Kariņš: Nedrīkst piekāpties Krievijas prasībām, Ukrainai ir tiesības pašai lemt savu likteni (15)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Premjers Krišjānis Kariņš.
Premjers Krišjānis Kariņš. Foto: Valsts kanceleja

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien, 10. februārī, kopā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu Berlīnē tikās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu un uzsvēra, ka Ukrainai ir tiesības pašai lemt savu likteni un NATO nedrīkst piekāpties Krievijas prasībām, vēsta Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Pēc politiķu paustā, NATO un Eiropas Savienība (ES) nedrīkst piekāpties Krievijas nepamatotajām prasībām.

"Šobrīd Krievija, draudot ar militāru spēku, apšauba, ka Ukrainas pilsoņiem ir tiesības lemt par savas valsts likteni, un vēlas piespiest ES un NATO pakļauties tās nepamatotajām prasībām. Tas nav pieņemami.

Mēs - Eiropas demokrātijas - iestājāmies pret [Vladimira] Putina Kremļa neoimperiālistisko pieeju starpvalstu attiecību kārtošanā," uzsvēra Kariņš.

Viņš arī sacīja, ka izaicinājumi ir lieli. Taču premjers ir pārliecināts, "ka tos vislabāk spējam pārvarēt, kad kā ES un NATO valstis esam vienotas".

Ministru prezidents pauda, ka, reaģējot uz Krievijas rīcību, no NATO puses tiek sperti soļi, lai stiprinātu tās dalībvalstu pozīcijas militārajā jomā visā alianses austrumu flangā - no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai.

"Mums ir jāapzinās, ka Krievijas radītais drošības apdraudējums kopā ar militāro spēku izvietojuma izmaiņām Baltkrievijā nav īstermiņa izaicinājums. Tas nozīmē, ka NATO klātbūtne Austrumu flangā būs jāstiprina," atzina Ministru prezidents.

Viņš arī norādīja uz Vācijas nozīmīgo lomu gan militārā ziņā, vadot NATO klātbūtnes kaujas grupu Lietuvā, gan ekonomiskajā ziņā, tai esot ES lielākajai ekonomikai.

Kariņš norādīja, ka, strādājot pie situācijas risinājuma, ir būtiski nepiekāpties Krievijas nepamatotajam prasībām, piemēram, mainīt NATO atvērto durvju politiku.

Baltijas valstu līderi ceturtdienas vakarā tikās ar Vācijas kancleru, lai pārrunātu drošības situāciju Eiropā, kā arī citus aktuālos jautājumus. Tikšanās noritēja pēc Šulca vizītes Vašingtonā, ASV, un pirms nākamās nedēļas sākumā ieplānotajām vizītēm Maskavā, Krievijā, un Kijevā, Ukrainā.

Jau ziņots, ka Šolcs pēc tikšanās paziņoja, ka Krievijai nevajadzētu novērtēt par zemu Rietumu apņēmību reaģēt uz jebkādu eskalāciju Maskavas attiecībās ar Ukrainu.

"Šajā mums visiem tik kritiskajā situācijā Krievijai nevajadzētu novērtēt par zemu mūsu vienotību un apņēmību kā partneriem ES un sabiedrotajiem NATO," pēc tikšanās ar Baltijas valstu līderiem kopīgajā preses konferencē uzsvēra Šolcs. "Mūsu sabiedroto bažas mēs uztveram ļoti nopietni."

Komentāri (15)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu