Maskava: Daļa Krievijas karaspēka no Ukrainas robežām sāk atgriezties bāzēs

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Vadzim Yakubionak/AP

Krievija otrdien, 15. februārī, paziņojusi, ka atgriezties bāzēs sākusi daļa no karaspēka kontingenta, kas izvietots pie Ukrainas robežām. Līdz 20. februārim ilgs Krievijas militārās mācības netālu no Ukrainas un Baltkrievijā.

"Dienvidu un Rietumu militāro apgabalu vienības, pabeigušas savus uzdevumus, jau ir sākušas iekraušanu dzelzceļa un autotransportā un šodien sāks pārvietoties uz saviem armijas garnizoniem," paziņojis Krievijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis.

Savukārt Kremlis paziņojis, ka šī karavīru atvilkšana bijusi plānota, taču uzsvēris, ka Krievija turpinās pārvietot karavīrus savā teritorijā, kad un kur uzskatīs par vajadzīgu.

"Mēs vienmēr esam teikuši, ka pēc mācību beigām (..) karavīri atgriezīsies savās pastāvīgajās bāzēs. Šeit nav nekā jauna. Tas ir ierasts process," žurnālistiem pavēstīja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām aptuveni 130 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Neskatoties uz šo spēku koncentrāciju, Krievija apgalvo, ka negrasās uzbrukt Ukrainai, un apsūdz Rietumus panikas celšanā.

Eiropas līderi un Vašingtona brīdinājuši Krieviju, ka tai tiks piemērotas smagas ekonomiskās sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Spriedzi vēl vairāk saasinājušas Krievijas militārās mācības netālu no Ukrainas un Baltkrievijā, kur saskaņā ar ASV aplēsēm manevros, kas ilgs līdz 20.februārim, piedalās aptuveni 30 000 karavīru.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu šonedēļ paziņoja, ka Krievijas armijas manevri notiek praktiski visās flotēs un kara apgabalos, un ka daļa mācību tuvojas noslēgumam.

Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs pirmdien pavēstīja, ka Baltkrievijas kolēģis viņam sniedzis garantijas, ka Ukrainai no Baltkrievijas nav nekādu draudu.

Peskovs šodien atkārtoti noraidīja Rietumu bažas, ka Maskava plānotu uzbrukumu. "Tas nav nekas cits kā pilnīga bezprecedenta kampaņa spriedzes izraisīšanai," paziņoja Peskovs.

Komentējot vairāku Rietumu valstu, tostarp ASV un Kanādas lēmumu pārvietot savas vēstniecības Kijevā uz citurieni, Peskovs sacīja, ka tā ir nepamatota ārišķīga histērija.

Viņš paziņoja, ka spriedzes veicināšanas vietā Krievijai un Rietumiem vajadzētu atklāti apspriest abu pušu bažas par drošību.

"Tas ir tas, ko ierosina prezidents Putins. Tas ir tas, ko prezidents Putins vēlas," sacīja Peskovs.

Tajā pašā laikā Maskava decembrī izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Taču ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Lai gan Maskava nebeidz žēlojusies, ka Rietumi ignorē Kremļa ultimātu, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sarunā ar Putinu pirmdien izteicās, ka saskatot iespēju sarunu turpināšanai ar Rietumiem.

Aktuālākās ziņas