/nginx/o/2022/02/01/14340009t1h6bf8.png)
Pēc tam, kad pētnieku komanda piecu gadu garumā centās atklāt vienu no lielākajiem Otrā pasaules kara noslēpumiem un pētījuma laikā pat nāca klajā ar visticamāko versiju par slavenās dienasgrāmatas autores Annas Frankas ģimenes nodevēju nesen izdotā grāmatā, nu tās izdevējs ir atvainojies par tajā pausto.
Grāmatā tika atklāts, ka Franku ģimeni, iespējams, nodevis ietekmīgs ebreju notārs, lai paglābtu savu ģimeni no izsūtīšanas uz nacistu koncentrācijas nometni.
Šī noslēpuma šķietamais atrisinājums nokļuva ziņu virsrakstos visā pasaulē, taču nu grāmatas izdevējs spiests atvainoties.
Grāmata tika publicēta 18. janvārī, un jau 24 stundu laikā pēc publicēšanas vēsturnieki un pētnieki sāka paust šaubas par teoriju, ka Franku ģimenes slēptuvi atklājis tieši Arnolds van den Bergs, kurš nomira no rīkles vēža 1950. gadā.
Kritiķi jo īpaši apšaubīja pierādījumus, kas balstīti uz apgalvojumu, ka van den Bergam, kā Amsterdamas Ebreju padomes loceklim, it kā būtu bijusi piekļuve vietām, kur slēpās ebreji.
Pēc šīs kritikas nīderlandietis Ambo Antoss sacīja, ka ir nolēmis apturēt turpmāko "The Betrayal of Anne Frank A Cold Case Investigation" izdošanu līdz brīdim, kad tiks paveikts vairāk darbs pie galvenajām pretenzijām, kas radušās ekspertiem pēc tās izlasīšanas.
Tomēr Pīters van Tvisks, kurš bija daļa no pētnieku grupas, kas izstrādāja grāmatu, sacīja, ka grāmatā izteiktie apgalvojumi ir pienācīgi izrunāti un viņš ir neizpratnē par Antosa paziņojumu.
Antoss sacīja, ka ASV izdevējs "HarperCollins", kas iegādājās tiesības grāmatas izdot angļu valodā, ir "noteicis [grāmatas] saturu".
Franku ģimenes slēptuvē atradās vēl četri citi ebreju tautības cilvēki, kuri no 1942. gada jūlija līdz 1944. gada augustam slēpās piebūvē, kurā varēja nokļūt, kāpjot pa kāpnēm, kas bija noslēptas aiz grāmatu skapja. Slēptuve tika atrasta, un 1944. gada augustā piebūvē atrastos cilvēkus deportēja uz koncentrācijas nometnēm.
Vienīgais Franku ģimenes loceklis, kurš izdzīvoja karā, bija Annas tēvs Oto Franks. Anna un viņas māsa nomira Bergenes-Belzenes koncentrācijas nometnē. Tobrīd Annai bija tikai 15 gadi. Dienasgrāmata, kuru Anna rakstīja slēpšanās laikā, pēckara laikā tika publicēta un kļuva par cerības un izturības simbolu, kuru dažādās valodās lasa miljoniem cilvēku.
Tagad mēs esam arī Telegram!
