NATO noraida Krievijas prasības par karavīru izvešanu no Rumānijas un Bulgārijas

NATO karavīri.

FOTO: Reuters/ScanPix

NATO piektdien noraidīja Krievijas prasības par alianses karavīru izvešanu no dalībvalstīm Rumānijas un Bulgārijas, uzverot, ka jebkādas idejas par ietekmes sfērām Eiropā ir nepieņemamas.

"NATO neatteiksies no savām spējam aizsargāt un aizstāvēt vienam otru, ieskaitot ar karaspēka klātbūtni alianses austrumu daļā. Krievijas prasības radītu pirmās un otrās šķiras NATO dalībvalstis, ko mēs nevaram pieņemt," sacīja NATO pārstāve sakariem ar presi Oana Lungesku.

"Mēs noraidām jebkādas idejas par ietekmes sfērām Eiropā. Mēs vienmēr reaģēsim uz jebkuru mūsu drošības vides pasliktināšanos, arī stiprinot mūsu kolektīvo aizsardzību. NATO ir modra un turpina izvērtēt nepieciešamību nostiprināt mūsu alianses austrumu daļu."

Rumānija un Bulgārija piektdien kā nepieņemamas raksturoja Krievijas prasības, lai NATO austrumu flanga spēki tiktu izvesti no šo valstu teritorijām Maskavas pieprasīto "drošības garantiju" ietvaros situācijas deeskalācijai ap Ukrainas krīzi.

Piektdien pirms svarīgajām Krievijas un ASV sarunām Ženēvā Maskava aicināja "izvest ārzemju spēkus, smago tehniku un bruņojumu" no valstīm, kas nebija NATO sastāvā pirms 1997.gada.

"Tas attiecas arī uz Bulgāriju un Rumāniju," norādīja Krievijas Ārlietu ministrija, īpaši izceļot abas valstis, kas NATO pievienojās 2004.gadā.

Kā norādīja Rumānija, NATO klātbūtne sabiedroto valstīs ir "skaidra aizsardzības reakcija uz Krievijas arvien agresīvāko uzvedību tuvākajos reģionos austrumos, kas šobrīd kļūst vēl intensīvāka, neraugoties uz NATO centieniem iesaistīties konstruktīvā dialogā".

Bulgārijas prezidents savukārt norādīja, ka "valstī šobrīd nav pastāvīgi bāzētu ārzemju kontingentu vai kaujas iekārtu".

Bet "suverēns lēmums par šādu pastāvīgu klātbūtni vai pagaidu izvietošanu ir Bulgārijas ziņā atbilstoši mūsu kā sabiedrotās valsts saistībām".

"Mūsu valsts nepieņem ultimatīvas prasības ne no viena," uzsvēra Radevs.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šodien tikās Ženēvā, turpinot diplomātiskos centienus mazināt spriedzi, kas izveidojusies ap Ukrainu.

Kijeva un Rietumi bažījas, ka Krievija varētu atkal uzbrukt Ukrainai, pie kuras robežām ir izvietoti tūkstošiem krievu karavīru.

Maskava noliedz, ka tai būtu šādi plāni, bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Krievija ir vairākkārt pieprasījusi rakstisku atbildi no Vašingtonas uz tās priekšlikumiem.

Rumānijā rotācijas kārtībā izvietoti aptuveni 1000 ASV karavīru un 140 Itālijas karavīri, kā arī vairāki desmiti Polijas karavīru.

Bulgārijai ir noslēgta vienošanās ar ASV par 5000 karavīru izvietošanu rotācijas kārtībā.

Aktuālākās ziņas