Novēro omikrona izplatības pieaugumu Latvijas pilsētu notekūdeņos

Lietus notekūdeņi. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Latvijas pilsētu notekūdeņos vērojams Covid-19 omikrona paveida izplatības pieaugums un deltas samazināšanās, par pētnieku vērojumiem informēja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pārstāve Dita Gudrā.

Kā informēja Gudrā, kopējā Covid-19 izplatības tendence rāda, ka omikrons jau ir dominējušais paveids Rīgā, Jūrmalā, Valmierā, Salaspilī un Tukumā, savukārt delta - Jelgavā, Jēkabpilī, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī.

Gudrā mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādīja, ka Jūrmalā, Tukumā un Valmierā ir novērojams Covid-19 vīrusa daudzuma pieaugums. Notekūdeņos deltas variants samazinās, un ir novērojams pārsvars ar omikronam raksturīgajām mutācijām.

Pēdējie seši veiktie mērījumi Salaspilī liecinot par stabilu Covid-19 izplatību. Vienlaikus notekūdeņos omikronam raksturīgo marķiermutāciju pārsvars pieaug aptuveni par 60%.

Savukārt Rīgas notekūdeņos dominējošais Covid-19 paveids ir omikrons, bet deltai ir diezgan krass samazinājums. Vienlaikus Gudrā atzina, ka pēc kvantitatīvajiem datiem šķiet, ka infekcijas izplatība samazinās, tomēr tas var būt maldīgi.

"Pieaugot omikrona prevalencei, samazinās arī detektētā vīrusa daudzums notekūdeņos, un, ņemot vērā, ka saslimšana ar omikrona variantu tiek saistīta ar vieglāku slimības gaitu, nekā tas bija ar deltu, tad attiecīgi mazāk vīrusa materiāla nonāk notekūdeņu sistēmās," aģentūrai LETA skaidroja Gudrā.

Tikmēr Jelgavā joprojām dominējošais Covid-19 paveids ir delta, taču nelielā proporcijā ir detektētas arī omikrona marķiermutācijas.

Savukārt Jēkabpilī ir novērojams Covid-19 infekcijas pieaugums. Notekūdeņos dominējošais Covid-19 paveids ir delta, taču ir novērojama tā tendence samazināties. Vienlaikus arvien vairāk pieaug omikronam raksturīgās mutācijas.

Stabilāka situācija Covid-19 izplatībā novērojama Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī.

Liepājas un Ventspils notekūdeņos dominējošais variants ir delta, taču ar tendenci samazināties laika gaitā. Savukārt omikrona marķiermutācijas ir detektētas, taču nepārsniedz 50% slieksni. Turklāt Gudrā atzīmēja, ka pēdējos trīs mērījumos Ventspils notekūdeņu rādītāji turpina samazināties.

Arī Daugavpilī nav novērojams būtisks vīrusa daudzuma pieaugums un pēdējie septiņi mērījumi ir bijuši diezgan līdzīgi. Prevalējošais ir delta paveids, tomēr tas samazinās, pieaugot omikronam raksturīgajām marķiermutācijām.

Gudrā skaidroja, ka kopējā tendence rāda, ka deltas pārsvars samazinās, un krasi pieaug omikrona pārsvars, tiesa gan, katrā pilsētā ar atšķirīgu "ātrumu".

Pēdējie SARS-CoV-2 kvantitatīvie mērījumi tika veikti paraugiem, kuri tika ievākti 18.janvārī, savukārt pēdējie sekvenēšanas rezultāti ir par paraugiem, kuri ievākti 11.janvārī. Paraugu sagatavošana sekvenēšanai un pats process aizņem aptuveni pusotru nedēļu, tādēļ datos rodas laika nobīde, skaidroja Gudrā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieks Sandis Dejus aģentūrai LETA iepriekš uzsvēra, ka no notekūdeņiem nav iespējams inficēties ar Covid-19. Notekūdeņos tiek meklētas Covid-19 vīrusa atliekvielas, kas nav dzīvotspējīgas, bet kas liecina par vīrusa iepriekšējo klātbūtni ūdenī un cilvēkos. Viņš atklāja, ka praksē ir bijuši gadījumi, kad cilvēki atteikušies strādāt notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, jo uzskatīja, ka tā varētu saslimt.

Jau ziņots, ka vairākās Latvijas pilsētās sāka notekūdeņu monitoringu Covid-19 izplatības noteikšanai.

Kā norādīja SIA "Valmieras ūdens", notekūdeņu monitorings ļaus noteikt Covid-19 koncentrāciju notekūdeņos un prognozēt slimības uzliesmojumu. Šī metode tiek izmantota daudzās valstīs, lai noteiktu vīrusa izplatību noteiktās populācijās, kā arī jaunu vīrusa mutāciju savlaicīgai atklāšanai.

Atbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumiem Latvijā tika ieviesta sistēma ar mērķi monitorēt notekūdeņos atrodamo SARS-CoV-2 atlieku daudzumu, lai savlaicīgi noteiktu slimības uzliesmojumus apdzīvotās vietās un identificētu pilsētas un reģionus ar paaugstinātu saslimušo skaitu.

Pētījumā ir iesaistīti "BIOR", Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorija un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Sākotnējie monitoringa sistēmas ieviešanas mērķi ir īstenot paraugu ievākšanu un monitoringu līdz 2021.gada 31.decembrim, tomēr tās darbības laiks varētu tikt pagarināts.

Aktuālākās ziņas