Pk, 19.08.2022.
"Destabilizētu ekonomiku un ciestu nabadzīgākie." Kādēļ pensiju uzkrājuma brīvprātīga izņemšana apdraudētu Latviju?
Ilustratīvs attēls. Foto: create jobs 51/Shutterstock
"Destabilizētu ekonomiku un ciestu nabadzīgākie." Kādēļ pensiju uzkrājuma brīvprātīga izņemšana apdraudētu Latviju?
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 33

Iedzīvotāju iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" 2022. gada sākumā tika savākti nepieciešamie paraksti par pensijas otrā līmeņa uzkrājuma brīvprātīgu izņemšanu, aicinot sekot Igaunijā apstiprinātajam likumprojektam. Ekonomisti norāda, ka šādas izmaiņas veicinātu nabadzību, destabilizētu Latvijas ekonomiku, kā rezultātā nākotnes pensijas būtu vēl mazākas.

"Igaunija pērn atļāva iedzīvotājiem izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu, un to izdarīja vairāk nekā 20% no sistēmas dalībniekiem - aptuveni 177 000 iedzīvotāju.

Ja šī izņemtā nauda tiek izmantota uzņēmējdarbības attīstībai vai ieguldījumam, kas vairos konkrētā cilvēka labklājību nākotnē un palīdzēs nodrošināt pārtikušas vecumdienas, tad tas varētu būt pieņemams risinājums.

Taču gadījumos, ja pensiju uzkrājums tiek vienkārši iztērēts, kā daudzi bija izdarījuši Igaunijā, tas nav nedz tālredzīgi, nedz finansiāli droši.

Iztērējot 2. pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus priekšlaicīgi, rodas pamatotas bažas, vai un kādi finansiāli uzkrājumi tiks izmantoti pensijas vecumā," norāda "Luminor" pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

"Šir ir viens no retajiem gadījumiem, kad Latvijai nav jāseko Igaunijas piemēram.

Kaimiņvalsts lēmums saņēmis pamatotu kritiku gan no Igaunijas ekonomistu puses, Igaunijas bankas, gan no starptautiskajām finanšu institūcijām, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda," norāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis norāda, ka ar piesardzību skatās uz Igaunijas likumprojektu. "Labklājības ministrija, sadarbojoties ar finanšu nozari, ir nospraudusi stratēģisku mērķi ieguldīt pensiju fondu līdzekļus arī Latvijas ekonomikā, lai tādējādi veicinātu ekonomisko izaugsmi Latvijā, kā arī vairotu Latvijas pensijas kapitālu.

Mēs ar diezgan lielu piesardzību raugāmies uz Igaunijas rīcību saistībā ar pensiju otrā līmeņa uzkrājuma brīvprātīgu izņemšanu. Šobrīd ir pagājis salīdzinoši īss laiks, lai varētu spriest par potenciālajiem ieguvumiem, ja analoģisks risinājums tiktu ieviests Latvijā."

Iniciatīvas iesniedzējs Jānis Morozs aicina sekot kaimiņvalsts piemēram un atļaut Latvijas iedzīvotājiem izņemt uzkrāto otrā līmeņa pensijas kapitālu, norādot, ka tas būtu atbalsts iedzīvotājiem saviem spēkiem uzturēt pašlaik sev nepieciešamo finanšu stāvokli tādā līmenī, lai sekmīgi pārciestu Covid-19 krīzi un tās sekas. 

Tagad iniciatīva, kas parakstīta 10 694 reižu, tiks iesniegta izvērtēšanai parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kura lems par iniciatīvas nodošanu tālākai izvērtēšanai citai Saeimas komisijai.

Apdraudēti nākotnes pensionāru ienākumi

Ekonomists norāda, ka divu līmeņu pensiju sistēmas pastāvēšana ļauj mazināt ilgtermiņa riskus, jo katrs no šiem līmeņiem tiek pakļauts konkrētam riska veidam. "Pirmā pensiju līmeņa ienesīgums ir atkarīgs no Latvijas ekonomikas, tās attīstības un Latvijas iedzīvotāju skaita dinamikas.

Otrā pensiju līmeņa ienesīgums ir atkarīgs no norisēm starptautiskajos finanšu tirgos, jo otrajā līmenī uzkrātais kapitāls pārsvarā tiek ieguldīts ārzemēs. Diemžēl drīzumā demogrāfiskās problēmas Latvijā kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti.

Ļaujot priekšlaicīgi izņemt otrajā līmenī uzkrāto kapitālu vai to novirzīt pirmajam līmenim, faktiski tiktu apdraudēti pašu nākotnes pensionāru nākotnes ienākumi.

Turklāt ir jāsaprot, ka šādu iespēju, visticamāk, izmantotu iedzīvotāji ar zemāku ienākumu līmeni. Līdz ar to šādu cilvēku nākotnes pensijas būtu vēl mazākas, tas padziļinātu ienākumu plaisu un veicinātu nabadzību. Lai nākotnē nodrošinātu iztikas minimumu pensionāriem ar ļoti zemiem ienākumiem, nāksies celt nodokļus.

Pēc būtības pensiju kapitāla priekšlaicīga izņemšana ir nekas cits kā valdības izmaksātais vienreizējais pabalsts uz valdības parāda netiešā palielinājuma rēķina, jo valstij uzņemtās saistības nākotnē tāpat būs jāsedz," norāda Latvijas Bankas ekonomists.

Īstermiņa problēmas un destabilizēta ekonomika

Tkačevs norāda, ka problēmas ir sagaidāmas arī īstermiņā. "Šobrīd piedzīvojam augstas inflācijas periodu. Iedzīvotāju vienreizējā ienākuma kāpums veicinātu lielāku pieprasījumu, kā rezultātā vēl straujāk augtu preču, pakalpojumu un nekustamā īpašuma cenas.

Tā vietā, lai inflācijas tempus mazinātu un virzītos uz sabalansētāku izaugsmi, šīs iniciatīvas realizācijas gadījumā Latvijas ekonomika tiktu destabilizēta, un ierasti no šādas tautsaimniecības turbulences visvairāk cieš nabadzīgākie iedzīvotāji.

Pārmaiņas pensiju jomā ir tikai viens no iemesliem augstajai inflācijai Igaunijā, taču kaimiņvalsts ieņem pirmo vietu starp eirozonas valstīm ar augstāko inflāciju. 2021. gada decembrī Igaunijā gada inflācija bija 12%, kamēr Latvijā rādītājs bija 7.7%," skaidro ekonomists.

Iegūtu cilvēki ar augstu finanšu pratības līmeni - sabiedrības pārtikušākā daļa

"Luminor" pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska norāda, ka jāņem vērā fakts, ka Igaunijā 20% no izņemtā uzkrātā kapitāla tiek samaksāti nodokļos, bet persona, kas izstājas no pensiju 2. līmeņa sistēmas, nevar tajā atgriezties vēl 10 gadus.

"Tātad regulārās iemaksas šajā laika posmā arī netiek veiktas, un līdzekļi nākotnei netiek uzkrāti."

"No šīs iniciatīvas varētu iegūt tie cilvēki, kuri izņemtos līdzekļus ieguldītu akciju tirgos un ieguldījumu fondos ar augstāku ienesīgumu, salīdzinot ar to, kuru nodrošina pensiju fondi.

Taču ir jāapzinās, ka tie būtu cilvēki ar ļoti augstu finanšu pratības līmeni, kuru skaits Latvijas ir niecīgs uz kopējā fona un kuri, visticamāk, veido pārtikušāko sabiedrības daļu.

Statistika liecina, ka ap 97% no uzkrātiem finanšu līdzekļiem Latvijas mājsaimniecības patur depozītos ar nulles ienesīgumu. Šos uzkrājumus lēnām "noēd" inflācija, tiem zaudējot savu vērtību," norāda Latvijas Bankas ekonomists.

Priekšlaicīga pensiju kapitāla izņemšana var notikt neizdevīgā laikā

Jāpiebilst, ka pēdējos gados ir samazinātas pensiju fondu administratīvās izmaksas un atcelti vairāki ierobežojumi attiecībā uz pensiju kapitāla ieguldīšanas veidiem, kas ļaus vidējā termiņā uzlabot pensiju fondu darbību un nodrošināt augstāku ienesīgumu nekā līdz šim.

Tāpat jāatzīmē, ka pensiju kapitāla priekšlaicīga izņemšana var notikt neizdevīgā laikā, kad akciju tirgus cenas krīt, piemēram, kā tas bija vērojams janvāra beigās un februāra sākumā.

No šāda scenārija otrā pensiju līmeņa kapitāla īpašniekam ļauj izvairīties pensiju fondu pārvaldītāju piedāvātie pensiju plāni, kas, cilvēka vecumam tuvojoties pensionēšanas vecumam, pakāpeniski un vairāku gadu garumā pārceļ personas ieguldījumus no riskantākajiem aktīviem, tos aizvietojot ar zemāka riska ieguldījumiem.

Tādējādi pensionējoties cilvēka uzkrātais kapitāls tiek mazāk pakļauts īstermiņa norisēm finanšu tirgos. 

Latvijas pensiju sistēma ir starptautiski atzīta kā viena no progresīvākajām pasaulē, tādēļ Latvijas Banka aicina strādāt pie esošās sistēmas uzlabošanas, nevis salauzt to ar nepārdomātiem lēmumiem," skaidro ekonomists Oļegs Tkačevs.

Ierastajai dzīves kvalitātei pensijā nepieciešami 70% no iepriekšējiem ienākumiem

"Vairums Igaunijas iedzīvotāju, kas vēlas izņemt uzkrātos līdzekļus, to pamato ar neuzticību valdībai un pensiju sistēmai. Daļa uztraucas par to, ka inflācija varētu "noēst" uzkrāto naudu vai tā pazudīs citu iemeslu dēļ," norāda "Luminor" pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Viņa skaidro, ka demogrāfiskā situācija Latvijā un visā Eiropā ir izaicinoša. "Samazinoties iedzīvotāju skaitam darbspējas vecumā, samazinās arī valsts kopējais pensiju kapitāls. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem, paļaujoties tikai uz 1. vai 1. un 2. pensiju līmeni, pensionēšanas brīdī nebūs iespējams sasniegt to dzīves kvalitāti, ko līdz tam nodrošinājusi darba alga.

Lai vecumdienās būtiski nemainītu dzīvesveidu, personas pensijai jāsasniedz vismaz 70% no iepriekšējiem ienākumiem.

"Tiek prognozēts, ka pensiju 1. un 2. līmeņu kopējā vērtība gan Igaunijas, gan Latvijas nākotnē varētu nodrošināt vien ap 40 % no vidējiem mūža ienākumiem. Lai rūpētos par savu labklājību pensijas vecumā laikmetā, kad strauji novecojas sabiedrība, savlaicīgi jādomā par papildu uzkrājumiem vecumdienām. Piemēram, veicot brīvprātīgas iemaksas pensiju 3. līmenī, atvēlot tam tik daudz līdzekļu, cik konkrētajā dzīves posmā iespējams atļauties," skaidro "Luminor" eksperte.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu