"Izraudzītais laiks ir zīmīgs." ASV bažījas par Krievijas kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā

Ilustratīvs attēls.

FOTO: AP/Scanpix

ASV bažījas, ka Krievijas karaspēka ierašanās uz manevriem Baltkrievijā var novest pie to pastāvīgas klātbūtnes un kodolieroču izvietošanas šajā valstī, otrdien, 18. janvārī, žurnālistiem atzinusi augsta ranga ASV Valsts departamenta amatpersona.

Krievija sākusi bruņoto spēku pārvietošanu uz Baltkrieviju, pēc tam kad pirmdien Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka abas valstis nākammēnes rīkos militāros manevrus.

Šis solis, kas tiek īstenots bez ierastās reģiona valstu savlaicīgās brīdināšanas, vēl vairāk palielinājis spriedzi, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrēšana pie Ukrainas robežām.

Krievijas kontingents, kas ierodas Baltkrievijā, ir "lielāks par to, ko varētu sagaidīt parastās mācībās", norādīja ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.

"Izraudzītais laiks ir zīmīgs un, protams, raisa bažas, ka Krievija kopīgu militāru mācību aizsegā var plānot izvietot karaspēku Baltkrievijā, lai potenciāli uzbruktu Ukrainai," piebilda amatpersona.

Izmaiņas Baltkrievijas konstitūcijā, par kurām nākammēnes notiks balsošana referendumā, pieļauj, ka Krievijas militārā klātbūtne kļūst pastāvīga.

"Šis konstitūcijas izmaiņu projekts var liecināt, ka Baltkrievija plāno atļaut kā Krievijas konvencionālo, tā kodolspēku izvietošanu savā teritorijā," atzina amatpersona.

Tas būtu "izaicinājums Eiropas drošībai, kam varētu būt nepieciešama atbilde", brīdināja amatpersona.

"Laika gaitā Lukašenko arvien vairāk paļāvies uz Krieviju visa veida atbalsta saņemšanai. Un mēs zinām, ka viņš šo atbalstu nesaņem par brīvu," norādīja amatpersona.

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Aktuālākās ziņas