Iedzīvotāji sašutuši par Levita rīcību barikāžu piemiņas pasākumā. Prezidents atvainojas sabiedrībai (50)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Ekrānuzņēmums no video

20. janvārī visā Latvijā atzīmēja 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu. Barikāžu atceres dienā notika dažādi pasākumi, koncerti un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. Tomēr vairāki sociālo tīklu lietotāji pamanījuši, ka Latvijas valsts himnas dziedāšanas laikā Valsts prezidents Egils Levits nenovilka cepuri.

20. janvārī Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju Baumaņa skvērā atklāja Gunāra Astras piemiņai veltīto pieminekli "Nebaidies!".

Tomēr šī pasākuma ietvaros vairāki cilvēki piefiksēja, ka Latvijas valsts himnas dziedāšanas laikā Valsts prezidents Egils Levits nenovilka cepuri.

Par šādu situāciju sašutumi pauduši vairāki sociālo tīklu lietotāji.

Tāpat daži sociālo tīklu lietotāji pamanījuši, ka likuma par Latvijas valsts himnu 5.pants nosaka, sabiedriskos pasākumos Latvijas valsts himnas izpildījuma laikā klātesošie stāv kājās, vīrieši noņem cepures, bet personas valsts formas tērpos rīkojas saskaņā ar dienesta reglamentu.

Iedzīvotāji norādījuši, ka par šādu rīcību pienākas sods.

Ziņu medijs "Apollo.lv" sazinājās ar Valsts policiju, vaicājot par to, vai Valsts prezidentam par cepures nenoņemšanu pienākas sods. Valsts policijas pārstāvji skaidro: "Par šo faktu ir saņemti vairāki iesniegumi. Tie drīzumā tiks izskatīti."

Valsts policija uzsver, ka plašāk par šo notikumu šobrīd nekomentēs. 

Prezidents atvainojas sabiedrībai

Valsts prezidenta kanceleja ziņu medijam "Apollo.lv" vēsta, ka Valsts prezidents ir ļoti sarūgtināts par radušos situāciju un atvainojas sabiedrībai.

Valsts prezidents arī uzsver protestētāju lomu barikāžu atceres dienā: "Protestētāji, kuri bija ieradušies pasākuma vietā, acīmredzot gribēja izjaukt notiekošo piemiņas pasākumu,

kas ir vērtējams kā zemiska rīcība pret tautas varoņa Gunāra Astras piemiņu, kurš savu dzīvi un dzīvību ziedoja brīvas un demokrātiskas Latvijas labā, kurā būtu iespējams brīvi paust savu viedokli.

Ja protestētāju mērķis bija tajā pašā laikā arī mēģināt izsist no līdzsvara cilvēkus, kuri piedalījās piemiņas pasākumā, un radīt papildu spriedzi, tas diez vai būtu uzskatāms par varonīgu vai cienījamu rīcību.

Piemineklis kā simbols Astras paustajām vērtībām

20. janvārī atklātais piemineklis ir kā simbols Astras paustajām vērtībām, inteliģencei un ilgām pēc neatkarības, pauž tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Latvijas neatkarības aizstāvi Gunāru Astru tiesāja divas reizes - 1961.un 1983.gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņu attaisnoja abās lietās.

1993. gada 18. novembrī Rīgā pie toreizējās TM ēkas Brīvības ielā 34 tika uzstādīta Astram veltīta piemiņas plāksne. Savukārt 2020.gada 14. jūlijā Ministru kabinets atbalstīja iniciatīvu par pieminekļa celšanu Gunāram Astram. 2020. gada decembrī Saeima izskatīja priekšlikumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu šim mērķi no valsts budžeta un to atbalstīja.

Pieminekļa atklāšanā piedalīsies Valsts prezidents Egils Levits un tieslietu ministrs Jānis Bordāns, uzrunas teiks arī Gunāra Astras brālis Leons Astra, kā arī 1991. gada barikāžu biedrības prezidents Renārs Zaļais un pieminekļa autors, tēlnieks Gļebs Panteļejevs.

Pieminekļa atklāšanas pasākumu varēja vērot tiešraidē TM sociālo tīklu "Facebook" un "Youtube" kanālos.

Pērna gada 22. oktobrī latviešu brīvības cīnītājam Gunāram Astram būtu apritējuši 90 gadi. Gan pagājušā gada nogalē, gan šogad tiek organizēti pasākumi viņa piemiņas godināšanai, pasludinot šo laika posmu par Gunāra Astras gadu.

Komentāri (50)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu