Krievija uz Baltkrieviju pārvedusi ievērojami lielākus spēkus nekā "Zapad" laikā, atklāj Lietuvas ministrs

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Reuters/ScanPix

Krievija šobrīd uz Baltkrieviju pārvedusi trīs līdz četras reizes lielākus spēkus nekā pērnruden notikušo abu valstu kopīgo militāro mācību "Zapad" laikā, pirmdien, 24. janvārī, paziņojis Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks. 

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks uzsvēra, ka tas maina ne tikai Ukrainas, bet arī Lietuvas drošības situāciju.

"Lielu spēku pārcelšana uz Baltkrieviju būtiski maina drošības situāciju reģionā. Runāju ne tikai par Ukrainu, bet arī par Lietuvu, un protams, jauni izaicinājumi rodas arī Polijas drošībai,"

viņš sacījis žurnālistiem, piebilstot, ka šī situācija pirmdien apspriesta gan prezidenta Gitana Nausēdas birojā, gan Lietuvas Valsts drošības departamentā.

Pēc ministra teiktā, Lietuvas politiķi iespējamo reakciju uz šīm pārmaiņām drošības situācijā apspriež gan savā starpā, gan ar sabiedrotajiem Rietumos un Lietuva izvērtē savas iespējas reaģēt uz to kopā ar NATO spēkiem, bet konkrēta reakcija būtu atkarīga no Krievijas dislocēto spēku tipa.

Krievijai savelkot lielus spēkus un militāro tehniku pie Ukrainas robežām, Rietumos pieaug satraukums par nopietna militārā konflikta iespējamību Eiropā, savukārt Krievijas karavīru ievešana Baltkrievijā saistībā ar jaunām kopīgām abu valstu militārajām mācībām radījusi bažas par iespējamu pastāvīgu Krievijas spēku un, iespējams, arī kodolieroču dislocēšanu šai valstī.

NATO pirmdien paziņoja, ka alianses dalībvalstis sūta kuģus un iznīcinātājus uz Austrumeiropu, lai šai situācijā pastiprinātu tās aizsardzību.

Kā ziņu aģentūrai "Reuters" atklāja kāds NATO diplomāts, ASV arī apsver karavīru pārvietošanu no Rietumeiropas uz Austrumeiropu. Pēc viņa teiktā, karavīru pārvietošana būtu pakāpeniska un NATO plaisu aizpildīšana austrumu flangā varētu notikt tuvāko nedēļu laikā.

Runa ir par daļu no ASV karavīriem, kas izvietoti Rietumeiropā, sacīja diplomāts, apstiprinot laikraksta "New York Times" iepriekš izplatītās ziņas, ka Baltais nams apsverot iespēju nosūtīt uz Austrumeiropu 1000 līdz 5000 ASV karavīru, kuru skaitu situācijas tālākas pasliktināšanās gadījumā varētu desmitkāršot.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien uzsvēra, ka alianse "darīs visu, lai aizsargātu visus sabiedrotos, tostarp nostiprinot alianses austrumu daļu".

Alianse arī pavēstīja, ka Dānijas valdība, lai stiprinātu Baltijas reģiona drošību, nosūtīs uz Lietuvu četrus iznīcinātājus "F-16", bet uz NATO 1. pastāvīgo jūras spēku grupu - fregati. Savukārt Spānija sūta trīs karakuģus, kas pievienosies NATO jūras spēkiem, kā arī četrus iznīcinātājus izvietošanai Bulgārijā. Francija ir gatava nosūtīt savus karavīrus uz Rumāniju, bet Nīderlande gatavojas no aprīļa Bulgārijā izvietot divus iznīcinātājus "F-35".

Kā uzsvēris Anušausks, Lietuva spētu uzņemt NATO papildspēkus - tiklab karavīrus, kā militāro tehniku. Pēc viņa teiktā, karavīru izmitināšana nav kritiskākais jautājums, jo viņi apmācīti dzīvot arī ekstremālos apstākļos.

Aktuālākās ziņas