Pirmdien, 31. janvārī, vairāku Latvijas upju ūdens līmenis turpina paaugstināties, bet Kurzemes novados, kas smagāk skarti plūdos, tas dažviet sācis kristies, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Durbē pie Cīravas ūdens līmenis svētdien sasniedza 3,52 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta, par diviem centimetriem pārspējot 2017. gada novembra plūdu rekordu. Pirmdienas rītā ūdens līmenis šajā vietā pazeminājies par vairāk nekā desmit centimetriem.
Rīvā pie Pieviķiem ūdens līmenis pirmdienas rītā sasniedzis 2,43 metrus un vairs nekāpj. Šajā vietā ūdens līmenis par astoņiem centimetriem atpaliek no 2017. gada novembra maksimuma.
Arī Užavā pie Tērandes apstājies ūdens līmeņa kāpums. Ūdens līmenis pagājušajā naktī sasniedza 2,52 metrus virs novērojumu stacijas nulles atzīmes, par četriem centimetriem pārspējot pirms desmit gadiem reģistrēto maksimumu.
Ūdens līmenis sācis pazemināties Ciecerē pie Pakuļu HES. Pārējās Kurzemes upēs galvenokārt turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās.
Pēdējā diennaktī straujāks ūdens līmeņa kāpums novērots Zemgales upēs, tomēr Lielupē un tās pietekās ūdens līmenis pārsvarā nav augstāks par janvāra sākumā reģistrēto maksimumu.
Pastāv risks, ka Lielupē var sākties ledus iešana, kas ievērojami palielinātu plūdu draudus.
Vidzemes un Latgales upēs ūdens līmenis pārsvarā ir zemāks nekā janvāra sākumā un vidū.
Līdz otrdienai, 1. februārim, Rietumlatvijā spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdens līmeni upēs un par palieņu un citu zemāko vietu applūšanu, savukārt Kurzemes rietumu daļā pirmdien spēkā oranžais brīdinājums - ir applūdušas plašākas teritorijas.
Pastiprinoties salam, ūdens līmenis upēs tuvākajās diennaktīs sāks pazemināties. Kurzemes upes, kas patlaban ir brīvas no ledus, sāks aizsalt, ledus veidosies arī citu upju vaļējos posmos. Dažviet iespējami vižņu sablīvējumi un to izraisīta ūdens līmeņa krasa paaugstināšanās.
Nedēļas beigās atkušņa un nokrišņu ietekmē ūdens līmenis atsāks paaugstināties, straujāk Kurzemē, kur gaidāms siltāks laiks.