Situācija ar Krievijas iespējamajiem draudiem Ukrainā un Baltkrievijas vērsto hibrīduzbrukumu Eiropas Savienības (ES) austrumu robežai vēlreiz likusi apzināties fiziskās drošības nozīmīgumu, otrdien valdības sēdē pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Noklausoties ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) ikgadējo ziņojumu par ārpolitikas norisēm, Ministru prezidents uzteica, ka Latvijā par drošību atbilstošās instances apliecinājušas lielisku sadarbību pie Baltkrievijas robežas, kā arī norādīja, ka Latvija pēdējos gados progresējusi arī ekonomiski, tostarp investīciju piesaistes jautājumos, jo, pēc provizoriskiem datiem, pagājušā gadā piesaistīts par apmēram 350 miljoniem eiro vairāk investīciju nekā gadu iepriekš.
Rinkēvičs savā uzrunā Ministru kabineta kolēģiem atzīmēja, ka 2022.gads varētu būt gan iespēju, gan izaicinājumu gads. Ārvalstis ir novērtējušas Latvijas uzlabojumus finanšu un banku sektorā, tomēr valstij ir jāpalīdz bankām veidot korespondentkontus ASV bankās. Ārlietu ministrs aicināja savus kolēģus, neskatoties uz Covid-19 izplatību, tomēr doties biežākos ārvalstu komandējumos, lai stiprinātu valsts ārējās attiecības.
Ministrs arī pauda, ka drošības jautājumu kontekstā svarīga varētu būt tieši investīciju piesaiste, kas būtu jāstiprina, turpinot cīņu ar korupciju un aizsargājot investorus Latvijā, kā arī padarot investīciju procesu pēc iespējas caurskatāmāku.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) diskusijā par ārlietu ministra ziņojumu norādīja, ka ļoti aktuāls, viņa ieskatā, ir banku jautājums un dažāda veida riska kapitāli, kas valstij ir jāmāk pārdot ārēji. Viņš skaidroja, ka Latvijā esot ļoti labi starptautiski atzīts "start-up" uzņēmumu likums, pēdējo gados notikušas pozitīvas izmaiņas klimata nozarē, kā arī tieslietu nozarē, kas starptautiski tiek novērtēts.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) akcentēja, ka pagājušajā gadā noritējusi ļoti veiksmīga sadarbība ar Latvijas diplomātisko personālu Briselē, Beļģijā, kur Latvijai bijis svarīgs uzdevums pārliecināt ES kolēģus par valsts darbībām pie robežas ar Baltkrieviju. Tāpat ministre atklāja, ka svarīgas ir bijušas arī izmaiņas Šengenas robežu kodeksā.
Pie šī gada izaicinājumiem Golubeva minēja savu starptautisko saistību ievērošanu, vienlaikus aizsargājot arī savas robežas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) tikmēr pauda, ka iepriekšējais gads iezīmējies ļoti labas stratēģiskās sadarbības virzienā. Pagājušajā gadā Latvija pie katras iespējas ārvalstīs "nesusi dažādas ziņas", ar ko Latvija varētu būt unikāla un interesanta ārvalstu investoriem.
Ministrs norādīja, ka ļoti liela interese novērota par valodu digitalizāciju, kur Latvijai esot pasaules līmeņa tehnoloģijas un kas esot svarīgas Eiropai, jo viens no reģiona pamatelementiem esot runāt dažādās valodās, bet saprasties.
