T, 30.11.2022.

Ņem vērā! ⟩ Ko darīt gadījumos, ja veikalā nejauši gadās saplēst preci?

Apollo.lv
Ko darīt gadījumos, ja veikalā nejauši gadās saplēst preci?
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 12
Foto: algorzata Surawska/Shutterstock.com

Sociālajos tīklos nereti tiek apspriests jautājums, ko darīt gadījumos, ja veikalā nejauši gadās kādu preci saplēst. Ziņu medijs "Apollo.lv" sazinājās ar veikaliem par to, kas jāņem vērā, ja pircējs saskaras ar šādu situāciju.

Juriste skaidro, vai pircējam par saplēsto preci būtu jāmaksā

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes docente Inga Kudeikina uzsver - likums nosaka, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Par zaudējumu atlīdzināšanu var runāt tad, ja notikušajam ir četri priekšnosacījumi.

  • Ir bijusi personas prettiesiska rīcība
  • Ir pierādīta personas vaina
  • Ir radušies zaudējumi
  • Zaudējumu cēlonis ir prettiesiskā rīcība

Tieši pēdējais apstāklis ir tas, kas palīdz nošķirt zaudējumus, kuri būtu atlīdzināmi, no tiem, kurus pircējs ir nodarījis nejauši un nav atlīdzināmi.

Proti, nebūtu jāatlīdzina tie zaudējumi, kas radušies tad, kad pircējs ir veicis pavisam ikdienišķas darbības, kas piederas pie iepirkšanās, proti, aplūkojis preci, rūpīgi to licis groziņā, taču prece tāpat tikusi sabojāta vai saplēsta.

Citādi būtu vērtējama situācija, kad pircējs ir izturējies apzināti vieglprātīgi, preci pavirši novietojot plauktā, pavirši to paņemot vai iesviežot iepirkumu ratiņos u. tml. Šādos gadījumos zaudējums būtu atlīdzināms.

"Vēlos gan uzsvērt, ka zaudējumu atlīdzināšana ir civiltiesisks strīds,

līdz ar to, ja pircējs nevēlas atlīdzināt zaudējumus, jo uzskata, ka pie zaudējumu nodarīšanas nav vainojams, pārdevējam ir tiesības vērsties ar prasību tiesā, nevis izsaukt apsargu un pieprasīt šo samaksu," skaidro juriste Inga Kudeikina.

"Vienīgais apsarga rīcības instruments šādos gadījumos ir Valsts policijas izsaukšana, lai noskaidrotu pircēja personību un pārdevējam vai preču īpašniekam būtu iespēja celt prasību tiesā, kā to nosaka gan Civillikums, gan Civilprocesa likums," piebilst Kudeikina.

Lai tomēr nerastos domstarpības, "pārdevējam ir pienākums rūpēties par savu preču drošību, izvēloties atbilstošu preču izkārtojumu plauktos un nodrošinot pietiekami plašas ejas veikala telpās, savukārt pircējam ir pienākums būt uzmanīgam pret pārdevēja precēm un attiekties pret tām ar tieši tādu pašu rūpību kā pret paša mantām, samazinot līdz minimumam riskus, kas saistīti ar to, ka prece varētu tikt sabojāta vai saplēsta", uzsver RSU docente Inga Kudeikina.

Veikalu pārstāvji skaidro, ko darīt šādās situācijās

Korporatīvo attiecību departamenta direktors Jānis Beseris ziņu medijam "Apollo.lv" pavēstīja, ka visi "Maxima" veikali ir iekārtoti, primāri domājot par pircēju ērtībām, lai prece būtu labi pārredzama un viegli sasniedzama.

"Situācijās, kad tiek bojāta kāda prece, kas atrodas veikala plauktos vai atsevišķā zonā, par to atbildību uzņemas veikals un kompensācija no pircēja netiek prasīta, ja vien tā nav bijusi tīši ļaunprātīga rīcība.

Ierasti visās situācijās, kad preci gadījies bojāt nejauši, situācija tiek operatīvi atrisināta. Pircējus aicinām par nejauši bojātu preci uzreiz ziņot veikala darbiniekiem, lai viņi veiktu konkrētās veikala zonas sakopšanu un bojāto preču aizvietošanu ar jauniem produktiem," sacīja Beseris.

Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis ziņu medijam "Apollo.lv" pavēstīja: "Ja tā gadās, tad būsim pateicīgi, ja klients painformēs tuvāko veikala darbinieku, lai varam maksimāli ātri sakopt grīdu un nodrošināt visiem klientiem patīkamu iepirkšanos."

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu