"Ēdot videi un dzīvniekiem draudzīgāk, es patērēju mazāk resursu." "Neapēd zemeslodi" dalībnieki atklāj savu motivāciju pārskatīt ēdienkarti (15)

Izaicinājuma "Neapēd zemeslodi" dalībnieki savā e-pastā ikdienu saņem receptes, iepirkumu sarakstu un praktiskus padomus.

Ēst veģetāri nozīmē uzturā lietot augu valsts produktus - augļus, dārzeņus, graudaugus, riekstus, sēklas - un netiek lietota gaļa.

Ēst vegāni nozīmē uzturā izvairīties no jebkādu dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanas, tostarp olām, medus vai piena produktiem. 

Tomēr būtiski atzīmēt, ka katrs cilvēks ēdienkarti pielāgo pēc saviem uzskatiem un morālajiem principiem, piemēram, daži veģetārieši ēd zivis, citi nē.

Ziņu medijs "Apollo.lv" uzrunāja izaicinājuma dalībniekus, lai saprastu, kāpēc cilvēki labprātīgi iesaistās un ir motivēti ieviest izmaiņas savā ēdienkartē. Sarunās atklājās, ka piedalās cilvēki ar dažādu pieredzes bagāžu - kāds no gaļas attiecies pirmo reizi, piedaloties izaicinājumā, savukārt ir tādas personas, kas šādu dzīvesveidu piekopj jau vairāk nekā desmit gadus, bet piedalās, jo kampaņa piedāvā dažādus bonusus - jaunas receptes un atlaides dažādiem produktiem - un ir iespēja atrast domubiedrus.

Inga Mukāne atklāj, ka gaļu un zivis uzturā nelieto jau deviņus mēnešus, tāpat divus mēnešus izmēģināja ēst vegāni. Viņa izaicinājumā izvēlējusies 3. līmeni un visu janvāri atteiksies no dzīvnieku izcelsmes produktiem. Līdz ar izmaiņām ēdienkartē arī viņas draugs ir nolēmis gaļu ikdienā lietot mazāk.

Ingu no gaļas atteikties motivē vairāki faktori. Viņai ir uzlabojusies pašsajūta, ēdot augu valsts produktus, un viņai ir svarīgi, kas notiek ar dzīvniekiem un vidi. Dalībniece norāda, ka tas nav patīkami, ka cilvēki nogalina dzīvniekus tikai, lai paēstu.

"Augu valsts ēdienu var pagatavot tikpat garšīgi. Manuprāt, lielākie ieguvumi no šāda dzīvesveida ir tas, ka ir labāka pašsajūta un arī mans sejas ādas stāvoklis uzlabojās, lietojot mazāk piena produktu.

Es ticu, ka varu palīdzēt mūsu pasaulei atsakoties no dzīvnieku izcelsmes produktiem. Es ceru, ka aizvien vairāk cilvēki par to aizdomāsies, jo daudziem šķiet, ka mēs neko nevaram mainīt, bet, ja katrs cilvēks par to padomātu un kaut vai nedaudz mainītu savu ēdienkarti, varētu novērot izmaiņas.

Tas arī motivē, ka es kaut kādā veidā varu palīdzēt."

Foto: Izaicinājuma "Neapēd zemeslodi" Ingas Mukānes gatavotie ēdieni

Madara Grīsle izaicinājumā piedalās pirmo reizi. Viņa ikdienā ēd gaļu vienu reizi dienā, tomēr izaicinājuma laikā ir no tās atteikusies. Līdz ar dalību viņa pagaršot jaunas receptes iedrošina arī savu ģimeni. "Vīrs ir ļoti skeptiski pret vegāno pasauli," atklāj dalībniece. Viņa arī uzsver, ka pēc ēdienreizēm jūtas "vieglāk".

Liene Kņaze ikdienā gaļu nelieto jau vairākus gadus. Šajā gadā viņa izaicinājumā piedalās 3. līmenī - mēnesi uzturā lietojot tikai augu valsts produktus. "Šogad esmu izvēlējusies iet solīti tālāk un uzturā lietot tikai augu produktus.

Šī ir apzināta izvēle, lai saprastu, vai es bez dzīvnieku produktiem varu iztikt ikdienā un justies tikpat labi kā tad, ja uzturā sanāk lietot kādu dzīvnieku produktu," tā dalībniece.

"Piedalos trešo reizi un katru reizi esmu sevi izaicinājusi citā līmenī. Draugus un apkārtējos samazināt gaļas un dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu ikdienā aicinu visu gadu, jo tā ir tiešām liela vides problēma, ko mēs katrs individuāli varam risināt.

Pasaulē palielinās cilvēku skaits, bet resursu apjomi ir ierobežoti, jo proporcionāli cilvēku daudzumam resursu apjoms nepalielinās, tādēļ mums ir jāpārskata savas ēdienu izvēles, lai tuvākajā nākotnē mēs nenonāktu pie kādu atsevišķu produktu nepietiekamības," uzsver Liene.

Viņa ikdienā ēd vegāniski vai veģetāri. "Esmu izvēlējusies šādus ēšanas paradumus, jo uzskatu, ka mēs varam apmierināt garšas kārpiņas, neiesaistot dzīvnieku produktus, un garšos tikpat labi, ja ne pat labāk. Izvēloties šādu uzturu, stingri sekoju līdzi, lai uzturs nebūtu vienveidīgs un viss nepieciešamais būtu iekļauts maltītē.

Ēdot videi un dzīvniekiem draudzīgāk, es patērēju mazāk resursu, neiesaistu kādu citu savu vajadzību apmierināšanā, kā arī mazinu dažādu slimību iespējamu veidošanos organismā.

Pētnieki jau gadiem pēta dažādu hronisko slimību veidošanos saistību ar ēšanas paradumiem un nereti, ēdot vegāniski, saslimt ar hroniskām slimībām ir mazāka iespējamība nekā tad, ja uzturā lieto dzīvnieku produktus," uzskata Liene.

Ginta Ernštreite gaļu nelieto jau daudzu gadus. Viņa šo laiku pamīšus ēdusi gan veģetāri, gan vegāni un izaicinājumā pieteikusies ar mērķi iegūtās zināšanas nostiprināt un uzzināt kaut ko jaunu, tāpat viņa uzsver, ka viņai būtiski ir sastapt līdzīgi domājošos. Viņa piedalās jau vairākus gadus. Pirmajos izaicinājumos bijuši nosprausti dažādi mērķi, piemēram, atteikties no siera un citiem piena produktiem.

Ginta atzīst, ka pirmajos izaicinājumos sanācis arī "norauties" no paredzētās ēdienkartes, tomēr pēc nopietnām veselības problēmām viņa nopietni sākusi piedomāt par savas ēdienkartes kvalitāti. 

Līdz ar ēdienkartes maiņu Gintai parādījās vēlme vairāk gatavot pašai un izmēģināt receptes. Siers bijis tas produkts, no kura bijis grūtāk atteikties, līdz noticis klikšķis, kad viņa mammu izņēma no pansionāta. Viņas vēlme bija pavadīt laiku kopā ar mammu skaisti un kvalitatīvi, tostarp uzlabojot abu ēšanas paradumus. Līdz ar to Ginta kļuva par galveno pavāri abām. Lai arī Kolkā ir ierobežota pieeja dažādiem produktiem, viņa ir radusi dažādus veidus, kā tikt pie vajadzīgām receptēm, lai varētu īstenot savus meistarstiķus, piemēram, kadiķu šokolādi.

Pērn viņa piedalījās akcijā "Mājas kafejnīcu dienas", kur piedāvāja vegānu ēdienu, izņemot tējas sēni ar medu.

Dace Kļaviņa ikdienā gaļu neēd: "Piedalos izaicinājumā, lai iegūtu jaunu un aktuālu informāciju, interesantas receptes. Es piedalos jau trešo reizi."

Viņa, mainot savu ēdienkarti, ir izglītojusi arī cilvēkus sev apkārt, ģimene un draugi citādāk raugās uz vegānisku un veģetāru uzturu.

"Viņi gan turpina ēst gaļu, bet mazāk. Esmu parādījusi, ka garšīgi un sātīgi var paēst arī bez tās.

Mēs ar dzīvesbiedru ēdam 100% veģetāri un 80% vegāniski, vēl neesam atraduši piemērotus produktu aizstājējus, bet tas attiecas tikai uz pāris lietām," atklāj Dace.

Viņas motivācija to darīt ir justies labāk savā ķermenī un aiz mīlestības pret dzīvniekiem. "Pirmos gadus piedaloties, uzreiz jutu atšķirību, jutos stipri vieglāk un enerģiskāk. Ieguvumi - uzlabojas kopējā veselība, ādas stāvoklis, vieglā sajūta pēc ēdienreizes, sātīga, bet ne smaga.

Ja nemeklē visiem piena un gaļas produktiem aizstājējus, tad arī maciņam izdevīgi. Dārzeņi, augļi, pākšaugi utt. ir salīdzinoši lēti un viegli pagatavojami. Un pats par sevi, dabai, dzīvniekiem un visai pasaulei draudzīgāks dzīvesveids," atklāj dalībniece.

"Ja man agrāk šķita, ka varētu būt veģetāriete, bet vegānam būt ir grūti, tagad šķiet pavisam savādāk. Tas ir pieradums ēst tā, kā mūs no bērnības mācījuši vecāki. Sastopoties ar laktozes nepanesamību, sapratu, ja izņemu no ēdienkartes piena produktus, tad varu arī citus dzīvnieku produktus, piemēram, olas," pārdomās dalās Dace.

Foto: Daces Kļaviņas gatavotie augu valsts ēdieni

Kampaņu "Neapēd zemeslodi!" rīko biedrība "Dzīvnieku brīvība" ar mērķi gada pirmajā mēnesī aktualizēt vides problēmas, aicinot cilvēkus pārskatīt savus ēšanas paradumus. 

""Neapēd zemeslodi!" ir iespēja iesaistīties ikvienam klimata pārmaiņu risināšanā, jo arī uzturs, ko lietojam ikdienā, rada lielāku vai mazāku piesārņojumu,"

Latvijas radio raidījumā "Kā dzīvot labāk?" skaidro biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāve, kampaņas" Neapēd zemeslodi!" vadītāja Ulrika Skakovska.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!  

Tagad mēs esam arī Telegram!