Sadursmēs uz Azerbaidžānas robežas ar Armēniju gājuši bojā trīs karavīri

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīrs miris Armēnijas armijas provokācijas rezultātā un ka "par spriedzi pilnībā ir atbildīga Armēnijas militārā un politiskā vadība".

Ministrija pavēstīja, ka Azerbaidžānas spēki pēc incidenta uz robežas Kalbadžaras rajonā Kalnu Karabahā ir apslāpējuši ienaidnieka uguni.

Armēnija paziņoja, ka sadursmēs gājuši bojā arī divi Armēnijas karavīri, apsūdzot Azerbaidžānas karavīrus provokācijā.

Erevāna apgalvoja, ka Azerbaidžāna izmantojusi bezpilota lidaparātus un artilēriju pret Armēnijas karavīriem.

2020.gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par pamatā armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kā rezultātā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.

Karadarbība ilga sešas nedēļas un noslēdzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē. Tostarp tika zaudēts arī Kalbadžaras rajons.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.

Armēnijas atbalstītie separātisti Kalnu Karabahā šonedēļ paziņoja, ka Azerbaidžānas spēki atklājuši uguni iz kādu ciematu, iznīcinot pie skolas novietotu automašīnu.

Kalnu Karabahas amatpersonas norādījušas, ka Krievijas miera uzturētāji, kas izvietoti reģionā, ir informēti par apšaudi. Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija savukārt noliedz, ka šāda apšaude notikusi.