Pk, 9.12.2022.
Kas ir labāk - pārslimot omikronu vai vakcinēties pret Covid-19? Skaidro eksperti
Foto: Myriam B/shutterstock.com
Kas ir labāk - pārslimot omikronu vai vakcinēties pret Covid-19? Skaidro eksperti
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 97

Piektdien, 28. janvārī, Vakcinācijas projekta nodaļa sadarbībā ar Veselības ministriju atbildēja uz vairākiem iedzīvotāju jautājumiem par omikrona izplatību un vakcināciju pret Covid-19. Ziņu medijs "Apollo.lv" piedāvā šīs sarunas apkopojumu.

Sarunu ciklā tika atbildēts uz jautājumiem - "Vai nav labāk izslimot, nevis vakcinēties trešo reizi, jo tad imunitāte būs labāka? Drīz jāiet uz 3. poti - vai vispār tagad, kad apkārt plosās vīruss, to vajag darīt? Kura vakcīna ir vislabākā pret omikronu? Vai delta paveids, kas bija smagāks, ir vispār pazudis?"

Sarunā piedalījās:

  • RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja prof. Juta Kroiča
  • Ģimenes ārste, RSU Morfoloģijas katedras pasniedzēja Gundega Skruze-Janava
  • PSKUS Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja Dace Žentiņa

Kas ir labāk - pārslimot omikronu vai vakcinēties pret Covid-19?

Juta Kroiča skaidro, ka ar omikrona paveidu ir sarežģīta situācija. "Omikronam ir vairāki paveidi – BA.1, BA.2 un BA.3. Līdz galam par visiem paveidiem nav zināms. Jo vīruss vairāk izplatīsies, jo radīsies arvien jauni paveidi.

Tā priecīgā ziņa ir, ka šis vīrusa paveids nerada smagus plaušu bojājumus un vairāk skar augšējos elpošanas ceļus. Taču sliktā ziņa ir tā, ka inficēšanās ar paveidu smagāk norit gados vecākiem cilvēkiem un personām ar hroniskām slimībām.

Šī paveida dēļ, kā jebkura vīrusa gadījumā, samazinās imunitāte un organisma aizsargspējas. Tā var veidoties hroniskās saslimšanas. Un tad jau inficēšanās gaita būs individuāla.

Nedrīkst aizmirst arī par delta variantu. Un nevienam nav pateikts, vai notikusi inficēšanās ar omikronu vai ar deltu. Omikrons ir ļoti lipīgs. Ja slēgtā telpā atrodas vairāki cilvēki ar sejas maskām, tāpat var inficēties ar vīrusu. Tāpēc tiešām nevar pateikt, kur un kā cilvēks ir inficējies. To ir ļoti grūti pateikt.

Ja sabiedrība inficēsies tikai ar omikrona variantu, tas ir cits stāsts. Taču šobrīd vēl ir delta paveids. Visu noteiks tas, vai cilvēkiem ir hroniskas slimības.

Aizsardzība pret vīrusu noteikti ir vakcinācija, un tā būtu jāturpina, jo rezultāti cilvēkiem, kuri ir saņēmuši balstvakcīnu Latvijā, ir ļoti labi."

Video: Eksperti atbild uz iedzīvotāju jautājumiem par omikrona izplatību un vakcināciju

Kurā mirklī varēs apgalvot, ka, līdzīgi kā ar delta paveidu, imunitāte ir labāka, pārslimojot Covid-19, nekā vakcinējoties? Proti, tie cilvēki, kuri apgalvo, ka omikrona paveids ir saudzīgs, visticamāk, uzsvērtu argumentu, ka pārslimošanas gadījumā imunitāte ir stiprāka nekā vakcinācijas gadījumā.

Kroiča, skaidrojot pārslimošanas un vakcinācijas imunitāti, saka: "Attiecībā pret omikrona variantu tā ir tiesa. Taču es minēju, ka ir BA.1, BA.2 un BA.3 vīrusa paveidi, tāpēc cilvēki nebūs informēti par to, ar kuru paveidu izslimoja."

Vai omikrona izplatības laikā slimnīcās ir mazāka noslodze?

PSKUS Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja Dace Žentiņa par Covid-19 situāciju slimnīcās vēsta: "Līdz šim dati liecina, ka smagi inficēšanās gadījumi notiek retāk. Līdz ar to pavisam bēdīgs inficēšanās iznākums notiek retāk. Taču par mūsu valsti vēl ir ļoti grūti spriest. Mēs patlaban esam tikai šī viļņa sākumā. Kā tas notiks tālāk, to mēs pagaidām nezinām.

Tas, ko mēs redzam slimnīcās, ka cilvēki tur nonāk tāpēc, ka ir saasinājušās blakus slimības. Respektīvi, kādas hroniskās slimības. Es piekrītu Kroičai, ka tiešām delta nekur nav pazudusi.

Iespējams, ka šis paveids izplatās mazāk, ņemot vērā milzīgo saslimstību. Inficēšanās gan ar omikrona, gan ar delta paveidu notiek arvien biežāk. Jo vairāk ir inficētie, jo vairāk ir arī šī procentuālā attiecība.

Valdība bija noteikusi Covid-19 aizņemto gultu skaitu, līdz ar kura sasniegšanu būtu jāsāk domāt par stingrākiem ierobežojumiem. Šķiet, ka mēs neesam no tā nemaz tik tālu.

Žentiņa par Covid-19 situāciju slimnīcās turpina: "Nē, mēs nemaz neesam tālu. Stacionēšanas rādītājs pakāpeniski sāk pieaugt. Un ir jāatceras, ka stacionēšana atpaliek no inficēšanās rādītājiem. Paies vismaz nedēļa vai 10 dienas, līdz mēs ieraudzīsim tos patiesos skaitļus. Mēs joprojām nezinām, kā būs."

Kura Covid-19 paveida – omikrona vai deltas - inficēšanās gadījumā cilvēki visbiežāk vēršas pie ģimenes ārsta?

Ģimenes ārste, RSU Morfoloģijas katedras pasniedzēja Gundega Skruze-Janava skaidro: "Pēdējo nedēļu laikā tie pacienti, kuru rezultātu apstiprināšanā tiek noteikts arī vīrusa paveids, visbiežāk inficējas ar omikronu. Ikdienā strādāju ar bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, kur omikrons ļoti strauji izplatās.

Atbildot uz jautājumu par to, vai ir labāk vakcinēties vai pārslimot, noteikti ir jāvakcinējas, jo, pat inficējoties vieglā formā, trešdaļai cilvēku var attīstīties tā sauktais garais Covid-19, par ko pēdējā laikā runā arvien vairāk.

Tas nozīmē, ka pat pēc vieglas slimošanas 3 līdz pat 13 mēnešus var saglabāties kāds no Covid-19 simptomiem. Tas var būt nogurums, elpas trūkums, sirdsklauves un sāpes krūtīs. Tie var būt arī kognitīvi traucējumi, koncentrēšanās grūtības, trauksme, muskuļu un locītavu sāpes. Nedomāju, ka tas risks attaisnojas."

Vai vēl aizvien ģimenes ārstu praksēs var novērot situāciju, kad cilvēki blakusefektu dēļ nevēlas vakcinēties?

Ģimenes ārste par vakcināciju un blakusefektiem saka: "Mīti par vakcinācijas blaknēm nekur nav pazuduši. Tas, ko mēs zinām, ka ir trīs dienu blaknes, temperatūra, slikta dūša, bet sabiedrībā joprojām cirkulē mīti par ilgstošajām blaknēm, par blaknēm, kas var atklāties 10 gadus pēc vakcīnas. Tas joprojām notiek."

Cik bīstams ir omikrona izplatības pieaugums Latvijas pilsētu notekūdeņos?

Kroiča skaidro, ka notekūdeņus parasti izmanto, lai noskaidrotu situāciju dažādos novados. "Es nevaru iedomāties, kur cilvēkiem ir saskare ar notekūdeņiem. Ja nu vienīgi konkrētas nozares darbiniekiem. Bet tieši jau kanalizācijas ūdeni mēs nelietosim. Ja šis ūdens nokļūst dzeramajā ūdenī, visticamāk, vīrusi aizies bojā, piemēram, izmantojot tējkannu. Vīrusi nav izturīgi pret paaugstinātām temperatūrām.

Izņēmums ir A hepatīts, kad pavisam sen Latvijas Televīzijas ēkā no notekūdeņiem vīruss nokļuva dzeramajā ūdenī. Un tad ļoti daudz darbinieku saslima. Vīruss iztur vārīšanas temperatūru piecas minūtes. Par šo vīrusu nav šādas informācijas."

Ja omikrons izplatās vieglā formā, paralēli vēl ir gripa un saaukstēšanās, kā var reaģēt uz šiem inficēšanās vai slimošanas gadījumiem?

Ģimenes ārste, RSU Morfoloģijas katedras pasniedzēja Gundega Skruze-Janava vēsta: "Protams, Covid-19 un omikrona paveids nav vienīgās saslimšanas, kas šobrīd sabiedrībā cirkulē, bet, ja jautājums ir, kā atpazīt omikrona paveidu, tad tikai laboratoriski veicot testu.

Pēc klīniskajiem simptomiem 100% to atpazīt nevar, taču jebkurā gadījumā, ja cilvēkam ir slikta pašsajūta un ir kāds no Covid-19 simptomiem, tad noteikti ir jāpaliek mājās un jāievēro izolācija."

Kura vecuma grupas cilvēki inficējas ar garo Covid-19 visvairāk?

Ģimenes ārste par garo Covid-19 stāsta: “Pēc šī brīža datiem un pētījumiem vecuma grupā 18-20 gadi garais Covid-19 ir ap 10%, taču vecuma grupā virs 70 gadiem ar garo Covid-19 inficējas 20-30% gadījumu.

Jo cilvēks ir vecāks, jo risks saslimt ar garo Covid-19 ir augstāks. Augstāks risks ir sieviešu dzimuma pārstāvēm un cilvēkiem, kuri pirmajā slimošanas nedēļā piedzīvo dažādus simptomus."

PSKUS Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja Dace Žentiņa par garo Covid-19 turpina: "Kā izplatīsies garais Covid-19 omikrona paveida ietvaros, mēs nezinām. Tas mums joprojām ir lielā miglā tīts."

Vai tā ir tiesa, ka pirmās divas vakcīnas devas var nodrošināt vieglāku inficēšanās gaitu, taču trešā deva nespēj pilnīgi aizsargāt pret inficēšanos?

Kroiča skaidro, ka pirmā vakcīnas deva ir obligāta. “Tie, kuri vēl nav vakcinējušies, ir jāsāk tagad un tūlīt. Kas attiecas uz balstvakcīnu, dati liecina, ka balstvakcinētie praktiski slimnīcās nenonāk. Nonāk tikai tādi, kam ir ļoti smagi gadījumi, jo ir cilvēki, kuri slimo ar smagām slimībām.

Ir jāatceras, ka gadījumi ir dažādi. SPKC mājaslapā pavisam nesen tika publicēti dati par to, cik daudz slimnīcās ir ievietoti, tikai inficējoties ar Covid-19. No visiem datiem liela daļa no šiem gadījumiem ir cilvēki, kas jau atrodas slimnīcā ar citām saslimšanām, taču paralēli inficējas ar vīrusu.

Tāpēc es aicinu paskatīties SPKC mājaslapā publicēto statistiku par to, cik daudz cilvēku slimnīcās ir ievietoti tikai Covid-19 dēļ."

Nereti cilvēki šaubās par to, vai ir nepieciešams saņemt balstvakcīnu. Kurš ir pareizais mirklis, lai saņemtu balstvakcīnu?

RSU Morfoloģijas katedras pasniedzēja Gundega Skruze-Janava skaidro, ka tas ir vēl viens mīts. "Tas ir mīts, ka epidēmijas laikā nav nepieciešams vakcinēties. Vajag. Ne vakcīna padarīs potenciālo saslimšanu smagāku, ne saslimšana var pavājināt vakcīnas iedarbību. Ievērojam vakcinācijas kalendāru."

Kā cilvēkiem, kuri paļaujas uz šiem mītiem, izlemt par labu vakcinācijai?

Ģimenes ārste turpina: "Cilvēkam ir nepieciešama saruna ar speciālistu, kuram persona uzticas. Mēs ar to ikdienā nodarbojamies. Mēs joprojām cilvēkiem skaidrojam par vakcināciju."

Kura vakcīna ir vislabākā pret omikrona paveidu? Vai gaidāms, ka būs vakcīna pret omikrona paveidu?

Juta Kroiča attiecībā uz bērnu vakcināciju skaidro, ka jau pirmā vakcīna pasargā vismaz no smagas saslimšanas. "Šobrīd tiek strādāts pie vakcīnu pret omikrona paveida ražošanas, taču tā atšķirība starp vakcīnām būtu diezgan maza. Esošās vakcīnas pasargās no omikrona paveida.

Attiecībā uz jautājumu, kura vakcīna ir vislabākā omikrona paveida gadījumā, nepieciešamo informāciju arī var atrast SPKC mājaslapā."

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu