Raidījums: Uzņēmējai 2000 eiro vietā par elektrību jāmaksā 4000. Kā to izdarīt - nezina

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Rīt koalīcijas partneriem Ekonomikas ministrs centīsies piedāvāt dažus risinājumus kā mazināt slogu iedzīvotājiem pēc energoresursu cenu dramatiskā kāpuma. Šobrīd skaidrs, ka gāzes un elektrības cenu sprādziens smagi skars arī vidusšķiru un uzņēmējus. Mēs satikām bioloģiskās saimniecības īpašnieci, kurai līdz nākamajai piektdienai par Latvenergo jāsamaksā divkārt pieaudzis rēķins. Kur atrast 4000 Eiro viņa šobrīd nezin, vēstī TV3 raidījums "Nekā personīga".

Lauku īpašums “Mazsālijas” atrodas Kuldīgas pievārtē. Tās saimniece Gunita Štorha ar vīru īpašumā uzņem viesus, audzē briežus, brūvē stiprinātus dzērienus. Covid laiks kopš 2020.gada sākuma viņiem bijis smags pārbaudījums. Bet saimniecības īpašnieki reaģējuši ātri. No visu uzņemšanas pārprofilējās un kļuva par ekoloģisko saimniecību, kas nu audzē arī trušus, vistas.

"Līdz šim tai centrā tas, ko mēs darām, bijām viesmīlība, viesmīlības nozares, esam neliels viesu nams ar ēdināšanas pakalpojumu.

Un divus gadus atpakaļ, sākoties šai kovida krīzei, mēs ļoti strauji pieņēmām lēmumu, ka tas nav uz īsu brīdi, ka mums ir jāspēj pārstrukturizēties, jāspēj izdomāt, ko mēs darīsim tālāk, jo tā krīze nav ne uz dienu, ne uz nedēļu, ne arī uz mēnesi.

To, ka mums viss būs tā, kā tas ir tagad… Tagad mums ir viegli par to runāt, bet tai brīdī par to mēs, protams, nedomājām. Un mēs nolēmām, ka mums ir jādara tas, ko mēs darām tikai daudzreiz vairāk un jāattīsta vēl jauni virzien. Gada nogalē jau mēs par savu pārstrukturizēšanos par savu veidu kā pārdzīvot krīzi, stāstījām vislatvijas tūrisma forumā. Par to, kādu risinājumu esam atraduši un ja vēl divus gadus atpakaļ pirms šīs krīzes, kāds būtu stāstījis, ka es kopšu vistas es būtu teikusi, ka nekad un nemūžam. Jāsaka tā, ka šī kovida krīze jau ir tāda, kurā tu īsti nesaprot, ko ar to visu darīt. Ne tev ir īsti darbinieki, ne tu īsti saproti, kurā brīdī, teiksim, viesmīlības nozarē tev kāds ļaus strādāt, kurā tev neļauj strādāt.

Bet šobrīd, saņemot elektrības rēķini par decembri, es arī nesaprotu, ko man darīt ar to, ko es esmu sākusi darīt šos divus gadus, jo, ja mans, teiksim, saimniecības elektrības rēķins vasaras periodā ir 500, 600 eiro, tad ziemas periodā, tam uzlecot līdz 2000 eiro rēķinam, jau ir tā situācija, kurā tu domā, ko, kā sadalīt, kā pārdzīvot, kā to samaksāt.

Tad šobrīd tā situācija ir tāda, ka šis 4000 (eiro) rēķins, kuru esam saņēmuši tikko kā… Ja es vēl zinātu, ka tas ir viens mēnesis, kurš man ir jāiztur, mēs vēl atrastu kādu risinājumu, bet šobrīd risinājuma vienkārši nav," saka Gunita Štorha, "Mazsāliju" saimniece.

"Visā pasaulē Eiropā šobrīd cenas ir cēlušās, un valdība ir atbildējusi ar pieciem dažādu veidu pabalstu veidiem mūsu iedzīvotājiem," saka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pašvaldības energokrīzes sekas katra pārdzīvo citādāk. Tur, kur uzbūvētas šķeldas stacijas, siltums ir lēts. Bet, piemēram, pierīgā Ropažu pagastā, kas apkurē izmanto tikai gāzi - vairākus pēdējos mēnešus iedzīvotājiem rēķini ir pieauguši divas un pat trīs reizes. Pašvaldība septembrī atteicās no cietā līguma ar Latvijas Gāzi. Tarifu piesēja biržas cenai.

"Septembrī mēs… Mēs visi pēc kaujas esam gudri runāt, kā varbūt vajadzēja. Jo septembrī, tomēr tās tendences, ka šis šī cena kāps tik ļoti strauji vēl nebija," saka Ropažu iedzīvotāja Vita.

"Un kurš pieņēma lēmumu par biržas cenām noslēgt līgumu, nevis par fiksēto cenu, kādi līgumi līdz šim ir bijuši?" piebilst novada iedzīvotāja Ilze.

Stopiņos iedzīvotāji ir nikni. Lamā domi un pašvaldības aģentūru “Saimnieks”, kas nodrošina apkuri. Tās vadītājs aprunāties ar Nekā personīga negribēja.

NP: Cik jums bija rēķins šobrīd liels?

Iedzīvotājs: Vēl nav saņemts. Pagājušajā mēnesī bija milzīgs. Visi mēs esam piekusuši ļoti. Un es jau invalīds esmu. Redzes invalīds. Neredzu. Man lupiņa tikai līdzi.

NP: Bet cik jums aptuveni pensija liela un cik jums tas rēķins liels.

Iedzīvotājs: 340 mana pensija. Jā. Un bija 270 laikam maksāšana.

NP: Tad jums diezgan maz paliek pāri.

Iedzīvotājs: Man teica, ka es būšu mazturīgais cilvēks.

Pašvaldību savienība saka - ir labi, ka valsts un pašvaldības palīdz pašiem trūcīgākajiem. Bet visiem ir jāgatavojas tam, ka tūdaļ pēc pabalstiem sāks nākt tie, kuri nav uzskatāmi par mazturīgajiem. Pastāv bažas, ka līdz pat 40% mājsaimniecību īpaši attālākos Latvijas reģionos tuvāko mēnešu laikā sasniegs robežu, kad ģimenei var draudēt trūkums.

"Ja mēs skatāmies pēc tā apjoma, ko saņem sociālās sadaļas ietvarā. Tad tas atbalsts ir apmēram 6% mājsaimniecību. Un tas ir risks, jo pēc mūsu rēķiniem apmēram 40% mājsaimniecību ir grūtības.

Un tas nozīmē to, ja šīs mājsaimniecības, kuras nav atzītas par trūcīgiem un nav atzītas par maznodrošinātiem, liela daļa savus ieņēmumus patērē uz komunālajiem maksājumiem, siltumapgādei, elektrībai. Tas nozīmē to, ka apmēram 40% mājsaimniecību iekšējā tirgū nepiedalās," saka Aino Salmiņš, Latvijas pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos.

Pašvaldības ir bagātas - tā saka finanšu ministrs. Tām ir 700 miljonu eiro lieli uzkrājumi. Lai tad šo naudu arī tērē. Jo Valstij, lai sniegtu atbalstu pašvaldībām, ir jāaizņemas. Un tas jau tad būs slogs visai valstij turpmākos gadus. Turklāt pirms jaunā gada pašvaldībām par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa lielāku ieņēmumu samaksāti papildus 60 miljoni. Reirs saka - pašvaldībām jāizmanto šī nauda, lai atbalstītu iedzīvotājus, nevis jādzen valsts budžets vēl lielākos parādos.

"Šie 60 un vairāk miljoni ir viņu nauda. Mēs katru centu, ko izdosim, mēs aizņemsimies uzkrāmēsim parādu, tām neizdarībām, atstājot gāzes apkures, mēs uzkrāmēsim parādu visiem bērniem, visiem nākotnes lietotājiem. Arī tiem pašvaldību bērniem, kuru vadītāji bija atbildīgi un veica šīs investīcijas un kurina ar šķeldu un granulām," finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ekonomikas ministrs Vitenbergs noliedz, ka valdība rīkojas par vēlu. Viņš atsaucas uz Polijas pieredzi, kas samazinājusi nodokli degvielai, pārtikai PVN ir nolaists uz nulli. Pirmdien viņš piedāvās uz dažiem mēnešiem samazināt PVN un noteikt slieksni elektrības un gāzes cenām, ko pārsniedzot, valsts kompensē starpību.

"Es nekad neesmu kritizējusi mūsu valdību, bet šobrīd tā situācija ir tāda, ka man liekas, ka mēs vienkārši nogaidām, cik ilgi tad tie uzņēmēji spēs izturēt to visu. Mēs nevaram vairs izturēt, mums nav no kā, mums nav tauku kārtiņas uzēstas. Mēs esam pārdzīvojuši divus gadus, divus gadus izturējuši, neesam nobeigušies, bet šobrīd tā situācija tāda – kāds risinājums?

Man aiziet pie augļotāja, paņemt kredītu uz 4000? Bet nākammēnes viņš būs tieši tāds pats," saka Gunita Štorha, "Mazsāliju" saimniece.

"Valdība var teikt, ejiet pie Latvenergo, lai viņš jums sadala maksājumos, piemēram, trīs maksājumos. Pirmām kārtām - mēs neviens neesam atbrīvoti no procentu maksājumiem par nesamaksāto rēķinu daļu, par ko arī varēja domāt valdība. Kāds risinājums, godīgi sakot, nezinu. Es nezinu- jo tā ir visa mana dzīve. Man nekā cita vairāk nav, mūsu ģimenei nekā cita vairāk nav. Es neesmu viena pati tāda. Un var jau smalki sēdēt kabinetos un teikt, ka mēs nemākam saimniekot. Un, ka mums šādi uzņēmēji (kā agrāk jau tas ir izskanējis) nav vajadzīgi, kuri neprot saimniekot. Šī nav mūsu neizdarība, šī ir valdības neizdarība," turpina Štorha.

Plašāk "Nekā personīga" sižetā:

Aktuālākās ziņas