Dzīvokļa saimniece Agnese ir sašutusi, jo viņas dzīvoklī Rīgā, viņai nezinot, ir deklarējusies persona, kas sagādā ne tikai lielāku komunālo maksājumu rēķinu, bet arī problēmas, vēsta TV3 raidījums "Bez Tabu".
VIDEO ⟩ Dzīvoklī deklarējas svešs cilvēks. Saimniecei lielāks komunālo maksājumu rēķins un mokas izdeklarēt personu (6)
Agnese, kura saņēmusi decembra rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem, ir sašutusi un pārsteigta, jo summa bijusi augstāka nekā citkārt. Viņai arī bijis jāmaksā nevis par diviem cilvēkiem kā vienmēr, bet gan par trīs.
Sieviete portālā "Latvija.lv" pārliecinājās, ka viņas īpašumā ir iedeklarējusies vēl kāda persona - pilnīgi sveša un nepazīstama sieviete Svetlana.
"Apskatījos pat "Facebook", bet pēc vārda un uzvārda es tikai Kijevā atradu šādu personu. Iesniedzu iesniegumu Rīgas domē, bet tāpat jutos sarūgtināta, ka man jāmaksā rēķini par šo nezināmo sievieti,"
tā dzīvokļa saimniece.
Kā ziņo raidījums, Agnese savā pašvaldībā uzrakstījusi iesniegumu par deklarēto personu, kuru viņa nepazīst. Pēc kāda laika viņa pastkastītē saņēma vēstuli, kura bija adresēta Svetlanai. Tajā bija teikts, ka Svetlanai jāvēršas Rīgas domē ar pierādījumiem, ka tik tiešām dzīvo konkrētajā adresē.
"Kāpēc man neviens nejautāja piekrišanu, kad viņa deklarējās manā īpašumā?
Man liekas, ka tas ir pilnībā garām! Ja var divu minūšu laikā deklarēties, tad man vajadzētu būt iespējai divās minūtēs izdzīt viņu no šejienes ārā!
Kur man ir garantija, ka pēc mēneša tatāru bars nedeklarējas vai čigānu tabors?" sašutusi ir Agnese.
Rīgas domes mājokļu un vides departamenta pārstāve Sandra Zamure raidījumā "Bez Tabu" skaidroja, ka dzīvesvietas deklarēšanās likums nosaka, ka pierādīšanas pienākums principā gulstas uz dzīvesvietas deklarētāju. Savukārt tad, kad tiek saņemts šāds iesniegums par ziņu pārbaudi, iestāde aicina dzīvesvietas deklarētāju ierasties uz viņa deklarēto adresi un sniegt ziņas par savu deklarāciju. Ja cilvēks tur dzīvo, tad viņam ir jānāk ar dokumentiem, piemēram, īres līgumu.
Kā "Bez Tabu" informēja RD pārstāve, dome vidēji mēnesī saņem desmit iesniegumus ar personas nepareizu dzīvesvietas norādīšanu. Viņa pastāstīja, ka par maldināšanu, proti, nepareizu dzīvesvietas norādīšanu, var arī sodīt.
Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Madara Puķe raidījumam norādīja - iestāde paļaujas uz personu godprātību, lietojot šo e-pakalpojumu. Turklāt e-pakalpojumā jāieliek ķeksītis, kas apliecina informācijas patiesumu.
Kā ziņo raidījums, šāds likums, kurš tik vienkārši ļauj deklarēties pilnīgi jebkurā adresē, ir jau 19 gadus. To pagaidām nav plānots mainīt.
Video: Raidījuma "Bez Tabu" sižets