"Vai vārdu "nēģeris" var salīdzināt ar "latvietis"?" Etnisko grupu piederīgie par VVC paziņojumu (97)

Valsts valodas centrs paziņoja, ka visi tautību, nāciju un etnisko grupu nosaukumi jeb etnonīmi vai to funkcijā lietoti apzīmējumi var būt gan stilistiski neitrāli, gan stilistiski marķēti.

​Pēcāk Valsts valodas centrs uzsvēra, ka gadījumā, ja kādam valodas lietotājam ir citu kultūru pieredzē balstīti iebildumi pret kādu vārdu, tā vietā var izvēlēties citu etnonīma formu, piemēram, teorētiski vārda "nēģeris" vietā iespējams lietot senāko apzīmējumu "moris", bet pret to arī iespējami līdzīgi iebildumi, norādīja centrā.

Pēc šāda paziņojuma iedzīvotāji steidza paust savu viedokli par šādu lēmumu. Kāda mikroblogošanas vietnes "Twitter" lietotāja Agita pauda sašutumu par etnonīma izmantošanu:

"Kādēļ rakstā vispār nav pieminēts vārds "melnādainais"? Un, kā gan vārdu "nēģeris" var salīdzināt ar vārdiem "amerikānis" vai "daugavpilietis"?"

Attiecībā uz vārdu "krievs" sociālo tīklu lietotāja Ksenija vaicāja, vai kāds jebkad bija iedomājies, ka šo vārdu nedrīkst lietot.

Atbildot uz šo komentāru, "Twitter" lietotāja raksta: "Nedomāju, ka nedrīkst, bet "krievs" Latvijas iedzīvotāju kontekstā subjektīvi skan kaut kā strupi un parupji. Piekrītu, ka vēstures dēļ skan kā lamuvārds, jo pietiekami ir tā izmantots. Plus, kā lai zina, vai cilvēks ir krievs vai citas tautības, bet krievu valodā runājošs."

"Krievu valoda ir mana dzimtā valoda, tāpēc arī saucu sevi par krievu"

Ziņu medijs "Apollo.lv" sazinājās ar vairākiem iedzīvotājiem, kuri ir dzimuši Krievijā vai tautība saistīta ar to, lai noskaidrotu, kā iedzīvotāji vērtē VVC paziņojumu.

Ņikita (vārds mainīts) vaicā - kā vēl var dēvēt šai etniskajai grupai piederīgos? "Manā skatījumā tas ir pilnīgi normāli.

Neskatoties uz to, ka esmu dzimis Baltkrievijā un man nav nekādas saistības ar Krieviju, uzskatu sevi par krievu, jo krievu valoda ir mana dzimtā valoda, tāpēc arī saucu sevi par krievu.

Tajā pašā laikā vārds "krievs" bieži tiek lietots kā nievājošs vārds, kas parasti ir skaidrs no konteksta, taču šeit jāatzīst, ka es pats lietoju latviešu vārdu "krievs" kā apzīmējumu noteiktām raksturīgām pazīmēm, kas raksturīgas noteiktai tautībai," stāsta Ņikita.

Arī Larisa (vārds mainīts) norāda, ka ir dzimusi Latvijā, taču saknes meklējamas Krievijā, tādēļ sevi dēvē par krievieti. Par VVC lēmumu sieviete stāsta: "Attiecībā uz vārdu "krievs" es šo lēmumu uztveru neitrāli, taču vārdu "nēģeris" gan neuzskatu par korektu salīdzinājumā ar "latvietis"."

Līdzīgu viedokli pauž arī Aleksandra (vārds mainīts): "Vārds "krievs" mani nemulsina, taču drīzāk attieksme, kas pret to ir radusies. Vārds "krievs" nenozīmē būt pret latviešu valodu vai Latviju kopumā. Taču ir cilvēki, kas šo vārdu izmanto negatīvā nozīmē. Arī es reiz tiku ietekmēta negatīvās nozīmes dēļ."

Latviete, kura saistīta ar Japānu: Ar pašu vārdu "aziāts" neesmu tikusi aizskarta

Dziedātāja Alise Haijima, kuras saknes meklējamas Japānā, sarunā ar ziņu mediju "Apollo.lv" par pieredzi ar vārdu "aziāts" vēsta: "Es tiku apvārdota ar tautā "iegājušiem" vārdiem, kas slikti apzīmē vārdu "aziāts". Ar pašu vārdu "aziāts", kas nemaz nav ne lamuvārds, ne vārds ar slikti nozīmi vai vēstījumu, neesmu tikusi aizskarta. Tikai ar paša teikuma kontekstu."

Kā uzskata dziedātāja, tad VVC minētie vārdi nav savā starpā salīdzināmi. "Piemēram, "krievs" ir tautības apzīmējums, savukārt "aziāts" ir rases apzīmējums. Trešo vārdu es nemaz neizmantošu savā tekstā, jo to vārdu bieži vien izmanto, lai pazemotu afroamerikāņus.

Es personīgi uzskatu, ka neviens vārds nav slikts, taču tas mainās no tā, kādā kontekstā tiek izmantots."

Balstoties personīgajā pieredzē, Alise saka, ka šos vārdus negatīvi vai neaizdomājoties izmanto vecākas paaudzes cilvēki.

"Manā bērnībā, protams, esmu dzirdējusi arī no saviem vienaudžiem, bet mūsdienās noteikti vairumā izvairās izmantot šos apzīmējumus. Protams, te jāņem vērā arī katras paaudzes dzīves apstākļu faktors. Mūsdienās bērni izmanto internetu, kur aktīvāk arī apspriež šo tēmu.

Tāpat arī ir iespēja brīvi ceļot, kas rada mazāku iespaidu "šķirot" cilvēkus pēc ādas krāsas vai tautības, jo cilvēki nereti baidās no nezināmā," uzskata Alise.

Sieviete piebilst - katra argumenta pusei ir sava taisnība. "Viena puse balsta argumentu uz to, ka aizvaino cilvēkus, otra puse argumentē, ka tas ir tikai vārds. Taču es piekrītu abiem," saka dziedātāja.

Sarunas noslēgumā Alise vēsta: "Katram vārdam ir savs spēks, kā arī ietekme. Vārds neaizvaino cilvēkus. Tā izmantojums un nodoms ir tas, kas aizvaino."

Latvietis, kura saknes meklējamas Āfrikā: "Esmu saskāries ar vārdu "nēģeris" divējādos kontekstos"

Teodors (vārds mainīts) ir dzimis un audzis Latvijā, un latviešu valoda ir viņa dzimtā valoda. Vīrieša ģimenes saknes no tēva puses meklējamas Āfrikā, tādēļ ziņu medijs "Apollo.lv" uzrunāja Teodoru, lai noskaidrotu viņa viedokli par šo vārdu lietojumu.

Vīrietis par savu pieredzi ar etnonīmu stāsta: "Esmu saskāries ar vārdu "nēģeris" divējādos kontekstos – gan no vecāka gadagājuma cilvēkiem bez kādas negatīvas nokrāsas, gan no visu paaudžu pārstāvjiem ar izteikti negatīvu, nievājošu nozīmi.

Kā atšķirt? Daudz ko nosaka konteksts, kādā šis vārds izskan. Te vienmēr ir vērts pajautāt - cik tieši ir nepieciešams izmantot šo vārdu? 

Ko īpašu pasaka vārdi "žīds" vai "nēģeris", ja netiek izmantoti sinonīmi?"

Teodors stāsta, ka vārda "krievs" lietojumu nevērtē negatīvi. "Cita runa, ja runājam par Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem, kas sazinās krievu valodā – tad "krievvalodīgais" ir nevis politkorektāks, bet gan vienkārši precīzāks apzīmējums, jo šie cilvēki ir krietni tuvāki Latvijas kultūrtelpai.

"Latvietis" ir tautības nosaukums, bet "nēģeris" un "aziāts" ir plaši termini, kas sevī ietver vairāk nekā pusi zemeslodes iedzīvotāju, turklāt nereti nes arī visu stereotipu gūzmu. Manuprāt, atšķirība ir acīmredzama," stāsta Teodors.

Ņemot vērā to, ka iedzīvotāji dažādi uztver šo vārdu izmantošanu sarunvalodā, vīrietis turpina:

"Es nespēju saprast, kāda ir cilvēka motivācija cīnīties par vārda izmantošanu, ja ir zināms, ka tiem, par kuriem cilvēks runā, šis vārds liekas aizskarošs.

Man ir grūti noticēt, ka runa ir par vecās valodas saglabāšanas principu – īpaši, ja par to iestājas cilvēki, kuriem ikdienā nav nekādu problēmu izmantot gan aizguvumus no krievu valodas, gan anglicismus."

Vīrietis arī atsaucās uz dzejnieka Ivara Šteinberga sacīto: "Pavisam nesen kādā publikācijā dzejnieks ļoti precīzi norādīja, ka valoda, tāpat kā kultūra, neeksistē vakuumā – LVVC minētie vārdi arī Latvijā nes negatīvo uzslāņojumu kuru esam jau gadu desmitiem saņēmuši caur visa veida populāro kultūru."

Valodnieki vērtē VVC paziņojumu 

Valodnieks un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Andrejs Veisbergs ziņu medijam "Apollo.lv" stāsta, ka piekrīt VVC paziņojumam.

"Vārda (ļaunā/labā) nozīme nav vārdā, bet mūsu attieksmē. Cilvēkam, kam nepatīk suns, suns ir lamuvārds, tāpat krievs, nēģeris, melnais, negroīds, tumšais melnādainais un afroamerikānis. Protams vārdiem pakāpeniski izveidojas reģistru/stilu līmeņi," uzsver Veisbergs.

Profesors turpina: "Nēģeris nav stilistiski negatīvi iekrāsots, tāpat kā moris (nejaukt ar maors), pēdējais gan ir novecojis. Saskatīt latviešu vārdos ļaunumu tāpēc, ka angļu valodā kādu iemeslu dēļ nēģerim jau ir nomainīti 10 sinonīmi (eifēmismi), ir vēl dumjāk. Ir desmitiem un varbūt simtiem valodu, kur šādas problēmas nav, tostarp tajās, kurās izsenis dzīvo nēģeri."

"Mēs taču nelikvidēsim dzimti tāpēc, ka angļu valodā tā ir ļoti ierobežota, un nesāksim lietot artikulus tāpēc, ka angļu un vācu valodā tie ir, vai nesāksim mainīt sieviešu precētās/neprecētās uzvārdu galotnes tāpēc, ka lietuvieši tā dara," saka profesors.

"Cits jautājums, vai ādas krāsa vienmēr ir svarīga un akcentējama, bet, ja mums jānosauc grupa vai indivīds, tad nav nekādas atšķirības, vai sakām melnie, nēģeri, melnādainie utt. Šie vārdi nav slikti," piebilst valodnieks.

Valodniece un Rīgas Stradiņa universitātes docente Dite Liepa ziņu medijam "Apollo.lv" uzsver, ka ir jāņem vērtā konteksts un intonācija.

Ik pa laikam ir bijušas diskusijas par to, vai atsevišķu vārdu dēļ būtu jāpārraksta vēsture un grāmatas. Protams, ka netiks pārrakstīta ne vēsture, ne grāmatas.

Vienmēr ir jāņem vērā gan konteksts, gan intonācija. Ja ņem vērā vārdnīcā minēto, tad šo vārdu skaidrojums tāds arī ir bijis. Tas nav parādījies līdz ar šo ekspertu komisijas lēmumu," saka valodniece.

Docente atzīst, ka pareizi šajā situācijā ir skatīties gan vārdnīcās iekļauto informāciju, gan valodnieku viedokļus, gan etnisko pušu viedokļus. "Arī vēsturiskais un mūsdienu konteksts ir svarīgs. Es paskatījos vārdnīcā un var secināt, ka šiem vārdiem nav minēts negatīvisms. Vārds nozīmi iegūst kontekstā un situācijā," piebilst Liepa.