LVĢMC izsludinājis dzeltenās pakāpes brīdinājumu Kurzemē par stipru lietu, pārējā valstī - par snigšanu

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Jaromir Chalabala/Shutterstock

Pirmdien, 21. februārī, lielākais nokrišņu daudzums Latvijā gaidāms Kurzemē, kur līs un vietām snigs slapjš sniegs, brīdina sinoptiķi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) izsludinājis dzeltenās pakāpes brīdinājumu Kurzemē par stipru lietu, pārējā valstī - par snigšanu.

Valsts rietumu un centrālajā daļā izsludināts arī dzeltenais vēja brīdinājums, bet Kurzemes rietumu piekrastē - oranžais brīdinājums par stipru vēju, kā arī oranžais brīdinājums Liepājā par lieliem vējuzplūdiem.

LVĢMC prognozē, ka Kurzemes rietumu piekrastē pēcpusdienā un vakarā gaidāmas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 25-27 metriem sekundē.

Vēja ietekmē Liepājā prognozēta ūdens līmeņa paaugstināšanās līdz 135-140 centimetriem Latvijas augstuma sistēmā, Ventspilī - ne vairāk kā līdz 125 centimetriem. Paredzams, ka ūdens līmenis jūrā nepārsniegs sestdienas rītā reģistrēto maksimumu.

Nokrišņu ietekmē Kurzemes upēs un ezeros pirmdien un otrdien gaidāms straujāks ūdens līmeņa kāpums nekā citviet valstī, daudzviet tiks sasniegts šīs ziemas un arī pēdējo desmitgažu augstākais plūdu līmenis.

Pirmdienas pēcpusdienā, sākot no valsts rietumiem, nokrišņi vietām mitēsies un starp mākoņiem parādīsies saule. Gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +4..+7 grādiem, bet valsts ziemeļaustrumos maksimālā temperatūra būs +2..+4 grādi vakarā.

Austrumu novados dienvidu vēja ātrums brāzmās nepārsniegs 10-15 metrus sekundē. Valsts rietumu un centrālajā daļā pēcpusdienā un naktī uz otrdienu gaidāmas dienvidu, dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 16-21 metram sekundē.

Rīgā slapju sniegu nomainīs lietus, pēcpusdienā tas brīžiem mitēsies un starp mākoņiem izsprauksies saules stari, gaiss iesils līdz +6 grādiem. Pieņemsies spēkā dienvidu, dienvidrietumu vējš, tā ātrums brāzmās vakarā var sasniegt 20 metrus sekundē.

Laikapstākļus nosaka spēcīgs ciklons, tā centrs no Zviedrijas dienvidiem virzās uz Baltijas jūru. Atmosfēras spiediens Latvijā pazeminās, agrā rītā tas ir no 981 hektopaskāla Kurzemes rietumos līdz 994 hektopaskāliem Latgalē (jūras līmenī).

Šorīt visvairāk slideno ceļu posmu ir Latvijas ziemeļu un austrumu rajonos

Šorīt daudzviet Latvijā ir apgrūtināti braukšanas apstākļi pa lielajiem ceļiem, un visvairāk slideno šoseju posmu ir valsts ziemeļu un austrumu rajonos, liecina VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) apkopotā informācija.

Vidzemes pusē ap plkst.6.30 pa valsts galvenajiem autoceļiem braukšanas apstākļi ir apgrūtināti Siguldas šosejas posmā no Vangažiem līdz Raunas pagriezienam un Valmieras šosejas posmā no Murjāņiem līdz Strenčiem.

Latgales pusē apgrūtināta braukšana ir pa Daugavpils šoseju posmā no Saulkalnes līdz Izvaldai, pa Daugavpils apvedceļu visā garumā, pa Rēzeknes šoseju no Špoģiem līdz Medumiem, kā arī pa autoceļu Jēkabpils-Terehova no Jēkabpils līdz Varakļāniem.

Savukārt uz rietumiem no Rīgas braukšana ir apgrūtināta Liepājas šosejas posmā no Rīgas līdz Kaģiem un Ventspils šosejas posmos no Rīgas līdz Kūdrai un no Starzdes līdz Usmai.

Uz reģionālajiem autoceļiem apmierinoši braukšanas apstākļi ir vienīgi Bauskas, Krāslavas, Kuldīgas, Ludzas, Saldus un Ventspils apkaimēs.

Ceļu uzturēšanas darbos šorīt ir iesaistītas 109 VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" ziemas dienesta tehnikas vienības.

Ceļu uzturētāji atgādina, ka ziemā autovadītājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem, izvēloties ātrumu un ieturot droši distanci uz ceļa. Snigšanas laikā sniega sega uz ceļiem var veidoties atkārtoti, tāpat ceļi var atkārtoti apledot arī pēc apstrādes ar reaģentiem.

Pēc snigšanas beigām valsts galvenie autoceļi no sniega ir jānotīra trīs stundu laikā, savukārt uz mazāk noslogotiem ceļiem šiem darbiem tiek dots laiks līdz pat 24 stundām.

Par slideniem valsts autoceļu posmiem ikviens tiek aicināts informēt LVC, zvanot uz diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 8000 5555.

Vēršas plašumā plūdi Misas upes krastos

Daudzviet Latvijā ir applūdušas upju palienes un arī citas zemākās vietas, bet lielākais applūdušo māju skaits ir ciemos Misas upes krastos, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati un vietējo iedzīvotāju ziņojumi sociālajos tīklos.

Tai skaitā applūdušas plašas teritorijas Dzērumos, Ķekavas novadā.

Novērojumu stacijā "Lielveisi", kas atrodas starp Dzērumiem un Olaini, ūdens līmenis Misas upē pirmdienas rītā pakāpies līdz 3,12 metriem virs stacijas nulles atzīmes.

Tik augsts ūdens līmenis Misas upē pēdējos gados nav bijis. Iepriekšējais rekords - 339 centimetri - reģistrēts 2010.gada pavasara lielajos palos.

Pirmdien un otrdien gaidāmie nokrišņi veicinās tālāku ūdens līmeņa kāpumu Misas upē, kā arī citās Latvijas upēs un ezeros. Nedēļas otrajā pusē, iestājoties sausāka laika periodam, plūdu ūdeņi sāks atkāpties.

Jau ziņots, ka stiprākie nokrišņi gaidāmi valsts rietumos. Kurzemes upēs un ezeros pirmdien un otrdien gaidāms straujāks ūdens līmeņa kāpums nekā citviet valstī, daudzviet tiks sasniegts šīs ziemas un arī pēdējo desmitgažu augstākais plūdu līmenis.

Usmas ezerā pirmdien jau par diviem centimetriem pārspēts 2012.gada janvāra plūdu rekords.

Pēdējā diennaktī pazeminājies ūdens līmenis Gaujas lejtecē, arī Mazajā un Lielajā Juglā tas nedaudz krities. Straujš ūdens līmeņa kritums nedēļas nogalē novērots Ogres upē Ogres pilsētā.

Vējuzplūdu ietekmē pirmdienas vakarā un otrdien gaidāms augsts ūdens līmenis Rīgas līcī, līdz ar to celsies ūdens līmenis arī Lielupes un Gaujas lejtecē un ūdenstilpēs Rīgā. Paredzams, ka ūdens līmeņa kāpums nebūs lielāks kā sestdienas, 19. februāra, vakarā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Uz augšu