Krievija un Ķīna nosoda ASV "kaitīgo ietekmi, iebilstot pret NATO paplašināšanos (6)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins. Foto: AFP/SCANPIX

Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina tikšanās Maskava un Pekina piektdien, 4. februārī, kopīgi nosodījušas ASV negatīvo ietekmi gan Eiropā, gan Āzijas Klusā okeāna reģionā, aicinot atteikties NATO no "Aukstā kara laikmeta" pieejas.

Putins un Sji tikās Ķīnas galvaspilsētā pirms Pekinas ziemas olimpisko spēļu atklāšanas.

Abu valstu saskaņotajā dokumentā, ko publiskojis Kremlis, teikts, ka gan Pekina, gan Maskava "iebilst pret NATO tālāku paplašināšanos", un izteikts aicinājums aliansei atteikties no "Aukstā kara laikmeta" pieejas.

Pekina paudusi atbalstu Maskavas Rietumiem izvirzītajām prasībām sniegt tai "tiesiski saistošas drošības garantijas", teikts kopīgajā dokumentā.

Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Taču ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Tomēr, neskatoties uz Maskava atkārtotajiem apgalvojumiem, ka tā neplānojot uzbrukumu kaimiņvalstij, un uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumiem nesēt "paniku", pēdējo dienu laikā pieaugušas bažas, ka karš ir neizbēgams.

Tikmēr Krievija no savas puses paudusi pilnīgu atbalstu Ķīnai Taivānas jautājumā, iebilstot pret jebkādu tās neatkarības formu.

"Krievijas puse atkārtoti apliecina atbalstu vienas Ķīnas principam, apstiprina, ka Taivāna ir neatņemama Ķīnas daļa, un iebilst pret Taivānas neatkarību jebkādā formā," sacīts abu valstu kopīgajā dokumentā.

Pekinas un Krievijas kopīgajā dokumentā kritizēta arī Vašingtonas "negatīvā ietekme uz mieru un stabilitāti" Āzijas Klusā okeāna reģionā.

Abas valstis paudušas "nopietnu satraukumu" par jaunizveidoto aizsardzības aliansi AUKUS, kurā apvienojušās Austrālija, Lielbritānija un ASV.

"Krievija un Ķīna uzskata, ka šādas darbības ir pretrunā ar uzdevumu gādāt par drošību un ilgtspējīgu attīstību" Āzijas Klusā okeāna reģionā un "palielina briesmas, ka sāksies bruņošanās sacensība".

Maskava un Pekina paudušas arī bažas par ASV ieceri veidot globālu pretraķešu aizsardzības sistēmu, izvietojot tās elementus dažādos pasaules reģionos.

Komentāri (6)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu