Lauku īpašums “Mazsālijas” atrodas Kuldīgas pievārtē. Tās saimniece Gunita Štorha ar vīru īpašumā uzņem viesus, audzē briežus, brūvē stiprinātus dzērienus. Covid laiks kopš 2020.gada sākuma viņiem bijis smags pārbaudījums. Bet saimniecības īpašnieki reaģējuši ātri. No visu uzņemšanas pārprofilējās un kļuva par ekoloģisko saimniecību, kas nu audzē arī trušus, vistas.

"Līdz šim tai centrā tas, ko mēs darām, bijām viesmīlība, viesmīlības nozares, esam neliels viesu nams ar ēdināšanas pakalpojumu.

To, ka mums viss būs tā, kā tas ir tagad… Tagad mums ir viegli par to runāt, bet tai brīdī par to mēs, protams, nedomājām. Un mēs nolēmām, ka mums ir jādara tas, ko mēs darām tikai daudzreiz vairāk un jāattīsta vēl jauni virzien. Gada nogalē jau mēs par savu pārstrukturizēšanos par savu veidu kā pārdzīvot krīzi, stāstījām vislatvijas tūrisma forumā. Par to, kādu risinājumu esam atraduši un ja vēl divus gadus atpakaļ pirms šīs krīzes, kāds būtu stāstījis, ka es kopšu vistas es būtu teikusi, ka nekad un nemūžam. Jāsaka tā, ka šī kovida krīze jau ir tāda, kurā tu īsti nesaprot, ko ar to visu darīt. Ne tev ir īsti darbinieki, ne tu īsti saproti, kurā brīdī, teiksim, viesmīlības nozarē tev kāds ļaus strādāt, kurā tev neļauj strādāt.

Tad šobrīd tā situācija ir tāda, ka šis 4000 (eiro) rēķins, kuru esam saņēmuši tikko kā… Ja es vēl zinātu, ka tas ir viens mēnesis, kurš man ir jāiztur, mēs vēl atrastu kādu risinājumu, bet šobrīd risinājuma vienkārši nav," saka Gunita Štorha, "Mazsāliju" saimniece.

"Visā pasaulē Eiropā šobrīd cenas ir cēlušās, un valdība ir atbildējusi ar pieciem dažādu veidu pabalstu veidiem mūsu iedzīvotājiem," saka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pašvaldības energokrīzes sekas katra pārdzīvo citādāk. Tur, kur uzbūvētas šķeldas stacijas, siltums ir lēts. Bet, piemēram, pierīgā Ropažu pagastā, kas apkurē izmanto tikai gāzi - vairākus pēdējos mēnešus iedzīvotājiem rēķini ir pieauguši divas un pat trīs reizes. Pašvaldība septembrī atteicās no cietā līguma ar Latvijas Gāzi. Tarifu piesēja biržas cenai.

"Un kurš pieņēma lēmumu par biržas cenām noslēgt līgumu, nevis par fiksēto cenu, kādi līgumi līdz šim ir bijuši?" piebilst novada iedzīvotāja Ilze.

Stopiņos iedzīvotāji ir nikni. Lamā domi un pašvaldības aģentūru “Saimnieks”, kas nodrošina apkuri. Tās vadītājs aprunāties ar Nekā personīga negribēja.

Pašvaldību savienība saka - ir labi, ka valsts un pašvaldības palīdz pašiem trūcīgākajiem. Bet visiem ir jāgatavojas tam, ka tūdaļ pēc pabalstiem sāks nākt tie, kuri nav uzskatāmi par mazturīgajiem. Pastāv bažas, ka līdz pat 40% mājsaimniecību īpaši attālākos Latvijas reģionos tuvāko mēnešu laikā sasniegs robežu, kad ģimenei var draudēt trūkums.

Un tas nozīmē to, ja šīs mājsaimniecības, kuras nav atzītas par trūcīgiem un nav atzītas par maznodrošinātiem, liela daļa savus ieņēmumus patērē uz komunālajiem maksājumiem, siltumapgādei, elektrībai. Tas nozīmē to, ka apmēram 40% mājsaimniecību iekšējā tirgū nepiedalās," saka Aino Salmiņš, Latvijas pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos.

Pašvaldības ir bagātas - tā saka finanšu ministrs. Tām ir 700 miljonu eiro lieli uzkrājumi. Lai tad šo naudu arī tērē. Jo Valstij, lai sniegtu atbalstu pašvaldībām, ir jāaizņemas. Un tas jau tad būs slogs visai valstij turpmākos gadus. Turklāt pirms jaunā gada pašvaldībām par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa lielāku ieņēmumu samaksāti papildus 60 miljoni. Reirs saka - pašvaldībām jāizmanto šī nauda, lai atbalstītu iedzīvotājus, nevis jādzen valsts budžets vēl lielākos parādos.

Ekonomikas ministrs Vitenbergs noliedz, ka valdība rīkojas par vēlu. Viņš atsaucas uz Polijas pieredzi, kas samazinājusi nodokli degvielai, pārtikai PVN ir nolaists uz nulli. Pirmdien viņš piedāvās uz dažiem mēnešiem samazināt PVN un noteikt slieksni elektrības un gāzes cenām, ko pārsniedzot, valsts kompensē starpību.

"Es nekad neesmu kritizējusi mūsu valdību, bet šobrīd tā situācija ir tāda, ka man liekas, ka mēs vienkārši nogaidām, cik ilgi tad tie uzņēmēji spēs izturēt to visu. Mēs nevaram vairs izturēt, mums nav no kā, mums nav tauku kārtiņas uzēstas. Mēs esam pārdzīvojuši divus gadus, divus gadus izturējuši, neesam nobeigušies, bet šobrīd tā situācija tāda – kāds risinājums?

"Valdība var teikt, ejiet pie Latvenergo, lai viņš jums sadala maksājumos, piemēram, trīs maksājumos. Pirmām kārtām - mēs neviens neesam atbrīvoti no procentu maksājumiem par nesamaksāto rēķinu daļu, par ko arī varēja domāt valdība. Kāds risinājums, godīgi sakot, nezinu. Es nezinu- jo tā ir visa mana dzīve. Man nekā cita vairāk nav, mūsu ģimenei nekā cita vairāk nav. Es neesmu viena pati tāda. Un var jau smalki sēdēt kabinetos un teikt, ka mēs nemākam saimniekot. Un, ka mums šādi uzņēmēji (kā agrāk jau tas ir izskanējis) nav vajadzīgi, kuri neprot saimniekot. Šī nav mūsu neizdarība, šī ir valdības neizdarība," turpina Štorha.

Plašāk "Nekā personīga" sižetā: