Saeimas Ārlietu komisija uzskata par nepieņemamu pieaugošo Krievijas bruņoto spēku klātbūtnes palielināšanos pie Ukrainas robežām un okupētajā Krimas pussalā, kā arī pastiprināto militarizāciju Melnās un Azovas jūras reģionā, teikts šodien pieņemtajā komisijas paziņojumā par drošības situāciju Eiropā.
Kā aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) norāda, ka komisija stingri nosoda Krievijas draudošās un destabilizējošās darbības. Paziņojumā Krievija aicināta mazināt spriedzi ar Ukrainu, nekavējoties atvilkt tās karaspēku no robežas ar Ukrainu uz to pastāvīgajām bāzēm.
Krievijas militārās darbības un politiskie paziņojumi rada kritiski augstu apdraudējumu vispārējam mieram, stabilitātei un drošībai Eiropā, uzsver Kols. "Līdzīga veida militāri agresīvas, pret citu valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti vērstas darbības 20.gadsimtā pavēra ceļu prettiesiskai spēka izmantošanai," vērš uzmanību Ārlietu komisijas vadītājs.
Paziņojumā Krievija aicināta deeskalēt situāciju, ievērot starptautiskās saistības un nodrošināt militāro spēku pārvietošanās pārredzamību saskaņā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas principiem un Vīnes vienošanos.
Komisija atgādina par Krievijas saistībām, kas izriet no starptautiskajiem dokumentiem un sagaida, ka Krievija un tās atbalstītie separātisti Donbasa un Luganskas reģionos ievēros pamiera nolīgumu, konstruktīvi iesaistīsies sarunās un nekavējoties atbrīvos visus pretlikumīgi ieslodzītos Ukrainas pilsoņus.
Paziņojumā uzsvērtas valstu suverēnās tiesības noteikt to attīstības virzienus, sadarbības partnerus un drošības risinājumus, kā arī sabiedroto vienotas, kopējos principos balstītas un izlēmīgas reakcijas nozīme Krievijas atturēšanā.
Deputāti uzstāj, ka nevienas valsts izvēle pievienoties NATO nedrīkst būt atkarīga no kādas trešās valsts piekrišanas, un norāda, ka NATO alianses vērtību un kolektīvās aizsardzības pamatprincipi ir nelokāmi un nav apspriežami, pavēstīja Saeimā.
Komisija aicina NATO, Eiropas Savienības dalībvalstu un tās sabiedroto partneru valdības turpināt koordināciju, lai izstrādātu pastiprinātus ierobežojošus pasākumus Krievijas atturēšanai no tālākas situācijas eskalācijas.
Komisijas deputāti atbalsta NATO "atvērto durvju" politiku un 2008.gadā NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Bukarestē apstiprināto vienošanos, ka Ukraina un Gruzija kļūs par NATO dalībvalstīm.
Tāpat deputāti pauž nemainīgu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai atbilstošo tās starptautiski atzītajām robežām un apņemas turpināt atbalstīt Ukrainu eiroatlantiskās integrācijas attīstībā, teikts paziņojumā.
Kā ziņots, Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām aptuveni 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, un Kremlis izvirzījis Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja līdz 1997.gada 27.maijam, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Šonedēļ Rietumi un Krievija sāka sarunas par spriedzi, kas izveidojusies ap Ukrainu, Kijevai un Rietumiem bažījoties, ka Krievija varētu uzbrukt Ukrainai. Krievijas un ASV pārstāvju sarunas pirmdien Ženēvā ilga vairāk nekā septiņas stundas. Sarunās nekāds progress netika panākts, bet to noslēgumā abas puses piekrita sarunas turpināt.
