Pk, 12.08.2022.

VIDEO ⟩ Katru gadu no vardarbības ģimenē mirst vismaz viens bērns. Bezmaksas kontracepcijas ieviešanai trūkst naudas

Apollo.lv
Katru gadu no vardarbības ģimenē mirst vismaz viens bērns. Bezmaksas kontracepcijas ieviešanai trūkst naudas
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 6
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: suriyachan/shutterstock

Pēdējā laikā sabiedrības uzmanību piesaistījuši šausminoši stāsti, kad divu mazu bērnu dzīvības izdzisa vietā, kur viņiem bija jājūtas visdrošāk - ģimenē. Veselības ministrijas iecerei sievietēm, kuras pakļautas sociālajam riskam un naudas trūkuma vai garīgās atpalicības dēļ nevar atļauties kontracepciju, to nodrošinās no valsts budžeta. Tomēr budžetā līdzekļus neizdodas rast, vēsta TV3 Ziņas.

Pēc TV3 Ziņu lūguma apkopotie dati liecina, ka bērnu skaits, kuri miruši no vardarbības, pēdējo 20 gadu laikā ir samazinājies, bet joprojām nav gada, kad neiztiktu bez vismaz viena upura.

Ir arī tie, kurus nenogalina. 2020. gadā neatliekamajā palīdzībā nonāca seši bērni, kuri traumas guva no vecāku rokas, vēl viens cieta no cita radinieka.

Traumu apraksti ir šausminoši:

"Patēvs iesitis pa galvu ar pudeli, māte – reibumā ar pannu."

Un šie ir tikai tie gadījumi, par kuriem uzzinām.

"Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2018. –2020. gadam" solīts, ka sievietēm, kuras pakļautas sociālajam riskam un naudas trūkuma vai garīgās atpalicības dēļ nevar atļauties kontracepciju, to nodrošinās no valsts budžeta. Ir 2022. gads. Tas joprojām nav piepildījies.

Ginekoloģei Vijai Veisai, kura vada nozares asociāciju, šis ir sāpīgs temats. Praksē bijušas sievietes, kuras no bērna atsakās, vēl kāda ņēmusi ātro kredītu abortam:

"Mēs redzam arī dzemdību nodaļā, kur narkotiku atkarīgā ierodas dzemdēt. Viņa nav bijusi uzskaitē, viņai nav tieši nevienas analīzes, un tās dzemdības īstenībā apdraud viņas pašas dzīvību un palikšanu pie veselības un dzīvības."

Dzemdību namā pagājušajā gadā atstāja 10 bērnus. Mēnesi māte vēl drīkst pārdomāt. Zināms, ka vismaz divi bērniņi atdoti atpakaļ. Vēl vienu atdeva, bet vēlāk bāriņtiesa tāpat viņu atņēma, jo mātei bija garīgas problēmas.

Skaudri, bet ginekoloģe saka – atstāšana dzemdību iestādē var izrādīties labākais šī mazuļa dzīvē. Problēma jārisina jau pāris soļu iepriekš – novēršot negribēto grūtniecību:

"Protams, mēs varam visu paslaucīt zem pandēmijas paklāja, bet ir lietas, kas neapstājas tā dēļ. Piemēram, traģiski, bet šādu bērnu bojāeja!"

Veselības ministrijā (VM) par notiekošo nopūšas. Ierēdņi ar ekspertiem sagatavo dokumentus, bet tos atsviež atpakaļ naudas trūkuma dēļ.

"Mēs šo kā aktivitāti neesam aizmirsuši un katru gadu sniedzam uz politikas plānošanas iniciatīvām. Skaidrs, ka šo nevar izpildīt bez naudas. Esam apzinājuši sievietes un aprēķinājusi, cik tas valstij izmaksātu.

Bet nu diemžēl šī aktivitāte nav vainagojusies ar to, ka tai ir piešķirts finansējums," saka VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.

Aptuveni 2000 sievietēm vajadzīgi 900 000 eiro. Tie segtu gan kontracepciju, gan ārstu vizītes. Summa – maza, bet neesot arī tās pašas, jo nesvarīgu jomu veselībā nav. Lielums pērn aizgāja onkoloģijai.

Taču arī varmākas uzturēšana cietumā un sociālā palīdzība cietušajiem maksā. Tā vien šķiet – tas aprēķinos izpalicis. Savukārt, ja pietrūkst iztikai vai nauda aiziet atkarībās, vairāk nekā simts eiro par hormonālu spirāli vai citu kontracepciju sieviete neatļausies. Un apburtais loks turpinās.

"Man uzreiz jāpiebilst, ka tas nenozīmē iet uz sociālo dienestu pēc prezervatīviem, jo skeptiskie pārmet – vai cilvēks reibumā vispār atcerēsies ko tādu lietot. Nē, runa ir par kontracepciju, kas piemērota dzīvesveidam, kādā cilvēks ir," teic vecāku organizācijas ”Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smilziņa.

Organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja atsaucas uz Eiropas karti, kur piederam postpadomju telpai ar viduvēju kontracepcijas aptveri. Arī šī ir joma, kur igauņi mūs atkal apsteiguši – pieslējušies skandināviem un Rietumeiropai. Atsevišķas pašvaldības Latvijā gan mēģina problēmu risināt lokāli. Tukumā kontracepcija apmaksāta septiņām sociālā dienesta redzeslokā esošām ģimenēm. Arī Rīgā ceļš uz spirāli vai implantu ved caur sociālo dienestu.

Savukārt Dzemdību nams pagājušajā gadā veicis 37 ķirurģiskas operācijas, padarot sievietes neauglīgas, un to gan apmaksā valsts, bet tas iespējams vien tad, ja sieviete ir bijusi grūtniecības uzskaitē un šo lēmumu ilgstoši izsvērusi, nevis dzemdību naktī parādījusies uz sliekšņa.

"Kuram ir nepieciešams šis bērns, kurš nav saņēmis pietiekamu uzturu mammas vēderā, kura mamma grūtniecības laikā bijusi reibumā, bērns piedzimis nabadzīgos apstākļos. Kas ar to bērnu notiks?"

vaicā VM pārstāve.

Valsts kontracepcija palīdzētu risināt daudz plašāku problēmu loku, uzskata eksperti. Ne tikai bērnu nāves, bet arī pusaudžu grūtniecību un seksuāli transmisīvo slimību izplatību, kas valsts naudu taupītu ilgtermiņā. Bezmaksas prezervatīvu automāti jau ir ierasta lieta Rietumeiropā.

Šobrīd veselības ministrijai vienīgā cerība plānu īstenot ir, ja izmaksas piekritīs dalīt labklājības ministrija un pašvaldības: "Ko es varu apsolīt no Veselības ministrijas puses – ka mēs neapstāsimies un turpināsim šīs sarunas, mēģināsim rast iespēju."

Skaidrs gan arī, ka kontracepcija nestrādās, ja no tās atteiksies. Bērnu nauda kādā ģimenē var gadīties vienīgais peļņas avots.

Video: TV3 Ziņu sižets

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu