Pētījums "ilgstošā Covid-19" slimniekiem atklāj slēptus plaušu bojājumus (11)

Pētījumā zinātnieki izmantoja jaunu ksenona gāzes skenēšanas metodi, lai atklātu plaušu anomālijas, kas nav pamanītas standarta pārbaužu laikā.

Pētīti 11 cilvēki, kuriem slimošanas laikā nebija nepieciešama aprūpe slimnīcā, taču pēc slimošanas izjuta ilgstošu elpas trūkumu. Tika veikts plašs un detalizēts pētījums.

Par pamatu ņemts agrāk veikts pētījums, kurā aplūkoti cilvēki, kas, inficējoties ar koronavīrusu, nonākuši slimnīcā.

Pētnieki norāda, ka atklājumi nedaudz izskaidro, kāpēc elpas trūkums ir tik izplatīts "ilgstošā Covid-19" gadījumā, lai gan iemesli tam bieži vien ir daudz un sarežģīti.

"Ilgstošā Covid-19" simptomi turpinās vairākas nedēļas pēc koronavīrusa infekcijas, un tiem nav cita izskaidrojuma.

Komanda no Oksfordas, Šefīldas, Kārdifas un Mančestras salīdzināja ksenona gāzes pārbaudes un citus plaušu funkciju testus trīs cilvēku grupās. Pētīti cilvēki ar "ilgstošo Covid-19" un elpas trūkumu, kuri inficēšanās laikā nebija ievietoti slimnīcā, 12 cilvēki, kuri slimošanas laikā tika ievietoti slimnīcā, bet neslimo ar "ilgstošo Covid-19", kā arī 13 veseli cilvēki.

Izmantojot Šēfildas universitātes izstrādāto jauno pieeju, visi pētījuma dalībnieki magnētiskās rezonanses attēlveidošanas (MRI) skenēšanas laikā ieelpoja ksenona gāzi.

Gāze uzvedas ļoti līdzīgi kā skābeklis, taču to var vizuāli izsekot skenēšanas laikā, tāpēc zinātnieki varēja "redzēt", cik labi tā no plaušām pārvietojās asinsritē - tas ir būtisks solis skābekļa transportēšanā pa ķermeni.

Pētnieki atklāja, ka lielākajai daļai cilvēku ar "ilgstošo Covid-19" gāzes pārnešana bija mazāk efektīva nekā veseliem cilvēkiem.

Cilvēkiem, kuri Covid-19 dēļ tika ievietoti slimnīcā, bija līdzīgas novirzes.

Vadošā pētniece un plaušu speciāliste, doktore Emīlija Freizere norādīja, ka ir apgrūtinoši, ka cilvēki ierodas klīnikā un nespēj ārstiem precīzi izskaidrot, kāpēc viņiem trūkst elpas. Bieži vien rentgens un citas medicīniskas pārbaudes neuzrāda nekādas novirzes.

"Šis ir svarīgs pētījums, un es patiešām ceru, ka tas izgaismos slimības gaitu," atzina Freizere.

"Tagad ir jārod atbildes uz svarīgiem jautājumiem, piemēram, cik pacientiem ar "ilgstošu Covid-19" skenēšana atklās novirzes, kāds ir mūsu atklāto anomāliju nozīmīgums, kāds ir to cēlonis un ilgtermiņa sekas.

Kad sapratīsim mehānismus, kas izraisa šos simptomus, varēsim labāk izstrādāt efektīvas ārstēšanas metodes," sacīja galvenais pētnieks un profesors Fērguss Glīsons.

Darbs pie pētījuma tiks turpināts.