Pk, 7.10.2022.

Kāpēc Latvijā palielinās elektroenerģijas cenas? Skaidro SPRK

Apollo.lv
Kāpēc Latvijā palielinās elektroenerģijas cenas? Skaidro SPRK
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 7
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Elektroenerģijas patēriņš un ražošana Baltijā pieaug, trūkst konkurētspējīgas elektroenerģijas ražošanas jaudas, Latvijā palielinās elektroenerģijas imports, būtiski pieaug elektroenerģijas cenas biržā un mazumtirgū. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro elektroenerģijas tirgus norises 2021.gada 3.ceturksnī un cenu pieauguma iemeslus Latvijā.

Elektroenerģijas patēriņš Baltijā atgriezies pirmspandēmijas līmenī; ražošana samazinājusies

Salīdzinot ar 2019.gadu, elektroenerģijas patēriņš Baltijā 2020.gadā samazinājās par 3%. Bet pērn pirmajos deviņos mēnešos elektroenerģijas patēriņš ir ne vien atkopies no krituma un atgriezies pirmspandēmijas līmenī, bet pat nedaudz pieaudzis. Savukārt elektroenerģijas ražošana Baltijā, salīdzinot ar 2019.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, ir samazinājusies par 5,7%. Visstraujāk tas noticis Igaunijā (-18%), kam seko Latvija (-6%), savukārt Lietuvā vērojams elektroenerģijas ražošanas pieaugums (+17%).

Lietuvā pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas (2010.gadā) ir izteikts konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanas jaudu deficīts. Lai gan Lietuvā ir uzstādītas būtiskas elektroenerģijas ražošanas jaudas, tās nevar uzskatīt par efektīvām. Tāpēc Lietuva lielāko daļu elektroenerģijas importē no valstīm, kur to saražot ir lētāk. Līdz ar to elektroenerģijas ražošanas pieaugumu, salīdzinot 2020. un 2021.gada pirmos deviņus mēnešus, ietekmēja tas, ka viens bija rekordzemu cenu gads, kad Lietuvā ražošana bija izteikti zema, bet otrs bija rekordaugstu cenu gads, kad ražošana Lietuvā kļuva ekonomiski pamatota.

Igaunijas jaudas pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas ieņēma būtisku lomu Baltijas kopējā patēriņa segšanā. Šobrīd elektroenerģijas ražošanas apjomi Igaunijā samazinās, pakāpeniski slēdzot novecojušas degslānekļa stacijas Narvā. Degslānekļa sadegšanas procesā rodas būtiski vairāk izmešu nekā, piemēram, sadedzinot dabasgāzi. Līdz ar to, pieaugot emisijas kvotu cenām, šīs jaudas tirgū zaudē konkurētspēju, kā arī var kavēt Igauniju sasniegt tai noteiktos emisiju samazināšanas mērķus Eiropas Savienības zaļā kursa ietvaros.

Latvijā saražotā elektroenerģija spēj veiksmīgi konkurēt biržā

Latvijas hidroelektrostacijās saražotā elektroenerģija cenas ziņā ir konkurētspējīga biržā. Līdz ar to ražošanas iespējas tiek izmantotas pilnā apmērā. Savukārt Rīgas termoelektrocentrālēs saražotās elektroenerģijas apjoms lielā mērā atkarīgs no elektroenerģijas cenas biržā un siltumslodzes pieprasījuma.

Proti, ražojot elektroenerģiju koģenerācijas režīmā, vienlaikus tiek ražota arī siltumenerģija. Tas ļauj ražotājam atgūt izmaksas no diviem enerģijas veidiem. Savukārt, ražojot elektroenerģiju kondensācijas režīmā (vienlaikus netiek ražota siltumenerģija), liekais siltums netiek lietderīgi izmantots. Līdz ar to aukstākās ziemās, kad pieprasījums pēc siltuma ir lielāks, Latvijā koģenerācijas režīmā ir iespējams enerģiju saražot efektīvāk.

“Tirgus apstākļos, kur trūkst konkurētspējīgas ražošanas jaudas, būtiski pieaugot fosilā kurināmā izmaksām, pieaug arī elektroenerģijas cenu svārstību amplitūda. Kādai no jaudām vai starpsavienojumu iespējām neesot pieejamai, var nākties darbināt mazāk efektīvu ģenerācijas staciju. Tas, savukārt, veicina pieaugumu biržas cenā.

Lai gan no ražošanas jaudu viedokļa šobrīd, iespējams, esam salīdzinoši labākos apstākļos nekā pārējās Baltijas valstis, cieši saistītos tirgos uz jaudu deficīta problēmu ir jāskatās plašāk par vienas valsts robežām,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.

Elektroenerģijas imports Latvijā 2021.gada 3.ceturksnī pieauga

Ņemot vērā elektroenerģijas ražošanas staciju kopējo uzstādīto jaudu, Latvijai ir iespēja pašai saražot visu valstij nepieciešamo elektroenerģiju. Tomēr ikdienā stacijas nestrādā pilnā noslodzē klimatisko un tirgus apstākļu dēļ. Tāpēc brīžos, kad situācija tirgū to ļauj, Latvijā tiek importēta lētāka elektroenerģija no kaimiņvalstīm.

Vietēji saražotā elektroenerģija Latvijas patēriņu tieši 2021.gada 3.ceturksnī nosedza par 47%. Viszemākā vietējā elektroenerģijas ražošana bija augustā, kad tā sasniedza zemāko punktu kopš 2008.gada. Samazinājumu ietekmēja kā klimatiskie apstākļi – augsta ārgaisa temperatūra jūlijā (5°C virs normas) –, tā arī pazemināta ūdens pietece Daugavā un elektroenerģijas ražošanas staciju apkopes darbi. Līdzīgas ražošanas samazināšanās tendences tieši 3.ceturksnī novērojamas arī iepriekš.

Līdz ar to elektroenerģijas imports Latvijā 2021.gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar identisku periodu gadu iepriekš, pieauga par 9%. Visstraujākais importa pieaugums šajā laikā bija no jūlija līdz septembrim – par 30%.

No rekordzemas uz rekordaugstu: elektroenerģijas cenas biržā un Latvijas mazumtirgū pieaug

Elektroenerģijas ražotāji saražoto elektroenerģiju pārdod Nord Pool biržā, kur to iegādājas tirgotāji, kas elektroenerģiju piegādā lietotājiem. Biržā darbojas kā Baltijas, tā arī Skandināvijas un lielāko Centrālās Eiropas valstu ražotāji un tirgotāji. Elektroenerģijas brīvu plūsmu starp šīm valstīm ierobežo izbūvētās starpsavienojumu jaudas. Līdz ar to katrai valstij biržā ir sava tirdzniecības zona vai vairākas un tajās var būt atšķirīgas elektroenerģijas cenas. Cena biržā veidojas valstu piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara punktā atbilstoši elektroenerģijas plūsmai. Latvijā, neatkarīgi no tā, kurā novadā atrodas lietotājs, vairumtirgus cena konkrētā stundā ir viena.

Elektroenerģija biržā tiek tirgota pa stundām un bieži ar ļoti atšķirīgu cenu.

2020.gadā biržā cenas bija rekordzemas, savukārt 2021.gadā elektroenerģijas cenas strauji pieauga līdz rekordaugstām.

2020.gada aprīlī Baltijā tika novērota vēsturiski zemākā mēneša vidējā elektroenerģijas vairumtirgus cena – Latvijā tā samazinājās līdz 23,52 EUR/MWh. Savukārt pretējs rekords sasniegs pērn – līdzīgi kā kaimiņvalstīs, arī Latvijas tirdzniecības zonā pērn decembrī tika novērota Latvijai vēsturiski augstākā mēneša vidējā elektrības cena. Salīdzinot ar cenu šajā periodā gadu iepriekš, tā pieauga teju pieckārtīgi un sasniedza 207,40 EUR/MWh.

Elektroenerģijas cenas pieaugums vairumtirgū ietekmē arī elektroenerģijas cenu pieaugumu Latvijas mazumtirgū. SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena mājsaimniecību lietotājiem 2021.gada 3.ceturksnī pret 2020.gada identisku periodu pieauga līdz 74,36 EUR/MWh (+29%), savukārt juridiskajiem lietotājiem – līdz 68,97 EUR/MWh (+52%). Šis rādītājs atspoguļo konkrētajā periodā lietotājiem piemēroto cenu un iekļauj datus gan par lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas (biržas) cenas līgumus, gan tiem, kuri noslēguši fiksētas cenas līgumus. Jāņem vērā, ka fiksētie līgumi tiek slēgti uz ilgāku laiku (seši, divpadsmit, astoņpadsmit mēneši), attiecīgi apkopotajos datos ir dažādi tirdzniecības līgumu noslēgšanas laiki un termiņi. Tādējādi cena var atšķirties no tirgū šobrīd pieejamiem piedāvājumiem.

Lietotājiem, kuri izvēlējušies norēķināties pēc biržas cenām, būtiskas ir stundas cenas, jo tieši tās, attiecinot pret patēriņu, ietekmē rēķina lielumu. Īpaši enerģijas cenu vēsturē iegājis 2021.gada 7.decembris, kad biržas Latvijas tirdzniecības zonā tika novērota Latvijai vēsturiski augstākā elektroenerģijas stundas cena – 1000,07 EUR/MWh.

"Decembrī elektroenerģijas cenu lēcienu radīja vienlaicīga nelabvēlīga vairāku apstākļu sakritība – augsts pieprasījums pēc energoresursiem netipiski auksta laika dēļ, ražošanas jaudu, vēja un hidroresursu nepieejamība un sarežģīta ģeopolitiska situācija.

Lai gan augstas cenas saglabājās visu mēnesi, īpaši jāizceļ 7.decembris, kad Baltijas valstīs vienlaicīgi nebija pieejamas vairākas ražošanas vienības, kas šādos tirgus apstākļos ir kritiski svarīgas, un cena sasniedz rekordaugstu līmeni," norāda A.Ozola.

Cenas kāpums Baltijā – energoresursu cenas, elektrības patēriņa un ražošanas struktūras dēļ

Līdz ar pandēmijas ierobežojumu mazināšanos, reģionā pakāpeniski pieauga elektroenerģijas patēriņš. Vienlaikus apstākļi elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem bija mazāk labvēlīgi kā citus gadus, proti, zemāks nokrišņu apjoms un mazāk vēja Skandināvijā. Brīdī, kad elektroenerģijas ražošanā būtiski trūkst atjaunojamo resursu (vējš, ūdens), elektroenerģijas ražošanā tiek izmantota dabasgāze. Attiecīgi, ņemot vērā dabasgāzes augsto cenu, tas rezultējas ar elektroenerģijas cenas pieaugumu.

Papildu ietekme uz elektroenerģijas cenu pieaugumu Baltijas valstīs bija arī Lietuvas īstenotajai politikai – ierobežot Lietuvas-Baltkrievijas starpsavienojuma jaudu, tādējādi mazinot iespējas iegādāties lētāku elektroenerģiju no Krievijas, atbilstoši starpsavienojuma pieejamo jaudu modelim, kas saskaņots starp Latvijas un Igaunijas regulatoriem un pārvades sistēmas operatoriem.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu