Veselības aprūpes eksperti aicina Eiropu uz vienotu reakciju pret omikrona radītajiem draudiem

Koronavīrusa nodaļas darbiniekiem dienā ir vien daži mirkļi, kad var pabūt klusumā.

FOTO: Arveds Breidaks/Postimees

Veselības aprūpes eksperti kopējā paziņojumā, kas publicēts medicīnas žurnālā "British Medical Journal", aicina Eiropu uz koncentrētu un vienotu reakciju pret Covid-19 omikrona paveida radītajiem draudiem.

Paziņojumā, kura autoru vidū ir arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs, Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis, pausta nostāja, ka Eiropas atbilde pandēmijas sākumposmā nereti bijusi fragmentēta un novēlota, tādēļ patlaban, ekspertu ieskatā, ir būtiski nepieļaut tās pašas kļūdas.

Omikrona paveidam strauji izplatoties Eiropā, eksperti aicina eiropiešus cita starpā steidzami radīt vienotu plānu, lai nākotnē varētu efektīvi novērst arī citu vīrusa paveidu izplatību.

Kā vienu no trīs rīcības virzieniem eksperti iezīmē nepieciešamību steidzami samazināt inficēšanās apmērus, lai novērstu potenciālu veselības aprūpes sistēmu pārslodzi un aizsargātu sabiedrisko dzīvi un ekonomiku. Bažas esot ne tikai par vīrusa izraisītas smagas slimības gaitas saslimšanām, bet arī par dažādu kritisku nozaru darbiniekiem, kuri slimotu kaut vai ar vieglu gaitu, taču tik un tā atrastos prombūtnē, radot darbaspēka iztrūkumus.

Eksperti argumentē, ka, ieviešot efektīvus drošības pasākumus, piemēram, pēc iespējas nodrošinot darbu no mājām, sejas aizsargmasku izmantošanu un samazinot iekštelpu pulcēšanos, tie dotu tūlītēju efektu, mazinātu nozīmīgo nozaru un sistēmu slodzi un rezultātā ļautu izvairīties no stingrāku ierobežojumu, kā, piemēram, "lokdaunu", ieviešanas.

Lai gan šādus pasākumus var ieviest arī tikai nacionālā vai reģionālā līmenī, eksperti uzskata, ka daudz vairāk tiktu panākts, ja Eiropā tos implementētu koordinēti. Kā konkrētus rīcības soļus autori iezīmē, pirmkārt, skaidru komunikāciju par SARS-CoV-2 izplatības dabu, proti, ka tas ir vīruss, kas izplatās gaisā, un, otrkārt, visu no tā izrietošo implikāciju, tostarp drošības pasākumu, kas ir orientēti uz ierasto pulcēšanās vietu vides risku mazināšanu, ieviešanu. Eksperti šajā aspektā arī piebilst, ka šādas pulcēšanās vietas ir, piemēram, izglītības iestādes, rūpnīcas un izklaides vietas. Šādus epidemioloģiskās drošības pasākumus, kā, piemēram, ventilācijas prasības, minētajās vietās, pēc autoru domām, laika gaitā vajadzētu nostiprināt arī juridiski.

Tāpat eksperti uzsver nepieciešamību nodrošināt drošu vidi, lai bērni varētu iegūt izglītību. Ieteikumu autori pamato ar indikācijām no ASV un Dienvidāfrikas, kas liecina, ka līdz ar augstu vīrusa izplatību sabiedrībā pieaug arī bērnu skaits, kam nepieciešama stacionārā aprūpe. Taču eksperti atzīst, ka aizvien nav pilnībā zināms, kā tas izpaustos Eiropas gadījumā. Tādēļ pagaidām eksperti aicina visas iesaistītās puses, tostarp Eiropas Komisiju un Pasaules Veselības organizāciju, steidzami pārspriest labākos veidus, kā nodrošināt drošus apstākļus skolās un attālinātajās mācībās.

Autori cita starpā arī uzsver vakcinācijas nozīmi, norādot, ka ir nepieciešams iegūt laiku, lai nodrošinātu augstāku vakcinācijas aptveri. Taču, lai gan raita vakcinācijas gaita un aptveres audzēšana ir būtiska, eksperti atzīst, ka tas nenotiks gana ātri, lai apturētu šobrīdējo omikrona saslimstības vilni, tādēļ eksperti akcentē vakcinācijas nozīmi tieši potenciālu turpmāku vīrusa variantu kontekstā.

Paziņojuma autori ir 30 dažādu specialitāšu zinātnieki no Eiropas.

Aktuālākās ziņas