Sv, 7.08.2022.

Eksperti apšauba ministra Pleša plānu maksāt mājsaimniecībām par atteikšanos no gāzes

Apollo.lv
Eksperti apšauba ministra Pleša plānu maksāt mājsaimniecībām par atteikšanos no gāzes
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 11
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs. Foto: Zane Bitere/LETA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Artūrs Toms Plešs pagājušajā svētdienā intervijā raidījumam "Nekā personīga" paziņoja, ka valsts ar 50% subsīdiju atbalstīs tos privātmāju īpašniekus, kas gāzes apkuri mainīs uz granulu katliem. Mērķis ir palīdzēt samazināt izmaksas un veicināt videi draudzīgāku siltumu. ​Eksperti par šādu plānu ir skeptiski, ziņo raidījums.

Mājsaimniecībai, kam ir grūti samaksāt divkārt pieaugušo gāzes rēķinu, jāatrod vismaz septiņi tūkstoši eiro sistēmas nomaiņai. Uz vidi šāds plāns jūtamu iespaidu atstātu, ja apkuri mainītu tūkstošiem mājsaimniecību, taču tik daudz naudas atbalstam valsts kasē, visticamāk, nav.

Bažas, ka ideja varētu būt bez ekonomiska pamatojuma izraisīja arī ministra teiktais, ka granulu katls maksā 2000 eiro. Tas neatbilst patiesībai.

Kopš straujā elektrības un gāzes cenu kāpuma, sabiedrība pieprasa, lai valdība kaut ko darītu iedzīvotāju labā un tā meklē veidus, kā pabalstīt enerģijas lietotājus.

Ekonomikas ministrs var palepoties ar elektrības sadales tarifa samazināšanu uz pusi, Labklājības ministrs ar pabalstu palielināšanu mazāk turīgajiem un ģimenēm ar bērniem. Finanšu ministrs – ka tam visam ir atradusies nauda. Savu roku enerģijas cenu krīzes risināšanai vēlas pielikt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Viņš grib palīdzēt cilvēkiem, kurus skāris gāzes cenu pieaugums.

"Mēs no savas puses piedāvājam atbalstu, kas sniegs, iedzīvotājiem nomainīt gāzes katlus. Kopumā mēs Latvijā lēšam, ka ir 60 tūkstoši mājsaimniecību, kuras šādu atbalstu varētu izmantot.

Tādā ziņā – nomainīt gāzes apkuri pret šķeldas, pret granulu katliem piemēram, vai uzstādīt siltumsūkņus vai alternatīvo enerģiju risinājumus, kas palīdzēs sagatavoties nākamajai ziemai," saka Plešs.

Nekā personīga :Vidusmēra mājsaimniecībai 100 – 150 kvadrātmetri, aptuveni cik nepieciešams naudas, lai to visu nopirktu?

Plešs: Jebkurā gadījumā mājsaimniecības labākais risinājums atšķiras no tā, kāda veida dzīves stilu viņi piekopj. Mēs zinām, ka daudzviet arī plaši izplatīti mājsaimniecībās, piemēram privātmājās tiek lietota biomasa piemēram, granulu katli. Uz tādu vidēju mājsaimniecību tie varētu būt 100 – 150 kvadrātmetri, granulu katls maksā aptuveni 2000 eiro, atkarībā protams no komplektācijas.

Vienkāršākie granulu katli 150 kvadrātmetru lielai privātmājai maksā sākot no 3,5 tūkstošiem eiro. Taču krāsns cena nav vienīgie izdevumi.

"Tātad 3,5 tūkstoši katls, lētākajā risinājumā, aptuveni 1200 eiro visi materiāli, kas tur būs nepieciešami. Un kaut kas ap 1000 eiro darba izmaksas. Un tad protams, jāskatās, kāda ir situācija ar dūmvadu. Tie ir vēl kādi 600 – 700 eiro. Sākot," saka  SIA “SB” apkures nodaļas vadītājs Jānis Grašs.

Minimālās granulu katla uzstādīšanas izmaksas:

  • Granulu katls 3500 eiro
  • Uzstādīšanas materiāli 1200 eiro
  • Darbs 1000 eiro
  • Dūmvada pārbūve 700 eiro
  • Kopā 6400 eiro

Efektīvi siltumsūkņi vai saules kolektori, maksā vēl dārgāk. Attiecīgi arī mājsaimniecībai jābūt turīgākai un arī valsts maksātā daļa pieaugs. Pirms desmit gadiem Vides ministrija jau dalīja naudu privātmājām apkures sistēmu nomaiņai uz videi draudzīgākām. Divos piegājienos līdz 2013.gadam pie granulu katliem, saules kolektoriem un siltumsūkņiem tika 1700 mājsaimniecību. Tas prasīja 8,5 miljonus eiro valsts klimata naudas.

Pēc kompānijas “Gaso” datiem, gāzes katli šobrīd ir ap 65 tūkstošiem mājsaimniecību. Cik no šīm mājsaimniecībām būs iespēja tikt pie atbalsta nav zināms, jo nav zināms, cik naudas būs atvēlēts.

Sasteigts un neefektīvs – tā eksperti vērtē Vides ministrijas plānu subsidēt privātmāju īpašniekus, kas izlems mainīt gāzes apkuri pret granulām. Tas vairāk izskatās pēc priekšvēlēšanu solījuma, nevis saprātīga valsts naudas ieguldījuma.

Rīgas namīpšnieku biedrības pārstāve Rita Bednarska uzskata, ja arī atbalsts būs, tad tas nebūs masveidīgs un to noteikti nevar uzskatīt par palīdzību mājsaimniecībām rēķinu samazināšanā, kā to pasniedza ministrs Plešs. Namīpašnieku biedrība prasīšot ministrijai skaidrojumu. ministrija aicina pagaidīt līdz būs gatavi noteikumi.

Arī klimata mērķu sasniegšanai ministra Pleša plāns būtisku ieguvumu nedos. Krietni lielāks labums būtu no māju siltināšanas. Tā uzskata RTU zinātnieki.

"Tad kad ugunsgrēks jau ir noticis tad mēs sākam kaut ko darīt. Es domāju, ka tas bija jādara krietni ātrāk.

Vienkārši valstiskā enerģētikas politika ir nu pietiekoši vāja bijusi uz šo visu un tagad mēs tā kā mēģinām – nu reku, reku būs jums atbalsts, mainiet uz granulu katliem. Es nedomāju, ka tas ļoti būtiski maina kopējo ainu. Ja mēs paskatāmies Latvijas energo bilanci, tad joprojām šis te fosilo resursu īpatsvars ir ļoti, ļoti, liels. Visā tautsaimniecībā. Līdz ar to šie te momenti par granulu katlu atbalstu privātmājām šobrīd praktiski tāds nejūtams efekts beigās," saka Rīgas tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošais pētnieks Dzintars Jaunzems.

Rīgā problēmas ir vēl lielākas, te plāno aizliegt gan granulas, gan gāzi. Domnieki izpētījuši, ka galvenais slikta gaisa iemesls ir krāsnis un individuālā gāzes apkure. Tāpēc gada beigās pabeigts darbs pie noteikumiem, kas Rīgas centrā pēc 2025.gada aizliegs malkas krāsnis, gāzes un granulu katlus. Iedzīvotājiem tas izmaksās dārgi, bet cita ceļa neesot. Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis mierina, ka doti gari pārejas periodi.

Rīga sadalīta trīs zonās. Zilajā zonā jeb - Centrā, Āgenskalnā, Torņkalnā Čiekurkalnā un Teikā namiem jāpāriet uz “Rīgas siltuma” apkuri vai jāsildās ar elektrību. Dzeltenbrūnajā zonā – Bieriņos un Dārzciemā būs pieļaujama gāzes apkure vai efektīvi granulu katli. Citur Rīgā nekaitīgas apkures ierīkošanai būs tikai ieteikums.

Vides un reģionālās attīstības ministrija piektdien paziņoja, ka Rīgas plānotās izmaiņas neatbalsta. Tās nav apspriestas ar iedzīvotājiem, nav paredzēti atbalsta mehānismi dārgajām izmaiņām, tāpēc noteikumi jāpārstrādā.

Ministrijas iebildumi noteikumu pieņemšanu apturēs uz īsu laiku, jo Rīga nevar atkāpties no pienākuma uzlabot gaisa kvalitāti. Rīgas domes Vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis ministrijas lēmumu uzskata par pretrunīgu un pavirši sagatavotu. Pašvaldība visdrīzāk to apstrīdēs.

Plašāk "Nekā personīga" sižetā:

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu