Uz šīm balsīm viņa ieskatā pretendē gan opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienība un Latvijas Reģionu apvienība, gan koalīcijā esošās Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija (JKP).
Jauno konservatīvo vadītājs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, ir bijis katoļu baznīcas informatīvās kampaņas dalībnieks, un arī atsevišķi partijas pārstāvji gan parlamentārās diskusijās, gan sociālajos tīklos regulāri uzsver, cik lieli tradicionālisti viņi ir. Saeimā šo nišu parasti ieņēma Nacionālā apvienība, un arī pagājušajās vēlēšanās JKP uzsvaru lika uz pretkorupcijas karoga vicināšanu.
Bordāna vietnieks JKP valdē Krišjānis Feldmans apgalvo, ka šis jautājums partijai joprojām esot būtisks un arī no Nacionālās apvienības JKP atšķiroties: "Mēs neesam šauras nišas, teiksim tā, nacionālistu partija, kura sagadīšanās pēc arī aizstāv kaut kādas konservatīvās vērtības. Tas tiešām tā ir. Konservatīvisms, kā jau es teicu, ir diezgan plašu diapazonu pārklāj, tai skaitā daudzas lietas var uzskatīt par tādām centriskām.
Es domāju, ka būtu pareizi arī aicināt sabiedrību vienoties par to, ka veselīgas attiecības starp konservatīvajiem un liberālajiem spēkiem, kas tādā veidā arī būtu pārstāvēti parlamentā, ir tas, kas reizē dod iespēju neiesūnot Latvijas politikai, bet reizē arī nodrošina tādu veselīgu līdzsvaru."
Kareivīgāk noskaņoti – vismaz tviterī – ir vairāki Nacionālās apvienības valdes locekļi un deputāti. Piemēram, Edvīns Šnore, kurš piekrīt – nacionālie, valodas un tautas identitātes jautājumi partijai ir prioritātes. Svarīgs partijai esot arī vēsturiskais taisnīgums, tāpēc tā neatbalsta Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumu.
Mobilizē Nacionālo apvienību arī tas, ka liberālajām idejām Latvijā atbalsts aug, atzīst Šnore: "Mēs to redzam, un mēs arī saprotam, ka Latvija nav atdalīta no pasaules, un tur šīs tendences... Mūsuprāt, tās nav pozitīvas un arī pie laba gala nenovedīs, bet šīs tendences, protams, ienāk arī pie mums. Bet tajā pašā laikā mums ir sava darīšana, teiksim tā, šeit Latvijā un savas vērtības. Pat ne tikai kaut kādas savas – Latvijas vai latviešu – bet nu tādā plašākā kontekstā. Ja mēs skatāmies Austrumeiropā, piemēram - mēs redzam Poliju, Ungāriju, šis Austrumeiropas reģions. Nu tur ir bišķi cits skats."
Šnores ieskatā, jautājumi, saistībā ar kuriem izskan galvenie pārmetumi šīm valstīm – par mediju vai tiesu varas ierobežošanu – nemaz neesot tik melnbalti.
Taču visi – gan liberāļi, gan konservatīvie – prognozē: ja līdz vēlēšanām neizdosies atrisināt problēmu ar Covid-19 un stabilizēt situāciju ar maksājumiem par apkuri un elektrību, "kultūrkari" būs jāatliek uz vēlāku laiku.
"De facto" vērtē, ka īpatnējā pozīcijā šai spektrā ir premjera Krišjāņa Kariņa vadītā apvienība "Jaunā Vienotība", kurā ietilpst gan partija "Vienotība", gan vairākas reģionālās partijas. Liberāļi to pieskaita pie konservatīvajiem spēkiem, turpretim konservatīvie – pie liberālajiem.