Krievija: Sarunas ar ASV un NATO bijušas neveiksmīgas (17)

Kremlis ar šādu situācijas vērtējumu nācis klajā, kamēr sarunas pārnestas uz Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO), kuras pašreizējais priekšsēdētājs Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau atzinis, ka Eiropa nonākusi tik tuvu karam, kā nekad iepriekš kopš PSRS sabrukuma.

Krievija piespiedusi Rietumus sēsties pie sarunu galda, sakoncentrējot pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs žurnālistiem izteicies, ka līdz šim sarunas devušas dažas "pozitīvas nianses", taču ar to nepietiekot.

"Sarunas tika ierosinātas [no mūsu puses], lai saņemtu konkrētas atbildes uz konkrētiem fundamentāliem jautājumiem. Domstarpības tikušas reģistrētas tieši šajos fundamentālajos jautājumos," norādījis Peskovs.

Viņš kritizējis arī ASV likumprojektu par sankcijām pret Krievijas civilajām un militārajām amatpersonām, arī pret Putinu uzbrukuma gadījumā Ukrainai, ko sagatavojuši senatori, kas pārstāv demokrātus.

Pekovs norādījis, ka šādas sankcijas pielīdzināmas attiecību saraušanai.