gadījumi, par kuriem datu nav. Atbilstoši VM publiskotajai informācijai, visvairāk vietējo omikrona paveida gadījumu fiksēts ap Jaunā gada un Ziemassvētku brīvdienām.

Vienlaikus 46% gadījumu ir ieviesti no ārvalstīm, no kuriem 69% fiksēti ieceļotājiem lidostā "Rīga". Par apmēram 24,5% jeb 158 gadījumiem epidemioloģiskā izmeklēšana vēl turpinās.

Kopumā līdz 2.janvārim Latvijā reģistrēti 644 Covid-19 omikrona paveida gadījumi. Savukārt līdz 5.janvārim omikrona paveidu gadījumu skaits sasniedzis jau 1419.

VID atbalsta summas Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem izmaksās līdz 31. janvārim

Valsts ieņēmumu dienests (VID) Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem atbalsta summas izmaksās līdz 31.janvārim, aģentūrai LETA sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Līdz 5.janvāra vakaram VID apgrozāmo līdzekļu grantos pēc 2016 iesniegumiem bija izmaksājis 17,3 miljonus eiro, bet algu subsīdijās pēc 14 076 iesniegumiem 13,8 miljonus eiro.

Vaivars sacīja, ka ar nodokļu maksātāju iesniegumu apstrādi nodarbojas aptuveni 200 VID darbinieki 24/7 režīmā.

Vaivars atzina, ko patlaban atbalsta izmaksas norit nedaudz lēnāk nekā iepriekš, taču to skaidroja ar izmaiņām atbalsta sniegšanas noteikumos, kā arī to, ka daļa uzņēmēju oktobrī veica Darba likumam neatbilstošas darbinieku darba samaksas izmaiņas, tāpēc šiem uzņēmējiem lēmuma pieņemšana par algu subsīdijas vai apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta piešķiršanu tika pagarināta.

Iepriekšējā atbalsta piešķiršanas periodā apgrozāmo līdzekļu granti un algu subsīdijas bija divi savstarpēji nesaistīti atbalsta pasākumi un tos vērtēja divas nesaistītas VID darbinieku grupas.

Savukārt patlaban apgrozāmo līdzekļu granti ir sasaistīti ar algu subsīdijām un gadījumā, ja uzņēmējs pieteicies abiem atbalsta pasākumiem, apgrozāmo līdzekļu grants tiek samazināts par subsīdijās izmaksāto summu. Līdz ar to sākotnēji tiek izvērtēti iesniegumi par algu subsīdiju izmaksu un tikai pēc subsīdijas izmaksas tiek vērtēti un aprēķināti apgrozāmo līdzekļu granti, skaidroja Vaivars.

Par 2021. gada oktobri, novembri un decembri atbalstam algu subsīdijām un grantam apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai var pieteikties līdz 2022.gada 17.janvārim, bet par janvāri - līdz 2022. gada 15. februārim.

Kā ziņots, lai palīdzētu uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem Covid-19 straujās izplatības dēļ valstī noteikto ierobežojumu laikā, valdība pagājušā gada novembrī apstiprināja atbalsta programmu, kas paredz darbinieku darba algas, pašnodarbināto ienākumu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanu - atbalstu algu subsīdijai, bet krīzes skartajiem uzņēmumiem ir pieejams vienreizējs valsts atbalsts - grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai.

Pasākumu norise un kultūrvietu darbība turpināsies epidemioloģiski drošajā režīmā

Līdz ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 28.janvārim valdība šodien lēma ļaut pasākumiem un kultūrvietām turpināt darboties epidemioloģiski drošajā režīmā, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijā (KM).

Pasākumi un kultūras pakalpojumi klātienē arvien sniedzami un pieejami tikai ar derīgu vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.

Papildus ikviens tiek aicināts gan darba vietā, gan publiskās vietās, kā arī apmeklējot pasākumus vai kultūrvietas, lietot medicīniskās sejas maskas vai FFP2 respiratorus. KM norādīja, ka pagaidām konkrēto masku lietošana ir ieteikuma formā, taču to plānots noteikt kā obligātu prasību, tiklīdz valstī būs pieejams pietiekošs šo masku un respiratoru daudzums.

Kultūras pasākumos gan pasākuma organizatoriem, gan viesmāksliniekiem, gan apmeklētājiem jābūt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam. Izņēmums ir bērni bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta vai tie bērni, kas ir pārslimojušu pilngadīgu personu pavadībā.

Pasākuma apmeklētājiem jāatrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās - blakus sēdvietās var atrasties ne vairāk kā divas personas no dažādām mājsaimniecībām vai līdz desmit personām, tostarp četri pieaugušie un seši bērni, no vienas mājsaimniecības. Starp katrām blakus esošajām sēdvietām ir jānodrošina ne mazāk kā divu sēdvietu distance vai aizsargbarjera.

KM norādīja, ka sēdvietas rindās tiek izkārtotas pamīšus, lai nevienam no līdzās sēdošajiem neviens nesēž ne priekšā, ne aizmugurē. Attiecīgi, ja kopā sēž desmit cilvēki, ir jāatstāj brīvas desmit vietas šai grupai priekšējā un aizmugurējā rindā.

Pasākuma laikā nav pieļaujama apmeklētāju vai personāla drūzmēšanās, un ārpus sēdvietām jānodrošina divu metru distance. Turklāt nav pieļaujama to apmeklētāju tikšanās, kuri atrodas dažādos norobežotos sektoros.

Pasākuma rīkotājs nodrošina biļešu personalizāciju, iekļaujot tajā apmeklētāja vārdu, uzvārdu, kontakttālruni un konkrēto sēdvietu pasākumā. Konkrēto informāciju pasākuma rīkotājs glabā vienu mēnesi un to nodod Slimību profilakses un kontroles centram pēc tā pieprasījuma.

Tāpat kā iepriekš maksimālais pieļaujamais apmeklētāju skaits kultūras pasākumos saglabājas līdz 500 personām. Saglabājas arī iespēja nepilngadīgiem bērniem pasākumus apmeklēt kopā ar pieaugušajiem, kuriem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Bērniem līdz 12 gadu vecumam nav jāveic Covid-19 testi, savukārt bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros.

Kultūrvietās - muzejos, bibliotēkās, arhīvos, kultūras centros, mākslas galerijās, izstāžu zālēs, brīvdabas estrādēs, teātros, koncertzālēs - gan apmeklētājiem, gan darbiniekiem un pakalpojumu sniedzējiem, obligāta ir prasība uzrādīt Covid-19 vakcinācijas vai vīrusa pārslimošanas sertifikātu. Visām personām, izņemot vienas mājsaimniecības pārstāvjus, jāievēro savstarpēja divu metru distance.

Savukārt amatiermākslas kolektīvu mēģinājumos joprojām varēs tikties līdz 20 dalībniekiem grupā, kuriem ir Covid-19 sertifikāts, vienai personai nodrošinot ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no mēģinājumam paredzētās telpas platības un ievērojot divu metru distanci. Piepildījums ģērbtuvēs nepārsniedz 25%, un grupas dalībnieku plūsma nedrīkst pārklāties ar citu personu plūsmām.

Kā skaidro KM, bērnu amatierkolektīvi kultūras centros darbojas saskaņā ar Valsts izglītības satura centra izstrādātajām vadlīnijām interešu izglītībai. Amatierkolektīvi nerīko aktivitātes un publiskus vai privātus pasākumus, kuros piedalās personas no citas grupas, klases, kursa vai kolektīva, tai skaitā nedodas uz citu pašvaldību administratīvajām teritorijām.

Arī plašsaziņas līdzekļu raidījumu veidošana, tāpat kā līdz šim, tiek veikta epidemioloģiski drošā vidē. Attiecīgi visiem raidījuma vadītājiem un dalībniekiem jābūt ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem.

Taču, lai nodrošinātu skatītājiem nepārprotamu un viegli uztveramu informāciju plašsaziņas līdzekļu raidījumu veidošanas laikā, sejas masku var nelietot, ja raidījumā piedalās ne vairāk kā 20 dalībnieki. Tāpat masku var nelietot, ja tiek ievērotas visas normatīvajā regulējumā noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, starp raidījuma dalībniekiem nodrošināta divu metru distance un tiek nodrošināta normatīvajam regulējumam atbilstoša gaisa kvalitāte vai veikta regulāra telpu vēdināšana atbilstoši programmas plānojumam.

Precizē epidemioloģiskās prasības profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai klātienē

Valdība ceturtdien precizēja prasības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtošanu klātienē epidemioloģiski drošā vidē.

Vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, profesionālos kvalifikācijas eksāmenus un kvalifikācijas pārbaudes tiesneša amata kandidātiem un brīvo juridisko profesiju pārstāvjiem klātienē varēs kārtot tikai personas ar vakcinācijas, balstvakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Vienlaikus pirms katra eksāmena jomas kārtošanas sākuma eksāmena norisē iesaistītajām personām būs jāveic rutīnas skrīninga Covid-19 tests, kā arī eksāmena laikā jālieto FFP2 respiratori.

Tāpat eksāmena norises laikā telpā varētu atrasties ne vairāk kā 20 personas, savukārt vienai personai būs jānodrošina ne mazāk kā trīs kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības.

Telpā būs jānodrošina ventilācija ar mehāniskās ventilācijas sistēmu vai dabīgo ventilāciju, lai oglekļa dioksīda līmenis nepārsniegtu 1000 daļiņas uz miljonu (ppm), kā arī atbilstoši iespējām jānodrošina nepārtraukta vai regulāra gaisa kvalitātes kontrole.

Saeima otrajā lasījumā atbalsta likumprojektu par labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu, kas paredz desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

Debatēs asu kritiku likumprojektam veltīja Nacionālās apvienības (NA) deputāti, kuri balsojumā arī bija pret to. Par piedāvāto likumu otrajā lasījumā nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 18 parlamentārieši.

Likumprojektam priekšlikumus iesniedza deputāti Jānis Butāns (JKP), Edvīns Šnore (NA), Ralfs Nemiro, Nacionālās apvienības (NA) frakcija un Viktors Valainis (ZZS). Šie priekšlikumi tika noraidīti. Piemēram, deputāts Nemiro piedāvāja likumu pārsaukt par "Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas kopienām likums", kura mērķis būtu atjaunot taisnīgumu un sniegt atbalstu visām Latvijas kopienām, nevis tikai vienai jeb ebrejiem, tomēr Saeimā priekšlikums atbalstu neguva.

Savukārt NA frakcija piedāvāja likumprojekta nosaukumā un visā tekstā aizvietot vārdu salikumu "ebreju kopiena" ar vārdu salikumu "totalitāro režīmu upuri", ko arī vairākums deputātu lēma neatbalstīt.

Debatēs politiķis Jānis Dombrava (NA) aicināja Saeimas deputātus ļoti rūpīgi un atbildīgi izturēties pret šo ieceri. "Ja jums ir vēlme sniegt šo labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebrejiem, tad pavisam noteikti nevajadzētu aizmirst Latvijas čigānus jeb romus, kuri faktiski ļoti līdzvērtīgā procentuālā apjomā tika iznīcināti nacistiskās Vācijas veiktajā holokaustā," minēja deputāts.

Tāpat, viņaprāt, būtu absurdi, ja deputāti mēģinātu izdzēst tās vēstures lapaspuses, kurās bija novērojami noziegumi pret latviešu tautu gan no Padomju Savienības puses, gan no nacistiskās Vācijas puses.

Tikmēr Saeimas deputāts Šnore likumprojektā "Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums" iesniedza priekšlikumus, kas paredzēja, ka attiecīgos līdzekļus piešķirtu arī Latvijas čigānu (romu) kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai un romu kopienas organizāciju darba atbalstam. Arī šie priekšlikumi tika noraidīti.

Savukārt Nemiro piedāvāja veidot jaunu labas atlīdzības likumprojektu, nenosakot kopienas, lai tas attiektos arī uz citām iedzīvotāju grupām, piemēram, poļiem, baltkrieviem, latviešiem, iespējams, arī kādām reliģiskām vai citām organizācijām. Viņaprāt, tas nepieciešams, lai nākotnē vairs nebūtu šādas diskusijas un aizvainojumi.

Lai likumprojekts par labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai stātos spēkā, tas vēl galīgajā lasījumā jāizskata parlamentā.

Kā ziņots, atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2023.gada 1.janvāra līdz 2032.gada 31.decembrim.

Likumprojekta mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai un ar labu gribu atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumu izstrādātāji atzīmējuši, ka piedāvātais likums atspoguļo faktu, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā īstenoto holokaustu, kura rezultātā vairākām vēsturiski pastāvējušām ebreju reliģiskajām un kopienas organizācijām nav tiesību pārņēmēju, kā arī nav vainojama un atbildīga par padomju okupācijas režīma īstenoto rīcību.

Pirms Otrā pasaules kara ebreju reliģisko organizāciju un kopienas īpašumā un to ebreju kopienas locekļu īpašumā, kuru ģimenes pilnībā tika iznīcinātas holokaustā bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami. Īpašumus Latvijas ebreju reliģiskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās un tie bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940.gada 17.jūnijam.

Tā laika ebreju kopienas locekļu nekustamos īpašumus viņu likumīgie mantinieki nevarēja atgūt denacionalizācijas kārtībā, jo visi šo ģimeņu locekļi bija gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās.

Anotācijā uzsvērts, ka nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941.gada līdz 1945.gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 75 000 ebreju - Latvijas pilsoņu, vai aptuveni 90% no pirmskara Latvijas ebreju kopienas. Tas bija smagākais noziegums pret cilvēci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā.

Ņemot vērā, ka kara rezultātā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un reliģisko organizāciju un kopienu tiesību pārņēmēji, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt.

Kopumā zaudējumi, kas radušies, ebreju kopienai nespējot atgūt denacionalizācijas procesā padomju okupācijas laikā nelikumīgi atsavinātos nekustamos īpašumus, esot 47 809 102 eiro. Tie aprēķināti apzinot uz 1940. gada 16. jūniju ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018. gada 31. decembrī.

Video no preses konferences pēc sēdes