FOTO ⟩ LVM biznesa pieredzi izmanto dabas aizsardzībai. Transporta kustības nodrošināšanai izmanto videi draudzīgu risinājumu

FOTO: Latvijas valsts meži

Jau kopš 2011. gada AS "Latvijas valsts meži" vietās, kur ir zema augsnes nestspēja, transporta kustības nodrošināšanai izmanto videi draudzīgu, specifisku risinājumu – koka vairogu brauktuves. Šādas brauktuves nesen ierīkotas dabas liegumā "Ziemeļu purvi", lai nodrošinātu piekļuvi teritorijai, kur LVM Eiropas Savienības Kohēzijas līdzfinansēta projekta ietvaros plāno veikt Latvijā un Eiropā strauji izzūdošu biotopu – dabisko zālāju – atjaunošanas darbus 26,8 hektāru platībā.

Koka vairogu brauktuves paredzētas īslaicīgai lietošanai, un tās ieklāj uz iepriekš izlīdzinātas grunts arī bezceļa apstākļos. Parasti šo risinājumu lieto vietās, kur pastāvīga ceļa būve neatmaksājas, nav iespējama vai pagūta, taču saimnieciskā darbība konkrētajā vietā jāveic. Brauktuves veido no skujkoku zāģmateriāliem izgatavotiem koka vairogiem, kas ir 3,5 metrus plati un metru gari.

FOTO: Latvijas valsts meži

"Esošais ceļš dabas liegumā bija šaurs, salijis, mālains un vairs nebija izmantojams. Lai sagatavotu pamatni, kas bija pilna ar lieliem akmeņiem un dažādiem koku gabaliem, tika pieņemts lēmums pievest grunti, tādējādi izlīdzinot pamatni zem koka vairogiem. Pievestā grunts nākotnē kalpos arī kā pamats pastāvīgā ceļa būvdarbos," skaidro LVM Vidzemes reģiona Meža infrastruktūras vadītājs Jānis Upens.

Piekļuves nodrošināšana platībai ir ļoti nozīmīga: lielais, pašreiz aizzēlušais zālājs tiks atbrīvots no kokaugiem. Pēc tam, lai veicinātu zālāja augu sabiedrību atjaunošanos, tiks frēzēti celmi. Izveidotā koka vairogu brauktuve ļaus gan nodrošināt nepieciešamo piekļuvi dabiskā zālāja kopšanai, gan mērķa platībā ievest frēzi. Savukārt pēc zālāja atjaunošanas tam būs jānodrošina regulāra pļaušana – tad piekļuves nodrošināšanai plānots būvēt pievedceļu.

Dabiskie zālāji jeb tā saucamās puķu pļavas Latvijā un visā Eiropas Savienībā pēdējos gados ir atzīti par visstraujāk izzūdošajiem biotopiem. Tie izzūd divu iemeslu dēļ: tiek pārveidoti, piemēram, uzarti, apbūvēti; vai aizaug, jo trūkst tiem nepieciešamā apsaimniekošana.

FOTO: Latvijas valsts meži

"Dabiskie zālāji ir gandrīz vienīgā dzīves telpa daudzām retām sugu sabiedrībām, kuras nespēj apdzīvot citas vietas – proti, šīm retajām sugām nav, uz kurieni pārcelties.

Izzūdot dabiskam zālājam, tiek samazināta vietas dažādība un līdz ar to mainās arī ainava. Tieši tāpēc Latvijas valsts meži ir pievērsuši īpašu uzmanību ne vien dabisko zālāju saglabāšanai, bet to uzturēšanai, nodrošinot regulāru kopšanu.

Jāuzver, ka tieši dabiskie zālāji ir viena no tradicionālās Latvijas lauku ainavas sastāvdaļām, kas cilvēkos rada tik patīkamo lauku vides izjūtu. Dabisko zālāju lomu jo īpaši izjūtam jūnijā – jāņuzāļu lasīšanas laikā, jo tieši dabiskā zālājā raiti salasāms jo krāsains pušķis. Zālāji ir dzīves un barošanās vieta arī daudzām kukaiņu un putnu sugām, kas saistītas ar šo augu sugām bagāto vidi," norāda LVM Vides projektu vadītāja Ieva Rove.

Tuvāko divu gadu laikā AS "Latvijas valsts meži" ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai" ietvaros dabas liegumā "Ziemeļu purvi", kas iekļauts ES nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Natura2000 tīklā, plāno atjaunot divus retus zālāju veidus: Mēreni mitras pļavas un Mitrus zālājus periodiski izžūstošās augsnēs kopumā 26,8 hektāru platībā.

Šādi tiks atjaunoti zālāji, Latvijai raksturīgā kultūrvēsturiskā ainava un sniegts ieguldījums tradicionālās ainavas un dabas vērtību saglabāšanā. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un citiem saistītajiem partneriem.

FOTO: Latvijas valsts meži

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!  

Tagad mēs esam arī Telegram!  

Redaktors iesaka