Viens no lielākajiem Otrā pasaules kara noslēpumiem: Pētnieki nākuši klajā ar Annas Frankas nodevēja identitāti (5)

Pētnieku komanda piecu gadu garumā centās atklāt vienu no lielākajiem Otrā pasaules kara noslēpumiem. Pētījuma laikā viņi ir nākuši klajā ar visticamāko versiju, kurš nodeva slaveno dienasgrāmatas autori Annu Franku un viņas ģimeni.  

Kanādiešu akadēmiķes un rakstnieces Rozmarijas Salivanas jaunajā grāmatā "The Betrayal of Anne Frank A Cold Case Investigation" ir publicēti jaunākie pētījumu rezultāti. Šajā grāmatā ir rakstīts, ka Annas Frankas ģimenes nodevējs varētu būt kāds ievērojams ebreju notārs vārdā Arnolds van den Bergs, kurš nacistiem atklājis Franku ģimenes slēpni, lai varētu izglābt savu ģimeni no aizsūtīšanas uz nacistu koncentrācijas nometni.

"Mēs esam izpētījuši vairāk nekā 30 aizdomās turamos 20 dažādās situācijās, atstājot vienu scenāriju, kuru mēs vēlētos dēvēt par visticamāko,"

stāsta režisors Tijs Baijens, kuram radās ideja izveidot komandu, kas spētu atrisināt vienu no 20. gadsimta lielākajiem noslēpumiem.

Komandas vadītājs bija pensionēts FIB aģents Vincents Pankoke, kurš pārbaudīja kriminālistiskos pierādījumus.

Baijens piebilst, ka viņiem nav 100% pārliecības par pētījuma rezultātu patiesumu.

"Nav pieejami neapstrīdami pierādījumi, jo nodevība ir atkarīga no apstākļiem," tā Baijens paziņoja "Associated Press".

Franku ģimenes nodevēja identitāte vienmēr ir bijusi tīta noslēpumā, taču jaunākie atklājumi liecina, ka Annas tēvs Oto Franks bija viens no pirmajiem, kurš uzzināja par ievērojamā Amsterdamas ebreju kopienas locekļa iespējamo iesaisti.

Pētnieki norāda, ka pēc kara Oto Frankam tika nogādāta anonīmas piezīmju lapiņas kopija. Šajā lapiņā bija uzrakstīts, ka tieši van den Bergs informēja Vācijas varas iestādes par Franku ģimenes atrašanās vietu.

Piezīmju lapiņa desmitiem gadu ilgā izmeklēšanas procesā bija palikusi neievērota, taču to pamanīja pētnieku komanda, kura izmantoja mākslīgo intelektu, lai lapiņā rakstīto izanalizētu un tādējādi atrastu saikni ar arhīviem visā pasaulē.

Annas Frankas muzejs Amsterdamā pētniekiem sniedza pieeju saviem arhīviem.

"Nē, es neuzskatu, ka šobrīd noslēpumu varam uzskatīt par atrisinātu. Manuprāt, komanda izstrādāja interesantu teoriju," sacīja muzeja direktors Ronalds Leopolds.

"Es uzskatu, ka viņi atrada interesantu informāciju, taču joprojām ir daudz trūkstošo puzles gabaliņu. Un šos gabaliņus jāturpina pētīt, lai mēs varētu novērtēt jauno teoriju," stāsta Leopolds.

Baijens sacīja, ka nodevēja meklēšana palīdzēja atrast skaidrojumu tam, kā nacistu okupācija piespieda kādreiz tik cieši saistītos kopienas locekļus vērsties citam pret citu.

"Kā fašisms noved cilvēkus līdz izmisumam, kas piespiež citam citu nodot? Tā ir šausmīga, patiešām šausmīga situācija," viņš teica. "Mēs meklējām vainīgo, taču atradām upuri."

Franku ģimenes slēptuvē atradās vēl četri citi ebreju tautības cilvēki, kuri no 1942. gada jūlijam līdz 1944. gada augustam slēpās piebūvē, kurā varēja nokļūt, kāpjot pa kāpnēm, kas bija noslēptas aiz grāmatu skapja. Slēptuve tika atrasta, un 1944. gada augustā piebūvē atrastos cilvēkus deportēja uz koncentrācijas nometnēm. 

Vienīgais Franku ģimenes loceklis, kurš izdzīvoja karā, bija Annas tēvs Oto Franks. Anna un viņas māsa nomira Bergenes-Belzenes koncentrācijas nometnē. Tobrīd Annai bija tikai 15 gadi. Dienasgrāmata, kuru Anna rakstīja slēpšanās laikā, pēckara laikā tika publicēta un kļuva par cerības un izturības simbolu, kuru dažādās valodās lasa miljoniem cilvēku.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!  

Tagad mēs esam arī Telegram!