"Krievijai lielākais atturošais faktors ir Amerikas karogs." Baltijas valstu politiķi aicina stiprināt NATO austrumu flangu

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

NATO austrumu flangs Baltijas valstīs jānostiprina neatkarīgi no tā, vai Krievija iebruks Ukrainā, norāda Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Eiropas Savienība (ES) ir vienisprātis, ka Krievija ar savu agresīvo rīcību un retoriku pret Ukrainu ietekmē drošības situāciju Eiropā, pēc ES Ārlietu padomes sanāksmes pauda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), kurš aicina stiprināt NATO un ASV spēkus austrumu flangā.

Latvijas politiķis atzīmēja, ja iepriekš tika runāts par drošības situāciju Austrumeiropā, tad patlaban ir panākts vienots un skaidrs redzējums, ka runa ir ne tikai par ES, bet par Eiropu kopumā.

Rinkēvičs atzīmēja, ka ES Ārlietu padomes sanāksmē pausts Krievijas rīcības nosodījums. Tāpat apstiprināts, ka ES turpinās saziņu un sadarbību ar Transatlantiskajiem parteriem.

Ārlietu ministrs atzīmēja, ka šodien notikusi ES ārlietu ministru videokonfernece ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, kurš izstāstīja par savām sarunām ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, ASV rīcību. Puses vienojās ciešāk koordinēt ASV un Eiropas partneru sadarbību.

"Es aicināju stiprināt NATO un ASV spēkus austrumu flangā - gan Baltijas, gan Melnās jūras reģionā.

Pilnīgi skaidrs, ka Krievijas un Baltkrievijas vēlme rīkot militārās mācības un Krievijas bruņoto spēku ierašanās Baltkrievijā, rada pieaugošu spriedzi reģionā,"

 sacīja ārlietu ministrs.

Viņš pauda pārliecību, ka NATO un ASV turpinās pie šī jautājuma strādāt, jo Latvijai ir būtiski, lai tiktu nostiprināts Melnās un Baltijas jūras reģions. Ministrs pieļāva, ka drīzumā varēs redzēt konkrētus lēmumus.

Ārlietu ministrija informēja, ka pirmdien Briselē notika ES Ārlietu padomes sanāksme, kuras laikā ES ārlietu ministri diskutēja, tai skaitā par drošības situāciju Ukrainā.

Sanāksmes laikā ministri uzklausīja ASV valsts sekretāra sniegto informāciju par ASV tālākajiem soļiem attiecībā uz drošības situāciju pie ES robežas, īpaši par drošības situāciju Ukrainā un reģionā kopumā.

Rinkēvičs pauda Latvijas atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, uzsverot nepieciešamību pēc progresa Normandijas četrinieka formāta sarunās.

"Nedrīkst kavēties ar papildu atbalsta pasākumu izstrādi Ukrainas noturības un aizsardzības spēju stiprināšanai.

Latvija ir gatava Ukrainai piegādāt gan letālu, gan neletālu aprīkojumu,"

uzsvēra ārlietu ministrs.

Rinkēvičs pauda nostāju, ka ES attiecībās ar Krieviju ir jāsaglabā vienotība un principialitāte, ievērojot ES noteiktajos principos balstīto pieeju.

"Krievijas vienpusēji izvirzītās prasības pēc drošības garantijām un Eiropas drošības sistēmas pārskatīšanu, kas rada pastiprinātus stabilitātes un drošības riskus, nevar būt par pamatu turpmākām sarunām. Latvija atbalsta diplomātiskos kontaktus ar Krieviju NATO, EDSO un ASV-Krievijas dialogā. ES ir jāturpina atbalstīt Ukrainas noturības stiprināšanu un stingru sankciju sagatavošanu pret Krieviju," pauda ministrs.

NATO austrumu flangs Baltijas valstīs jānostiprina neatkarīgi no tā, vai Krievija iebruks Ukrainā, laikrakstam "Financial Times" sacījusi Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, netieši liekot noprast, ka reģionā nepieciešana lielāka ASV klātbūtne.

Viņa atzinusi, ka Igaunija labprāt redzētu "lielo dalībvalstu klātbūtni mūsu reģionā", jo tas darbotos kā Krieviju atturošs faktors. Vienīgā no lielajām alianses dalībvalstīm, kas nav pastāvīgi pārstāvēta Baltijā, ir ASV.

"Lieli draugi ir labākais atturošais faktors. Ja skolā tev kāds dara pāri, viņš savaldīsies, zinot, ka tev ir lieli un spēcīgi draugi. (..)

Krievijai lielākais atturošais faktors ir Amerikas karogs,"

Kallasas teikto citējusi avīze.

Pēc tam, kad Krievija 2014. gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, NATO nolēma nostiprināt savu austrumu flangu, paplašinot Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju un izvietojot Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā starptautiskas pastiprinātas klātbūtnes kaujas grupas. Latvijā šīs grupas vadību uzņēmusies Kanāda, Lietuvā - Vācija, Igaunijā - Lielbritānija, bet Polijā - ASV.

"Mēs gribētu, lai NATO austrumu flangs tiktu nostiprināts jebkurā gadījumā - ne tikai tad, ja viņi iebruktu Ukrainā.

Mēs esam centušies to panākt jau ilgu laiku," norādījusi Igaunijas valdības vadītāja.

NATO pirmdien, 24. janvārī, paziņoja, ka alianses dalībvalstis sūta kuģus un iznīcinātājus uz Austrumeiropu, lai pastiprinātu tās aizsardzību saistībā ar saspīlējumu, ko rada Krievijas spēku savilkšana pie Ukrainas robežām.

Kā ziņu aģentūrai "Reuters" atklāja kāds NATO diplomāts, ASV arī apsver karavīru pārvietošanu no Rietumeiropas uz Austrumeiropu. Pēc viņa teiktā, karavīru pārvietošana būtu pakāpeniska un NATO plaisu aizpildīšana austrumu flangā varētu notikt tuvāko nedēļu laikā.

Runa ir par daļu no ASV karavīriem, kas izvietoti Rietumeiropā, sacīja diplomāts, apstiprinot laikraksta "New York Times" iepriekš izplatītās ziņas, ka Baltais nams apsverot iespēju nosūtīt uz Austrumeiropu 1000 līdz 5000 ASV karavīru, kuru skaitu situācijas tālākas pasliktināšanās gadījumā varētu desmitkāršot.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien uzsvēra, ka alianse "darīs visu, lai aizsargātu visus sabiedrotos, tostarp pastiprinot alianses austrumu daļu".

Alianse arī pavēstīja, ka Dānijas valdība, lai stiprinātu Baltijas reģiona drošību, nosūtīs uz Lietuvu četrus iznīcinātājus "F-16", bet uz NATO 1. pastāvīgo jūras spēku grupu - fregati. Savukārt Spānija sūta trīs karakuģus, kas pievienosies NATO jūras spēkiem, kā arī četrus iznīcinātājus izvietošanai Bulgārijā. Francija ir gatava nosūtīt savus karavīrus uz Rumāniju, bet Nīderlande gatavojas no aprīļa Bulgārijā izvietot divus iznīcinātājus "F-35".

Aktuālākās ziņas