Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris pieļauj bruņota konflikta starp Krieviju un Ukrainu iespējamību (2)

"Ja mēs runājam par Krieviju pret Ukrainu, Krievija tagad ir kā tramplīnlēcējs, kurš laižas no kalna, un pašlaik ir jautājums, vai viņš atspersies vai nokritīs uz pēcpuses. Ne tikai Krievijas karavīru pārvietošana, bet arī to pavadošās runas un pat ļoti muļķīgas apsūdzības Ukrainai, NATO. Visa Krievijas uzvedība liecina par strīdu un konflikta meklēšanu vai nākotnes konflikta attaisnošanu," Herems sacīja Igaunijas sabiedriskajam radio.

Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris norādīja, ka vienīgais, kas pašlaik jādara Ukrainai, ir vienkārši jāturpina uz Rietumiem vērstā attīstība.

"Krievija teic, ka Ukrainas iestāšanās NATO apdraudētu tās robežas. Visas valstis NATO pievienojas tikai viena iemesla dēļ - jo Krievija ir drauds. Krievija kā noziedzīgs elements jūtas apdraudēta, kad citi dzīvo drošākā vidē," paskaidroja ģenerālleitnants.

"Pašlaik viss virzās uz bruņota konflikta tuvošanos, un ir vērsts pret visu Rietumu sabiedrību un mūsu pārliecības salaušanu, parādot Krieviju kā lielu, spēcīgu un bīstamu valsti, ar kuru jārēķinās," viņš klāstīja.

Herems teica, ka Krievijai ir ilgtermiņa plāns saglabāt nestabilu drošības vidi gan attiecībā uz savām kaimiņvalstīm, gan kopumā.

"Tas ir lielais mērķis. Vai es iegriezīšu Ukrainai, vai es kaut kur kaut ko noskūšu Moldovai vai Gruzijai, vai galu galā Igaunijai, Latvijai un Lietuvai - tas patiesībā nav nemaz tik svarīgi. Ja kliedz vienā malā, atbalsojās citā," viņš ieskicēja iespējamo Krievijas domāšanas virzienu.

"Domāju, ka [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins mums galvu nesajauks, bet viņam patiešām ir noteikts plāns ieiet vēsturē un attīstīt savu valsti tajā virzienā, kurā viņš tagad to ved," pauda Igaunijas bruņoto spēku komandieris.

Kā uzsvēra Herems, pašlaik Krievija nevērš nekādu militāro darbību pret Igauniju.

"Cilvēkiem Igaunijā jāturpina savas ikdienas gaitas, Aizsardzības spēku pārstāvji dara savu darbu. Igaunijai kā valstij noteikti ir jāatbalsta Ukraina un savi sabiedrotie, lai tas tips austrumos saprot, ka nevar mūs pieveikt vienu pa vienam," viņš piebilda.

Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris pauda pārliecību, ka Putinam ir lielāki plāni un Ukraina ir tikai viens mazs posms lielajā spēlē.

"Skaidrs, ka Putins domā plašāk, un viss ir atkarīgs no tā, ko viņš panāks Ukrainā," skaidroja ģenerālleitnants.

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.