Raidījums: Rīgas dome prasīs kompensēt Kongresu namā ieguldītos 1,2 miljonus eiro

LETA
Raidījums: Rīgas dome prasīs kompensēt Kongresu namā ieguldītos 1,2 miljonus eiro
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Rīgas Kongresu nams.
Rīgas Kongresu nams. Foto: Zane Bitere/LETA

Kopš idejas pirmsākumiem Nacionālās koncertzāles projekts bijis saistīts ar Andra Šķēles vārdu. Tautas partijas valdīšanas laikos šo projektu uzsāka viņa partijas biedre kultūras ministre Helēna Demakova. Vienlaikus Šķēle un Ainārs Šlesers tika pie zemēm Andrejsalā. Dažādos veidos parādījušās idejas par koncertzāles būvniecību tieši Andrejsalā. Pirms trim gadiem to atbalstīja arī pašreizējais kultūras ministrs Nauris Puntulis. Saskāries ar sabiedrības kritiku, ministrs no šīs idejas atteicās. Tagad viņš piedāvā akustisko koncertzāli ievietot Kongresu namā, ziņo raidījums "Nekā personīga".

Projekts varētu izmaksāt ap 60 - 70 miljoniem eiro, tātad divreiz lētāk nekā jaunas megabūves celtniecība.

Pagājušajā gadā Kultūras ministrija lūdza arhitektiem nonākt pie vienota viedokļa par labāko vietu koncertzālei uz pašvaldībai vai valstij piederošas zemes. Arhitektu savienība piesaistīja lietuviešu ekspertus, kuriem bija pieredze gan Viļņas, gan Kauņas koncertzāles vietas meklēšanā. Pētījumā aptaujāja sabiedrību, kas diskutēja arī par reputācijas riskiem.

Arhitekti Izvēlējās trīs vietas: Rūpniecības preču tirgu, Kongresu namu un Andrejsalu. Visām bija trūkumi - tirgū Rīgas domei ir savi plāni, Andrejsalai iespējams, kādreiz pāri ies tunelis vai tilts, bet Kongresu nams neatbilst koncertzāles akustiskajām prasībām, tāpēc tas būtu jāpārbūvē.

"Kongresu nams ir saņēmis salīdzinoši vislabākos rezultātus, kur 23% - katrs ceturtais - saka, ka man jau šķiet, ka tas ir pilnībā piemēroti, 43% saka - drīzāk varētu jau. Klajā opozīcijā ir 10%, kas saka - garām, neder. 11% saka - drīzāk nepiemērota," saka Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Kongresu nams 80. gados celts komunistiskās partijas konferencēm un kongresiem. Tur notika arī Tautas Frontes kongresi, pie nama durvīm pulcējās pirmie protesta mītiņi Atmodas laikā.

Arī 2000. gadu vidū Kongresu nams bija viens no Nacionālās koncertzāles atrašanās vietas variantiem. Helēnas Demakovas vadītā Kultūras ministrija tolaik gan izvēlējās AB dambi. Ekonomiskās krīzes laikā projekts apstājās. Spēcīgāk skanēja viedokļi, ka būvēt koncertzāli Daugavas vidū ir pārāk dārgi. Taču vienoties par Kongresu namu neļāva politiskas pretrunas ar Saskaņas vadīto Rīgas domi. Nils Ušakovs un Andris Ameriks paši plānoja pārbūvēt Kongresu namu pilsētas vajadzībām.

Pirms diviem mēnešiem bija jāsākas darbiem, lai Kongresu namu pārtaisītu par apskaņojamu koncertzāli. Pašvaldības uzņēmums "Rīgas nami" projektā ieguldījis miljonu un 200 tūkstošus eiro. Rīgas dome cer, ka Kultūras ministrija to kompensēs.

"Joprojām mēs esam tādā procesā, ka, ja šodien lēmums būtu negatīvs, mēs, visticamāk, realizētu savu projektu, viņš ir gatavs, līgums ir noslēgts. Tur būtu tikai starta šāviens un mēs sāktu būvdarbus, jo nav jau šaubu, ka šī zāle prasa remontu," skaidro Mārtiņš Staķis, Rīgas mērs (“Attīstībai/Par!”/”Progresīvie”).

Rīgas dome piedāvā Koncerzāli pārbūvēt pati. Pēc tam valsts to no pašvaldības nomātu un galvaspilsēta nopelnītu.

"Mēs būtu tie, kas šo projektu ar īpašu aizdevumu realizētu un tālāk nodotu Simfoniskajam orķestrim vai kādai citai Kultūras ministrijas iestādei, kas to apsaimniekotu.

Tuvāko piecu gadu laikā Rīga tiks vaļā no viena ļoti smaga kredīta, kas ir Dienvidu tilta kredīts, kas ir 250 miljoni.

Šie 250 miljoni, kas mums atbrīvojas, ar to mums pilnībā pietiek gan tiltu remontam, kur mēs lūdzam aizdevumu, gan mums paliktu arī iespēja uzbūvēt akustisko koncertzāli, gan pat vēl kādam projektam," saka Staķis.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) saka: "Rīgas domes šī apņēmība ir tāds drošības spilvens - tas ir skaidrs. Nākamā versija, mēs, protams, skatīsimies, kādas būs tanī brīdī valsts budžeta iespējas un kādas būs iespējas iegūt kādu no Eiropas finansējumiem, un trešā, kā jūs pareizi minējāt, publiskā privātā partnerība.

Te ir jāatzīst, ka ar publiskās privātās partnerības modeli un tā ieviešanu Latvijā līdz šim nav ļoti gludi gājis."

Par Kongresu nama projektu jālemj Koncertzāles attīstības komitejai. Tajā piedalās visas koalīcijas partijas. Ministrs lūdza projektu atblastīt, jo tā izmaksas ir mazākas kā citiem un tas atdzīvinās Kronvalda parka apkārtni. Galu galā beidzot šim projektam ir arī sabiedrības atbalsts.

Vienīgais, kas nepiekrita uzreiz, bija ministra partijas biedrs Imants Parādnieks, kas ir otrs Nacionālās apvienības pārstāvis komitejā. Viņš uzskata, ka vēl vajadzētu nogaidīt un analizēt arī otro - Andrejsalas - variantu.

Kad 2019. gada vasarā Nauris Puntulis kļuva par kultūras ministru, viņš koncertzāli izvirzīja par vienu no savām prioritātēm. Jau viņa trešajā darba dienā valdības partijas sanāca uz pirmo koncertzāles attīstības komitejas sēdi. Tobrīd par reālāko koncertzāles būvniecībai uzskatīja publisko privāto partnerību. Neraugoties uz auditoru brīdinājumiem par necaurspīdīguma un korupcijas riskiem, arī jaunais kultūras ministrs sliecās šādā virzienā un koncertzāles attīstības komiteja viņu atbalstīja.

Puntulis: Es neteiktu, ka tas ir labākais, es teiktu, ka tas ir vienīgais iespējamais. Vienīgais iespējamais tādēļ, ka, ja mēs paraugāmies uz valsts budžetu kopumā šobrīd, uz fiskālo prognozi, koncertzāle valsts budžeta ietvaros, mēs zinām, cik koncertzāle izmaksā, es vienkārši neredzu iespējas to izdarīt.

Raidījums: tas valstij tāpat nebūs par velti, vai ne?

Puntulis: Jā, bet tas nebūs tūliņ. Par to maksāsim mirklī, kad koncertzāle būs gatava.

Ideju lobēja Skanstes teritorijas attīstītājs "Merks" un Andrejsalas attīstītājs "Privāto aktīvu pārvalde". Viņi bija gatavi dot zemi, un arī paši ēku uzbūvēt. Par Skanstes variantu politiķi bija skeptiski, jo gribēja, lai koncertzāle atrastos vairāk centrā. Lielākās izredzes bija Andrejsalas variantam pie Daugavas. Uz Andra Šķēles ģimenes uzņēmumam piederošas zemes.

Aizdomas par Šķēles interešu ietekmi koncertzāles projektā bija galvenais šķērslis. Kultūras ministrija piedāvāja vietu netālu no Andrejsalas-Elizabetes ielā 2, bijušajā PSKP centrālkomitejās ēkā.

"Tā bija bezizejas situācija, kas lika skatīties arī šo privāto zemju virzienā šo privāto ieinteresēto personu virzienā.

Un mēs nonācām pie tā, ka patiesībā ir neiespējami objektīvi salīdzināt vienas privātās teritorijas ar kādām citām privātām teritorijām. Tas bija tāds zināms strupceļš un tādēļ kā tāds glābiņš nāca šī ideja par Elizabetes ielu 2, kas ir absolūti valstij piederošs īpašums," saka Puntulis.

Šo variantu noraidīja arhitekti. Ēku atzina par vērtīgu modernisma virziena mantojumu un iebilda pret tās iznīcināšanu. Skaļākie protestētāji bija strādājuši Šķēles projektos. Pagājušajā gadā koncertzāles vietu atlasē Elizabetes ielas mājai norādīti lieli reputācijas riski.

Andrejsalas attīstītāji intervijai ar “Nekā personīga” nepiekrita. “Riga Port City” pārstāvis Juris Pētersons pauž neizpratni, kādēļ nav izvēlēta augstāko novērtējumu saņēmusī Andrejsala.

"Esam izdarījuši visu, lai no apkārtējās teritorijas attīstītāja Riga Port City puses nebūtu nekādu šķēršļu koncertzāles būvniecībai Andrejsalā.

Kādēļ Kultūras ministrija nevēlas būvēt koncertzāli centrā, Daugavas krastā, uz valstij piederošas zemes, tā vietā, vēlas pārbūvēt ēku parkā ar kultūrvēsturisku nozīmi, ir jautājums Kultūras ministrijai, nevis privātiem attīstītājiem, kas attīsta Andrejsalā blakusesošās teritorijas.

Andrejsalas un Andrejostas teritoriju attīstība nav atkarīga no koncertzāles novietnes un tā turpinās. Šāds projekts, protams, veicinātu degradētas teritorijas ātrāku attīstību pašā Rīgas centrā, un Rīgas pilsētas iedzīvotāji būtu lieli ieguvēji. Andrejsalas-Pētersalas apkaime iegūtu jaunu elpu un Rīga – koncertzāli izcilā vietā, kas izpilda visas sākotnējās Kultūras ministrijas prasības," saka Pētersons.

Privātais īpašnieks Andrejsalā jau sācis koncertzālei piedāvātās teritorijas atpirkšanu no valsts. Taču nav vienojies ar “Valsts nekustamajiem īpašumiem” par cenu, prasītie 5 miljoni viņiem šķiet par dārgu.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu