"Neatrisinās attiecības ar NATO." Krievijas intereses ir daudz plašākas par Ukrainas teritoriju sagrābšanu, norāda politologs

Ilustratīvs attēls.

FOTO: EPA/Scanpix

Krievijas iebrukums Ukrainas teritorijā neatrisinātu attiecības ar NATO. Krievijas ārpolitikas intereses ir daudz plašākas nekā primitīvas vēlmes asiņainā karā ieņemt Ukrainas teritoriju, pauda politologs Ojārs Skudra.

Viņš uzsvēra, ka, pat ja Krievija sagrābtu Ukrainu, tā vienalga pārvērstos par zonu, kurā norisinās partizānu karš, līdz ar ko līdzšinējā Krievijas ārpolitika ir jāskatās daudz plašākā leņķī, nekā vienkārša teritorijas iekarošana.

"Krievijas iebrukums nekādā gadījumā neatrisinātu arī Krievijas un NATO attiecības. Tas novestu pie tā, ka gar Krievijas un Baltkrievijas robežu valstīm tiktu izvietoti papildu NATO spēki," sacīja Skudra.

Viņš uzskata, ka Krievijas un Ukrainas amatpersonu tikšanās Parīzē viennozīmīgi ir laba zīme, kas nozīmē, ka Krievija ir ieinteresēta atrisināt situāciju diplomātiskā ceļā.

Jau vēstīts, ka Ukraina ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas plānu februāra sākumā turpināt sarunas, atzīstot, ka tā ir "laba ziņa" un zīme, ka Maskava vēlas rast diplomātisku atrisinājumu patlabanējai krīzei.

Augsta ranga Krievijas un Ukrainas amatpersonas trešdien Parīzē tikās ar Francijas u n Vācijas pārstāvjiem.

"Labā ziņa ir tā, ka padomnieki piekrita tikties Berlīnē divu nedēļu laikā, un tas nozīmē, ka vismaz nākamo divu nedēļu laikā Krievija, visticamāk, paliks uz diplomātijas ceļa," žurnālistiem Kopenhāgenā pēc tikšanās ar Dānijas kolēģi sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

Kaut arī pēc trešdienas sanāksmes "nav lielu izmaiņu", "vienošanās turpināt diskusijas ir laba", norādīja ministrs.

Vienlaikus viņš aicināja stiprināt Rietumu militāro un aizsardzības sadarbību ar Kijevu.

"Kaut arī es esamu liels maigās varas piekritējs, es baidos, ka šis patiesībā ir laiks, lai tiktu izmantots stiprais spēks," sacīja Kuleba. "Spēcīga Ukraina pats par sevi ir labākais atturēšanas instruments."

Ministrs arī atzinīgi izteicās par ASV administrāciju, jo tā "konsultējās ar mums, pirms viņi runāja ar krieviem".

Viņš gan norādīja, ka Kijeva "neļaus nevienam, arī ne draugiem, uzspiest mums jebkādas piekāpšanās", un uzstāja, ka piekāpšanās ir jāizrāda Krievijai.

Vienlaikus Dānija ceturtdien pavēstīja par palīdzības paketi Ukrainai 550 miljonu kronu (74 miljonu eiro) apjomā no 2022. līdz 2026. gadam.

"Katra valsts var kut ko darīt, ja tai ir politiskā griba, un ja nav, tā atradīs attaisnojumus, lai neko nedarītu," sacīja Kuleba, šādi dodot vāji slēptu mājienu Vācijas virzienā, kas atsakās piegādāt Ukrainai bruņojumu.

Krievija un Ukraina trešdien sarunās Parīzē vienojās, ka visām pusēm ir jāievēro pamiers Ukrainas austrumos un ka februārī tiks rīkotas jaunas sarunas.

Vienošanās tika panākta pēc vairāk nekā astoņu stundu ilgām diskusijām, ko kāds Francijas diplomāts apsveica kā "labu signālu".

Jau vairākas nedēļās nerimst spriedze, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām, Kijevā un Rietumos raisot bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu.

Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.

ASV prezidents Džo Baidens vēl 7. decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Aktuālākās ziņas