"Viņš būtu bijis burvīgākais vectētiņš maniem bērniem." Zane Daudziņa emocionāli par tēva aiziešanu

FOTO: Ekrānuzņēmums no "Pasaki to skaļi"

Aktrise Zane Daudziņa sarunu šovā "Pasaki to skaļi" dalījās atklātās pārdomās par tēva nāvi un liktenīgās dienas notikumiem. 

"Tētim es noteikti esmu pateicīga par to, ka viņš visur mani ņēma līdzi. Ļoti labprāt gāja ar mani šļūkt no kalniņa. Mācīja man slēpot. Ņēma mani līdzi uz Dārziņiem, tur mums bija vasarnīca. Vienmēr kopā braucām ar vilcienu," par bērnībā kopā pavadīto laiku stāsta Daudziņa. 

Aktrise joprojām kļūst emocionāla, domājot par tēvu: "(..) Mēs maz runājām, bet mums vienkārši bija ļoti labi kopā. Kad pavasaros eju pa Rīgu un jūtu, ka kaut kur dedzina lapas un ir tā īpašā pavasara smarža, tad man vienmēr birst asaras."

"Man bija jau piedzimis Matīsiņš, viņam bija desmit dienas. Mans tētis 64 gadu vecumā brauca uz darbu. Uz darbu viņš neaizbrauca, jo autobusā piedzīvoja sirdslēkmi. Tur bija labi cilvēki, 1999. gadā vienam pat bija telefons. Izsauca ātro palīdzību, bet viņi nepaspēja atbraukt," viņa atminas.

"Tas bija šoks, jo viņš bija vīrietis spēka gados, viņš vēl bija šarmants, foršs, viņš būtu bijis burvīgākais vectētiņš maniem bērniem."

Par liktenīgās dienas notikumiem viņa stāsta: "Es gāju pa ielu, ratiņos bija mans Matīsiņš, dzeltenā kombinezonā, ar basām pēdiņām, jo bija ļoti silta diena. Bija ceturtais jūnijs. Mēs gājām pēc pabalsta uz pastu. Es no sirds biju laimīga. Bet pēc tam es domāju, kā tas varēja būt, ka neko nejutu."

Notikums atstājis traumatiskas sekas: "Pēc tam es visu mūžu esmu baidījusies no laimes brīžiem, jo tie man asociējas ar šo traumatisko pieredzi. Var gadīties, ka tajā brīdī, kad esi ļoti laimīgs, ar kādu mīļu cilvēku notiek kaut kas traks."

Aktrise priecājas, ka, neskatoties uz negaidīto tēva nāvi, viņš paspēja sastapt viņas dēlu. Tieši Daudziņas tēvs atvēris dzīvokļa durvis, kad viņi pirmo reizi ar jaundzimušo devušies mājās: "Tas ir mirklis, kas man šķiet simbolisks un skaists."

Redaktors iesaka