FOTO ⟩ Daudzviet Latvijā upes iziet no krastiem. Glābēji steidzas novērst vēja nodarītos postījumus

Plūdi Valmierā.

FOTO: Valmieras novada pašvaldības policija

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ceturtdien līdz plkst. 20 saņēmis 20 izsaukumus uz stipra vēja nodarīto postījumu vietām. Ogres novada pašvaldība ūdens līmeņa celšanās un īpašumu applūšanas gadījumā gatava slēgt ceļus un palīdzēt iedzīvotājiem, ja būs tāda nepieciešamība, izriet no paziņojuma pašvaldības mājaslapā.

Kā aģentūru LETA informēja VUGD preses pārstāve Agrita Vītola, 16 izsaukumos bija jānovāc nolūzuši koki no ceļa braucamās daļas, bet četri izsaukumi bija saistīti ar vējā bojātām konstrukcijām, kas radīja apdraudējumu.

Rīgā, Ausekļa ielā, glābēji nostiprinājuši no kādas ēkas jumta atrautu skārda gabalu, Ernesta Birznieka-Upīša ielā norauts jumta skārda gabals tika pārvietots, bet Krišjāņa Valdemāra ielā atrauts jumta seguma gabals tika nocelts, lai neradītu apdraudējumu. Savukārt Ulbrokas ielā glābēji nocēla vēja norautu reklāmas baneri.

Kā ziņots, ceturtdien daudzviet Latvijā pūš stiprs vējš, kura ietekmē arī ceļas ūdens līmenis upēs.

Ogres novada pašvaldība ūdens līmeņa celšanās gadījumā gatava slēgt ceļus un palīdzēt iedzīvotājiem

Reaģējot uz ūdens līmeņa celšanos, ceturtdien pēcpusdienā tika sasaukta civilās aizsardzības komisijas sanāksme, lai apspriestu situāciju saistībā ar plūdiem.

Secināts, ka Ogres novadā ir vietas, kur ūdens var pārraut ceļus, kā arī vietas, kur nepieciešams veikt ūdens atsūknēšanu, tāpēc pašvaldība nolēmusi vērsties pēc palīdzības Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), kura rīcībā ir jaudīgs, sūknēšanas darbu veikšanai piemērots aprīkojums.

Ogres novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis norāda, ka speciālistiem sadarbībā ar novada pagastu pārvaldēm ir operatīvi jāveic bīstamo vietu identificēšana uz ceļiem, jāorganizē brīdinājuma zīmju izvietošana, lai autobraucēji laikus tiktu brīdināti par plūdu izraisītajiem ceļa bojājumiem.

Izpilddirektors ir uzdevis apzināt situāciju pagasta teritorijā - noteikt mājas, kas plūdu dēļ ir "nogrieztas" no ceļiem un kuru iemītniekus nepieciešams evakuēt vai sniegt viņiem cita veida palīdzību.

Civilās aizsardzības komisijas sanāksmē tika pārrunāti arī citi ar plūdu tēmu saistīti jautājumi, tostarp iedzīvotāju evakuācija un izmitināšana nepieciešamības gadījumā. Visi atbildīgie dienesti ir gatavi rīcībai plūdu gadījumā, apgalvo pašvaldība.

Pašvaldība atgādina: ja ir nepieciešama palīdzība plūdu gadījumā, iedzīvotājiem jāzvana VUGD pa tālruni 112, bet ogrēnieši var zvanīt arī Ogres novada pašvaldības policijai pa tālruni 65 047 100

Jau ziņots, ka plūdu draudu dēļ Ogres novadā ir izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums, kas turpināsies vismaz līdz piektdienas plkst.15. Ogres upē pie Ogresgala ūdens līmenis kāpis par 1,5 metriem, bet Ogres pilsētā kāpums bijis nedaudz mazāks.

Arī Skrīveros teritorijas grimst ūdenī.

Jau ziņots, ka Latvijā gaidāma plaša palieņu un citu zemāko vietu applūšana, vietām iespējami lielāki plūdi un dzeltenais brīdinājums par augstu ūdens līmeni var tikt nomainīts pret oranžo brīdinājumu. Tuvākajās dienās laiks kļūs vēsāks un liela daļa nokrišņu būs sniegs, tādēļ vecā sniega sega vairs nekusīs tik strauji kā ceturtdien, prognozē sinoptiķi.

Lielajā Juglā pie Zaķumuižas ūdens līmenis pēdējā diennaktī cēlies par 1,3 metriem, savukārt mazajā Juglā pie Stariņiem - par 80 centimetriem.

Dubnas lejtecē ūdens līmenis cēlies par 85 centimetriem, savukārt tās pietekas Ošas lejtecē - par vairāk nekā metru.

Citās Vidzemes un Latgales upēs, kurās tiek veikti mērījumi, ūdens līmeņa kāpums bijis mazāks. Daugavā ūdens līmenis cēlies vien par 5-20 centimetriem.

Dati no Lietuvas liecina, ka Lielupes pietekā Īslīcē ūdens līmenis pēdējās divās dienās cēlies pat par trim metriem. Citviet Lielupes baseinā reģistrēts krietni mazāks ūdens līmeņa paaugstinājums. Lielupē pie Jelgavas ūdens līmenis pagaidām ir pusmetru zemāks nekā pagājušās nedēļas nogalē.

Kurzemes upes Bārtas augštecē ūdens cēlies par pusotru metru, Durbē pie Cīravas - par metru, Ciecerē pie Pakuļu HES - par 1,2 metriem. Citās Kurzemes upēs, kurās tiek veikti novērojumi, ūdens līmeņa kāpums bijis mazāks.

Ūdens līmenis Kurzemes un Zemgales upēs pagaidām ir zemāks par februāra pirmajā pusē novēroto maksimumu, savukārt daudzviet Vidzemē un Latgalē tas pakāpies līdz šīs ziemas augstākajai atzīmei.

Usmas ezerā ūdens līmenis sasniedzis 1,46 metrus, vairs tikai par pieciem centimetriem atpaliekot no 2012.gada janvārī reģistrētā rekorda.

Hidrologi ziņo, ka ledus iešana novērota straujākajos posmos valsts centrālās un austrumu daļas upēs - Lielupē, Ogrē, Lielajā Juglā, Mazajā Juglā, Gaujā un citviet. Daugavā lejpus Laucesas ietekas novērota ledus sakustēšanās, izveidojies vaļums, bet augšpus Laucesas ietekas saglabājas ledus sega.

Ledus iešanas laikā upēs gaidāmas krasas ūdens līmeņa svārstības, kas var izraisīt pēkšņus plūdus. Atsevišķos posmos iespējama ledus sastrēgumu veidošanās.

Upēs, kas ietek jūrā, tuvāko dienu laikā gaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās arī stiprā vēja dēļ, sevišķi Lielupes, Daugavas un Gaujas lejtecē. Vējuzplūdu dēļ ūdens līmenis paaugstināsies aptuveni par metru.

Upju pārplūšana Kurzemē šoziem notikusi jau vairākkārt, pēdējo reizi - pagājušajā nedēļā. Arī dažas Zemgales upes šajā ziemā jau vairākas reizes izgājušas no krastiem, bet valsts austrumu pusē lokāli plūdi bijuši galvenokārt tikai decembrī.

Aktuālākās ziņas