Saeimas Latgales apakškomisijā kritizē ieceri par Daugavpils skolu apvienošanu

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Saeimas ēka Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā.
Saeimas ēka Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā. Foto: Edijs Pālens/LETA

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija otrdien kritizēja ieceri par Daugavpils skolu apvienošanu.

Sēdē Augšdaugavas novada pašvaldības aģentūras "Taka" direktors Rolands Gradkovskis prezentēja aptaujas datus par skolu apvienošanos, kurā piedalījās 500 respondenti - skolu absolventi, skolotāji un vecāki. Viņš informēja, ka 88% no aptaujātajiem respondentiem izteikušies pret skolu apvienošanos, īpaši 12.vidusskolas un 10.vidusskolas apvienošanu. Kopumā tikai divi skolotāji esot nobalsojuši par skolu apvienošanu.

Viņaprāt, izglītības iestādēs var mainīt mācību saturu, bet nevar vienlaicīgi saglabāt divas vidusskolas.

"Nebūs tā, ka vienā skolā būs ķīmijas klase, bet otrā - fizikas klase. Viena skola tāpat kļūs par pamatskolu, un tad notiks skolotāju "skraidīšana" no vienas iestādes uz otru," klāstīja Gradkovskis.

Vienlaikus Gradkovskis apgalvoja, ka iecere par Daugavpils izglītības iestāžu reorganizāciju un optimizāciju tika izstrādāta slepenībā, neļaujot cilvēkiem izteikties par iespējamajiem variantiem. Attiecīgi, apvienojot skolu ar skolu vai skolu ar bērnudārzu, tiek iznīcināta konkurence starp tām, un, ja viena ir vāja, tad arī otra var tikt vājināta.

Gradkovskis aicina apturēt reformu līdz citu variantu izskatīšanai.

Savukārt Daugavpils 12.vidusskolas direktore Elita Boloņa norādīja, ka vidusskolas apvienošana ar 10.vidusskolu ir risinājums, kas, iespējams, varētu uzlabot kvantitatīvos rādītājus, taču viņa vēlētos saglabāt skolu ar savu vīziju, savu karogu un savu nosaukumu.

Pašlaik 12.vidusskolā esot šauras telpas, neskatoties uz to, ka tā ir izvietota divās ēkās. Boloņa skaidroja, ka nākamajā gadā varētu būt izaicinājums nodrošināt 120 skolēnus, jo kopumā vidusskolēnu skaits ir samazinājies paaugstināto iestāšanās prasību dēļ - skolā nevarēja uzņemt bērnus, kuriem vidējais vērtējums bija zemāks par piecām ballēm. Savukārt, uzņemot bērnus, kuru dzimtā valoda nav latviešu, būtiskākais rādītājs bija vērtējums latviešu valodā - vismaz sešas balles.

Turklāt Daugavpils 12.vidusskola ir vienīgā izglītības iestāde pilsētā, kur visi skolēni mācās tikai latviešu valodā.

Skolēnu mamma Brigita Madelāne sēdē uzsvēra, ka nevienā bilingvālā skolā nav latviskās vides. Tas nozīmē, ka arī 10.vidusskolas un 12.vidusskolas apvienošanas gadījumā tāda var arī nebūt.

"Es saprotu, vecākus, kas no krievvalodīgajām ģimenēm sūta bērnus uz latviešu skolām, bet tā nav integrācija. Bērni savā starpā runā tā, kā ir ērtāk, sazinoties krievu valodā, un mēs to nespēsim izmainīt," pauda Madelāne.

Viņasprāt, vajadzētu piesaistīt valstisku programmu, piemēram, nodibinājumu "Iespējamā misija", tādējādi piesaistot jaunus progresīvus speciālistus, kas nāktu ar jaunām idejām, latviešu valodu, uz kompetenci balstītu izglītību. Madelāne uzskata, ka nav iespējams realizēt labus rādītājus, ja apvienošana būs balstīta uz skaitļiem.

Kā skaidroja Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova, piedāvājot apvienošanu, tika ņemti vēra esošie resursi, piemēram, aprīkojums, laboratorijas, aprīkojums, kas ir vienai skolai, bet nav otrai. Vienlaikus viņa atzina, ka vecāki skolas izvēlas pēc reitingiem un pieprasījums nosaka zināmā mērā arī kvalitāti.

Apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks (NA) aicināja izvērtēt un apsvērt vidusskolu reorganizāciju gan unikalitātes, gan kvalitatīvo rādītāju ziņā, taču viņš atgādināja, ka "visas kārtis ir dibinātāju rokās".

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Olita Arkle informēja, ka rīt noritēs atkārtota tikšanās ar Daugavpils domes valdību, lai vēlreiz diskutētu par skolu reorganizācijas jautājumiem.

Jau ziņots, ka no 12 vidusskolām Daugavpilī tikai septiņās skolēnu skaits pārsniedz Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas stāsies spēkā šā gada 1.septembrī, paredzēto 120 skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.

Ņemot vērā zemo dzimstību pēdējo gadu laikā, prognozes liecina, ka turpmāko desmit gadu laikā vidusskolēnu skaits pilsētā varētu samazināties zem 1400.

Kā norādīja Isupova, pašlaik astoņās skolās, kurās tiek īstenots vidusskolas posms, skolēnu skaits ir mazāks par 120, tādējādi skolotāji manevrē starp vairākām programmām vai skolām. Pašlaik vien četrās vidusskolās skolēnu skaits ļauj veidot pa divām vai vairāk paralēlklasēm.

Savukārt 17 skolās pašlaik tiek īstenots pamatskolas posms, kuru apgūst 7657 skolēni. Pirmklasnieku skaits samazinās, bet tas nav kritisks un klases tiek nokomplektētas. Tomēr aizvien biežāk vērojama tendence, ka vecāki saviem bērniem jau sākumskolas posmā izvēlas tieši tās izglītības iestādes, kuras īsteno arī vidusskolas programmas.

Tāpat Daugavpilī ir 27 pirmsskolas izglītības iestādes, kurās kopumā mācās 4472 bērni. Pašlaik iestādēs kopumā ir brīvas 130 vietas, un ir nevienmērīgs pieprasījums pēc vietām pirmsskolas izglītības iestādēs dažādās pilsētas apkaimēs.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu