Putins atzīst okupēto Ukrainas teritoriju "neatkarību". Kijevai tiks izteikts ultimāts (105)

Televīzijā pārraidītajā uzrunā tautai Putins pavēstīja, ka lūgs Federācijas padomei atbalstīt okupēto Ukrainas teritoriju "neatkarību".

Vienlaikus Kremļa saimnieks paziņoja, ka Ukrainai tiks izvirzīts ultimāts, pieprasot nekavējoties apturēt karadarbību pret Maskavas finansētajām un apbruņotajām bandām Ukrainas austrumos.

Pretējā gadījumā par jebkurām sekām atbildība būšot jāuzņemas Kijevai, uzsvēra Putins.

VIDEO: Putina uzruna tautai (krievu valodā)

Putins paraksta dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien parakstījis dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu.

Krievijas līderis parakstījis arī līgumus par sadarbību ar Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātajām republikām.

Pirms tam gandrīz stundu ilgušajā televīzijas uzrunā tautai Putins pavēstīja, ka lūgs Federācijas padomei atbalstīt okupēto Ukrainas teritoriju "neatkarību".

Paredzēts, ka Krievijas parlamenta augšpalāta par to lems otrdien.

Vienlaikus Kremļa saimnieks paziņoja, ka Ukrainai tiks izvirzīts ultimāts, pieprasot nekavējoties apturēt karadarbību pret Maskavas finansētajām un apbruņotajām bandām Ukrainas austrumos.

Pretējā gadījumā par jebkurām sekām atbildība būšot jāuzņemas Kijevai, uzsvēra Putins.

Putina uzrunas apkopojums

Putins savā uzrunā tautai atkal izklāstīja savu skatījumu uz Ukrainas vēsturi, kurā viņš kārtējo reizi paziņoja, ka Ukraina nemaz neesot īsta valsts, bet gan Vladimira Ļeņina radīts valstisks veidojumus Padomju Savienības ievaros.

Tāpat viņš izvirzīja Ukrainai virkni dažādu apsūdzību pārkāpumos, ko tā veikusi kopš neatkarības iegūšanas. Piemēram, Ukraina neesot vēlējusies atdot kredītus, ko tā saņēmusi Padomju Savienības laikā un ka tā esot zagusi Krievijas gāzi.

Tāpat Putins apsūdzēja Ukrainu plašā korupcijā, norādot, ka ukraiņu oligarhi nozaguši tautai miljardiem dolāru, kurus tie pēc tam noslēpuši Rietumos.

Savukārt Maidana revolūcija Ukrainā esot bijis Rietumu specdienestu organizēts pasākums, par ko tā īstenotāji saņēma naudu.

Tāpat viņš norādīja, ka Ukrainas demokrātija ir piedzīvojusi izgāšanos, bet ekonomika stāvot uz vietas.

Savukārt pret krievvalodīgajiem tiekot vērstas represijas un asimilācijas centieni.

Tāpat viņš apsūdzēja Ukrainu centienos iegūt kodolieročus.

Vēlāk Putins sāka kritizēt NATO, apsūdzot aliansi, ka tā esot lauzusi iepriekš Krievijai dotos solījumus nepaplašināties austrumu virzienā. Viņš norādīja, ka NATO paplašināšanās, kas notikušas kopš Padomju Savienības sabrukuma esot drauds Krievijas drošībai.

Runājot par Donbasu, Putins apsūdzēja Ukrainu militārās aktivitātēs pret Donbasa iedzīvotājiem. Runas beigās Putins atzina Doņeckas un Luhanskas pašpasludināto "tautas republiku" "neatkarību".

FOTO: Prokrieviskie aktīvisti pēc Putina paziņojuma rīko svinības Doņeckā

Amatpersonas un tvitera lietotāji reaģē uz Putina uzrunu

Tiem, kas murgo par nepieciešamību draudzēties ar Krieviju un Baltkrieviju un pakļauties Maskavas politikai, izliekoties par mēmiem un kurliem, derētu noskatīties Krievijas prezidenta uzrunu. Impēriskuma un šovinisma paraugstunda

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) February 21, 2022

Krievijas politiskā agresija, atzīstot Doņecku un Luhansku, ir noziegums pret Ukrainas teritoriālo nedalāmību un klajš starptautisko normu pārkāpums. ES un sabiedrotajiem ir nekavējoties jārīkojas tālākas agresijas apturēšanai. https://t.co/RSk6leUkVv

— Krišjānis Kariņš (@krisjaniskarins) February 21, 2022

Izrādās, Ukraina apdraud Krieviju ar kodolieročiem. Gēbelss nobāl...

— Einars Repše (@RepseEinars) February 21, 2022

Klausos Putina uzrunu TV. Izklausās pēc atklātiem draudiem. Mēs jums parādīsim, ko nozīmē ļeņinisma izpostīšana pa īstam! Mēs atradīsim un sodīsim ikvienu, kas vainīgs pie noziegumiem Ukrainā! Utt.

— aidis (@tomsons) February 21, 2022

šausmīgi besī, ka Putins atkal iestiepj stadionā mērīšanos ar vēsturēm un valstiskuma tradīcijām. Pag, Ukrainai nav valstiskuma tradīcijas. Likvidēsim arī Beļģiju, kas izveidota pēc Napoleona kariem? Somiju arī varētu likvidēt, jo Somijas valsts arī tik 1917. gadā dibināta...

— Gustavs Strenga (@agnerts) February 21, 2022

TVRain Putina runas fonā rāda valūtas kursus, kas ilustrē Krievijas rubļa vērtības kritumu jau par 3,53%

— Jānis Tereško (@JanisTeresko) February 21, 2022

Visu vakaru gribu kaut ko pateikt par to, ko domāju par mērkaķi ar granātu un visu viņa farsu.
Piedodiet, man sanāk tikai rupjības, kuras pacietīgi dzēšu.
Tas viss ir tik neticami! Prātam neaptverami! Pilnīgs vājprāts!

— Liene Cipule (@LieneCipule) February 21, 2022

Šodien un rīt ļoti svarīgas sarunas JEF (Joint Expeditionary Force) formātā ar Britu un Ziemeļvalstu aizsardzības ministriem par atbildi uz Putina agresiju un sadarbību ziemeļeiropas drošības garantēšanai.

— Artis Pabriks (@Pabriks) February 21, 2022

Pabriks: Rietumu sabiedrotajām valstīm jānosaka sankcijas pret Krieviju un jāpalielina atbalsts Ukrainai

Redzot, ka Krievija turpina savu ekspansiju, būtiski, lai Rietumu sabiedrotās valstis tiešām spertu soli uz priekšu - noteiktu sankcijas pret Krieviju, vienlaikus palielinot savu atbalstu Ukrainai gan politiski, gan ekonomiski, gan militāri, aģentūrai LETA uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Jautāts, kā viņš vērtē Krievijas prezidenta Vladimira Putina apņemšanos tuvākajā laika parakstīt dekrētu par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības atzīšanu", aizsardzības ministrs norādīja, ka patlaban Krievijas prezidents ir izvēlējies tā saukto "otro variantu", proti, mēģināt sašķelt Rietumus ar to, ka viņš neīsteno tiešu karadarbību, pastāvot lielai iespējai anektēt un oficiāli ievest karaspēku Doņeckā un Luhanskā, kuras "de facto" atrodas Krievijas kontrolē, un tad, skatīties, kas notiek tālāk.

ES nosoda Putina lēmumu atzīt okupēto Ukrainas teritoriju "neatkarību"

Eiropas Savienības (ES) līderi pirmdien nosodījuši Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu atzīt Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātās republikas Ukrainas austrumos.

"Abu separātisko teritoriju atzīšana Ukrainā ir atklāts starptautisko tiesību, Ukrainas teritoriālās nedalāmības un Minskas vienošanos pārkāpums," tviterī paziņojuši Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.

"ES un tās partneri reaģēs vienoti, stingri un apņēmīgi, solidarizējoties ar Ukrainu," uzsvērušas augstākās bloka amatpersonas.

Rinkēvičs: Krievijas lēmums atzīt tā dēvētās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas" ir Ukrainas teritoriālās integritātes pārkāpums

Krievijas lēmums atzīt tā dēvētās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas" ir klajš starptautisko tiesību un Ukrainas teritoriālās integritātes pārkāpums, mikroblogošanas vietnē "Twitter" uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš akcentēja, ka Latvija nosoda šo agresijas aktu un aicina uz spēcīgu starptautisku reakciju. Ārlietu ministrs norādīja, ka Eiropas Savienībai (ES) nekavējoties ir jāievieš sankcijas pret Krieviju.

Kā aģentūrai LETA norādīja ārlietu ministrs, tas, ko šodien savā uzrunā valsts iedzīvotājiem teica Krievijas prezidents Vladimirs Putins, parāda, ka Krievijai ir daudz tālejošāki mērķi - totāla impērijas atjaunošana un šovinisms.

Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija kategoriski nosoda Krievijas prezidenta lēmumu par tā saucamo Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" atzīšanu un attiecīgo līgumu parakstīšanu.

"Uzskatām, ka tā ir ļoti nopietna rīcība, kas grauj drošību un stabilitāti Eiropā. Mēs uzskatām, ka ir pienācis laiks pieņemt sankciju paketi pret Krieviju, kas ir apspriežama tuvākajās dienās ES Ārlietu padomē.

Arī no Transatlantiskajiem partneriem jāseko asai un vienotai rīcībai, pie kā tiek strādāts un būs arī konkrēti lēmumi, kuros konsenss uzvarēs," sacīja ministrs.

Putins savā uzrunā uzsvēra, ka NATO un ASV nav ņēmušas vērā Krievijas pieprasītās "drošības garantijas", kas, tostarp, paredz NATO tālāku nepaplašināšanu un NATO infrastruktūras atgriešanu 1997.gada stāvoklī. Rinkēvičs uzsvēra, ka, viņaprāt, tas ir iegansts un atklāta patiesības sagrozīšana.

"Tas, ko Krievija pieprasīja, ir absolūti nepieņemamas lietas, kas apdraud faktiski visu Eiropas valstu suverenitāti, ieskaitot Somiju, Zviedriju, Baltijas un Centrālaustrumeiropas valstis. Tāpat tas ietekmē arī Ukrainas suverenitāti, bet par to gan Krievija ir piemirsusi. Tās visas ir muļķības," uzsvēra ārlietu ministrs.

ASV paziņos par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā

ASV pirmdien izsludinājušas sankcijas pret Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātajām republikām Ukrainas austrumos, par kuru atzīšanu paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

ASV prezidents Džo Baidens izdos rīkojumu, ar kuru aizliegs ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doņeckas un Luhanskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus, pavēstīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.

Ar šo rīkojumu tiks dots pilnvarojums vērst sankcijas pret jebkuru personu, kas izšķirsies darboties šajās okupētajās Ukrainas teritorijās, piebilda Psaki, norādot, ka šīs sankcijas nav saistītas ar tām sankcijām, kuras Krievijai draud, ja tā izšķiries par tālāku iebrukumu Ukrainā.

NATO ģenerālsekretārs nosoda Krieviju par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien nāca klajā ar paziņojumu, kurā nosodīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu atzīt Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludināto republiku "neatkarību" Austrumukrainā.

Kremļa lēmums atzīt tā dēvētās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas" "grauj centienus atrisināt konfliktu un pārkāpj Minskas vienošanās", tviterī paziņoja Stoltenbergs.

NATO "atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Mēs aicinām Maskavu apturēt konflikta uzkurināšanu un izvēlēties diplomātiju," piebilda Ziemeļatlantijas alianses vadītājs.

Lielbritānija: Putina lēmums atzīt Ukrainas okupēto teritoriju "neatkarību" ir starptautisko tiesību pārkāpums

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, atzīstot Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātās republikas Ukrainas austrumos, pārkāpis starptautiskās tiesības, pirmdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

"Tas ir atklāts starptautisko tiesību pārkāpums. Tas ir skandalozs Ukrainas suverenitātes un nedalāmības pārkāpums," preses konferencē uzsvēra Džonsons. "Tā ir atsacīšanās no Minskas procesa un Minskas vienošanās, un, manuprāt, tā ir ļoti slikta zīme."

Reaģējot uz Kremļa lēmumu, arī Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa paziņojusi, ka tas ir pretrunā ar ANO hartu un pieliek punktu tā dēvētajam Minskas miera procesam.

"Mēs neļausim Krievijai nesodīti pārkāpt tās starptautiskās saistības," tviterī izplatītajā paziņojumā uzsvērusi Trasa.

Džonsons pavēstīja, ka pirmdien viņam paredzēta saruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ka viņš piedāvās Kijevai Londonas atbalstu.

Atbildot uz jautājumu, vai nav pienācis pret Krieviju vērst sankcijas, Džonsons izteicās, ka jāpagaida, lai redzētu, kas notiks Austrumukrainā.