Paplašina notiesāto personu loku, kam varētu piemērot elektronisko uzraudzību

FOTO: Ivars Soikāns/LETA

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, ar ko paplašināts to notiesāto personu loku, kam varēs piemērot elektronisko uzraudzību.

Tāpat noteikts sīkāks regulējums par notiesātā personas lietu. Noteikumus par personas lietas noformēšanu Ministru kabinetam būs jāizdod līdz 2022.gada vidum.

Līdz šim elektronisko uzraudzību varēja piemērot personām, kuras izcieš reālu brīvības atņemšanas sodu un ir izcietušas noteiktu soda daļu.

Pēdējo apmēram sešu gadu laikā elektroniskā uzraudzība nodrošināta 372 probācijas klientiem. Vidēji dienā elektroniskā uzraudzība tiek nodrošināta 30 probācijas klientiem.

Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumos dalībvalstīm par elektronisko uzraudzību norādīts, ka brīvības atņemšana izmantojams kā galējais līdzeklis un, ka lielāko daļu aizdomās turamo personu un likumpārkāpēju gadījumu iespējams efektīvi un rentablā veidā risināt, nenošķirot šīs personas no sabiedrības.

Tāpat ieteikumi paredz, ja nepieciešams, elektronisko uzraudzību izmantot pirmstermiņa atbrīvošanā no ieslodzījuma vietas.

Ņemot vērā minēto, likumā paplašināts to personu loku, kurām varēs piemērot elektronisko uzraudzību, atbrīvojot personu no brīvības atņemšanas soda izciešanas nosacīti pirms termiņa. Tāpat likuma izmaiņas noteiks, ka tiks likvidēta slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi, pārejot uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm slēgtā cietumā.

Izmaiņu ieviešana paātrinās slēgtajā cietumā esošo notiesāto nonākšana soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, kurā, izpildoties pārējiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Krimināllikumā noteiktajiem kritērijiem, notiesātais iegūst tiesības pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu.

Pieņemtie grozījumi samazinās brīvības atņemšanas iestāžu administratīvo resursu patēriņš progresīvās soda izpildes nodrošināšanai, un vienlaikus notiesātie ātrāk nonāks tajā soda izciešanas režīma pakāpē, no kuras var pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, norāda likuma izmaiņu autori.

Ar pieņemtajām izmaiņām pabeigta cietumu režīma pakāpju reforma, kura tika sākta 2011.gadā, kad daļēji slēgtajos cietumos tika likvidēta vidējā soda izciešanas režīma pakāpe.

Atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtajai informācijai 2021.gada sākumā slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē sodu izcieta 445 notiesātie.

Projekts paredz, ka notiesātie slēgtajā cietumā sodu izcietīs divās soda izciešanas režīma pakāpēs - zemākajā un augstākajā.

Katrā no soda izciešanas režīma pakāpēm notiesātajam būs jāizcieš viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Pašlaik no kodeksa izriet, ka notiesātie slēgtajā cietumā sodu izcieš trīs soda izciešanas režīma pakāpēs - zemākajā, vidējā un augstākajā. Tāpat no minētā kodeksa izriet, ka notiesātajam soda izciešanas režīma zemākajā un vidējā pakāpē ir jāizcieš viena ceturtdaļa no piespriestā soda.

Tā kā likvidēta slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi, plānots noteikt, ka notiesātajam gan zemākajā, gan augstākajā soda izciešanas režīma pakāpē būs jāizcieš viena ceturtdaļa no piespriestā soda.

Vienlaikus, lai nepasliktinātu to notiesāto, kas likuma izmaiņu stāšanās brīdī jau atradīsies slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, stāvokli, grozījumi papildināti ar pārejas noteikumiem.

Tie nosaka, ka notiesātie, kas sodu izcieš slēgtā cietuma vidējā pakāpē, turpina izciest slēgtā cietuma augtākajā pakāpē. Tāds pats nosacījums attieksies uz mūžu notiesātajiem, kas sodu izcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē blokā ar pastiprinātu uzraudzību.

Tāpat pārejas noteikumi nosaka, ka prasība slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē izciest vienu ceturtdaļu no piespriestā soda neattiecas uz notiesātajiem, kas pirms likuma stāšanās spēk atradīsies slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

Aktuālākās ziņas