/nginx/o/2022/02/19/14376017t1h7683.jpg)
"Vienīgā izeja" no Ukrainas krīzes ir Minskas vienošanās par Donbasa konflikta atrisinājumu, sestdien, 19. februārī, uzrunājot Minhenes drošības konferenci, vēstīja Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji. Ministrs apliecināja atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai.
"Ukrainai jābūt tiltam, kas savieno Austrumus un Rietumus, nevis frontes līnijai," ar video savienojuma starpniecību uzrunājot konferenci, sacīja ministrs.
"Visām pusēm ir tiesības pieteikt savas bažas, un arī Krievijas pamatotās bažas arī ir jāciena un jāņem vērā," sacīja Vans.
"Mēs ceram, ka risinājums var tikt panākts dialoga un konsultāciju ceļā, kas tiešām garantēs drošību un un stabilitāti Eiropā."
Minskas vienošanās nosacījumiem jākļūst par pamatu diplomātiskam krīzes atrisinājumam, mudināja ministrs.
"Mēs ticam, ka tagad mums ir jāatgriežas pie Minskas vienošanās sākotnējā atrisinājuma, jo šo vienošanos panāca visas puses, kas ir saistītas ar šo jautājumu, un tā ir saistoša vienošanās," sacīja Vans.
Viņš arī uzsvēra nepieciešamību garantēt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti.
"Ļaujiet man atkārtoti norādīt, ka jebkuras valsts suverenitāte, neatkarība un teritoriālā integritāte ir jāciena un jāaizsargā, jo tā ir starptautisko attiecību pamatnorma. Tas atbilst ANO Statūtu mērķiem un principiem, tas atbilst Ķīnas valdības nostājai. Ukraina nav izņēmums," uzsvēra Ķīnas ārlietu ministrs.
Vašingtona lēš, ka Krievija pie Ukrainas robežām savilkusi aptuveni 130 000 karavīru. Neskatoties uz šo spēku koncentrāciju, Krievija apgalvo, ka negrasās uzbrukt Ukrainai, un apsūdz Rietumus panikas celšanā.
Tikmēr Ukrainas valdība un Krievijas atbalstītās kaujinieku bandas Austrumukrainā apmainās ar apsūdzībām par apšaudēm un citiem pamiera pārkāpumiem.
ASV paudušas bažas, ka Maskava grasās radīt ieganstu, lai iebruktu Ukrainā.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
Taču ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
