Kāds būs Latvijas darba tirgus tuvākajā desmitgadē? (8)

Šobrīd darba tirgū ir aktuāls pārkvalificēšanās process. NVA karjeras konsultante Žanete Krūmiņa stāsta, ka visbiežāk cilvēki vēršas pie NVA, lai piedalītos apmācībās vai pārkvalificētos, it īpaši, lai uzlabotu savas prasmes darbā ar tehnoloģijām.

Savukārt Eva Selga norāda, ka

"šajā gadsimtā mums ir jāmācās un jāspēj mācīties, jo viena no 21. gadsimta kompetencēm ir prasme mācīties".

Viņa stāsta, ka pārkvalificēšanās šobrīd palīdzēs atrast darbavietu un izdzīvot mainīgajā darba tirgū. Katram ir svarīgi atrast savu mācīšanās stratēģiju – ir cilvēki, kuriem pietiek izlasīt tekstu vienu reizi un viņi jau saprot tā būtību, un ir cilvēki, kuriem vajag visu informāciju sīki pierakstīt un nesaprotamo vēlreiz pārjautāt. Pareizās mācīšanās stratēģijas atrašana būs panākumu atslēga.

Tuvākās desmitgades pieprasītākās profesijas

Viennozīmīgi tuvākajā desmitgadē būs pieprasīti dažādi IT jomas speciālisti – aktuāla ir programmēšana, aplikāciju veidošana, kā arī internetveikalu komercija. Tāpat darba tirgū būs vajadzīgi inženieri, būvniecības, tirdzniecības un nekustamo īpašumu speciālisti, norāda Žanete Krūmiņa.

Aktuāls ir arī darbs, kas ir saistīts ar personālu un tā vadību. Ļoti pieprasīti ir HR speciālisti, kuri spēj motivēt darbiniekus un risināt konfliktus kolektīvā. Svarīga ir izpratne par to, ka darbinieki ir jāvirza uz kādu noteiktu rezultātu.

"Darba devējs mūsdienās sāk novērtēt, ko nozīmē cilvēkresurss – ko nozīmē, kad tā nav," norāda karjeras konsultante.

Administratīvajā darbā izšķirošs būs darbs ar tehnoloģijām. Strādājot šajā jomā, būs svarīga prasme organizēt konferences, sapulces un mācības digitālajā pasaulē. Darba tirgū ir vērojams arī labu meistaru trūkums – dabūt labu elektriķi, santehniķi vai galdnieku, kad tas ir nepieciešams, mūsdienās kļūst par lielu problēmu, tādēļ pieprasījums pēc augstākās kvalifikācijas meistariem tikai pieaugs.

Savukārt humanitārās zinātnes nedaudz "paies malā", jo šobrīd veidojas šīs nozares speciālistu pārpalikums. Tāpat arī ekonomikā un jurisprudencē, jo pēdējos gados šajās nozarēs bija liels studētgribētāju skaits.

Darba tirgus un eidžisms

LPVAVP priekšsēdētāja stāsta, ka darba tirgū tiek diskriminētas divas vecuma grupas: jaunieši un cilvēki vecumā virs 50 gadiem.

"Ja mēs šobrīd runājam par to, ka Latvijā pietrūkst darbaspēka, tad mums ir jāskatās uz visiem cilvēkiem Latvijā darbaspējīgā vecumā," skaidro Eva Selga.

Kā norāda NVA karjeras konsultante: pārmaiņas piedzīvo ne tikai darba tirgus, bet mainās arī paši darba devēji un viņu prasības pret darbiniekiem. Lai gan visi vēlas izglītotus darbiniekus ar lielu pieredzi, taču no vidusskolas absolventa to nevar sagaidīt. Viss ir atkarīgs no paša darbinieka – ja viņš pats attīstās un iet līdzi laikam - regulāri mācās, seko līdzi aktualitātēm, tad viennozīmīgi cilvēks jebkurā vecumā ir vērtīgs darbinieks.

"Es nenoliegšu, ka mazā daļā darba devēju vidū pastāv eidžisms, bet uz visa fona tie varētu būt kādi 10 - 15%, ne vairāk," skaidro Žanete Krūmiņa.

Katram vecumposmam ir savas priekšrocības un trūkumi – lai gan varētu šķist, ka jaunieši prot darboties ar tehnoloģijām, taču jautājums ir, vai viņi patiesībā ikdienā izmanto tās funkcijas, kas ir tieši nepieciešamas darbam, norāda Eva Selga. Informācijas meklēšana sociālajos tīklos ir svarīga prasme, taču vai darbinieks prot šo informāciju darba vajadzībām analizēt un apkopot? Turpretī vecāka gadagājuma cilvēks savas karjeras laikā ir pieredzējis dažādas situācijas vairākas reizes. Viņš zina, kā pareizi rīkoties, jo to ir iemācījies no iepriekšējām pieredzēm. Eksperte uzsver, ka, sadarbojoties un dodot iespējas visu vecuma grupu cilvēkiem, iegūst ne tikai darba devēji, bet arī ņēmēji.

Mācīšanās kā 21. gadsimta prasme

Cilvēku vēlme apgūt jaunas prasmes ļoti atšķiras un tas nav atkarīgs no vecuma. Arī jaunāka gadagājuma cilvēki mēdz būt neieinteresēti savā attīstībā un izvēlēties citiem parādīt "jūs man visi esat parādā" attieksmi, skaidro karjeras konsultante. Eksperte stāsta, ka cilvēki bieži vēršas pie NVA, lai mainītu darba sfēru un saprastu, ko dzīvē darīt tālāk.

"Tie nav tikai nobrieduši cilvēki, bet ļoti bieži arī jaunā paaudze. Piemēram, cilvēks līdz 30 [gadu vecumam] savu darba pieredzi ir veidojis kādus piecus līdz septiņus gadus un saprot, ka tas nav īsti tas, ko viņš vēlas darīt," skaidro Žanete Krūmiņa.

Viņa piebilst, ka šobrīd bez digitālajām prasmēm darbā nevar iztikt:

"Strādājot ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, ļoti uzsveru, ka mācīties nekad nav par vēlu. Kaut vai tās elementārās [prasmes]  - e-pasti, tagad visur nāk e-paraksts iekšā. Cilvēks bez šādām prasmēm vairs nevar brīvi dzīvot, jo uzreiz ir dažādi ierobežojumi".

NVA piedāvā dažādas apmācības cilvēkiem, kuriem konkrētajā jomā nav priekšzināšanu, taču ir arī iespējams mācīties dažādās platformās angļu valodā. Pēc apmācību nobeiguma dalībnieks iegūt starptautiski atzītu sertifikātu. Karjeras konsultante uzsver, ka daudzi cilvēki šo iespēju arī izmanto.

"Mācīšanās prasme ir numur viens. Otra prasme ir elastība – spēja pielāgoties," skaidro Žanete Krūmiņa.

Ir svarīgi, ka cilvēks spēj strādāt ne tikai mājās vai birojā, bet abās vidēs. Elastība arī atspoguļojas tajā, cik ātri darbinieks apgūst jaunās prasmes. Vēl darba tirgū ir svarīga atbildības uzņemšanās - pie vadītāja nedoties, lai saņemtu atļauju katram mazākajam sīkumam. Būtiska ir komunikācija ne tikai ar klientiem, bet arī attiecības kolēģu starpā, ar darba devēju un sadarbības partneriem. Darbiniekiem ir jāpiemīt emocionālajai inteliģencei. Tā kā daudzi cilvēki strādā vairākos projektos vienlaicīgi, tad darbiniekiem ir jābūt savai ideju "bankai", lai nepieciešamajā brīdī varētu nākt klajā ar svaigām idejām.

Karjeras konsultante piebilst, ka pēdējā laikā pandēmijas dēļ pie NVA vēršas cilvēki, kuriem ir zudusi motivācija, tādēļ viņiem ir nepieciešams speciālists, kas ar sarunas un dažādu uzdevumu palīdzību varētu darbiniekā to atkal atgriezt.

Darba tirgus transformācija

Darba tirgus Latvijā atrodas transformācijas procesā. Šobrīd darba devēji ir sadalījušies divās daļās – ir konservatīvie priekšnieki, kuri no pretendenta gaidīs universālo kareivi. Savukārt modernais darba devējs vērtēs konkrētajam amatam nepieciešamās prasmes. Šāda prakse ir novērojama arī ārzemēs, kad speciālists dara tieši to, kas viņa amatā ir paredzēts.

To lieliski var novērot dažādos darba sludinājumos – dažos būs norādītas ļoti plaša spektra prasmes, tikmēr citos būs konkrētas prasības. Abas ekspertes norāda, ka situācija šajā jomā uzlabojas, jo konservatīvie darba devēji samazinās. Cilvēki atmet stereotipus, kuri ir radušies no iesīkstējušās “postpadomju” domāšanas. Arī darba ņēmēju paaudze ir krietni mainījusies.

Vēl viens svarīgs aspekts, kas ik pa laikam medijos tiek akcentēts, ir četru dienu darba nedēļa. Eva Selga uzskata, ka tā pozitīvi ietekmētu darbinieku mentālo veselību un palīdzētu atgūt iekšējo līdzsvaru:

"Neapšaubāmi, ienākot tehnoloģijām, mēs strādājam ātrāk un arī informācija pie mums pienāk daudz ātrāk."

Šī iemesla dēļ cilvēki ļoti nogurst no lielā informācijas apjoma, kura katru dienu tiek uzņemta. Eksperte uzskata, ka tuvāko gadu laikā šajā jautājumā nekas nemainīsies, taču iespējams, ka tuvākajā desmitgadē gan varētu nākt pārmaiņas. Izmaiņu process ir ļoti lēns, jo savā starpā ir jāvienojas sadarbības partneriem, arodbiedrībai un valsts amatpersonām, norāda Eva Selga.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!  

Tagad mēs esam arī Telegram!