Deputāti atbalsta sodu līdz 2000 eiro par draudiem kaitēt personas aizsargātajām interesēm (1)

Grozījumi otrajā lasījumā atbalstīti Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.

Iepriekš parlamenta Juridiskajā komisijā, kas arī atbalstīja šīs izmaiņas, Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Līvija Millere norādīja, ka piedāvātā norma par draudiem ir pārāk plaša un nekonkrēta, tāpēc būtu jāraugās uz tās piemērošanu praksē, piemēram, vai turpmāk par jebkuru neapdomīgu izteikumu, traktējot tos kā draudus, tiktu piemērots sods.

Līdzīgi Valsts policijas pārstāvis Ansis Pumpurs norādīja, ka normas redakciju vajadzētu sašaurināt, jo to varētu interpretēt tā, ka policija tiktu "nobērta ar iesniegumiem" dažādu interešu vārdā.

Komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP) pauda, ka atbalstīto priekšlikumu nepieciešamības gadījumā varēs precizēt, kad likumprojekts tiks skatīts galīgajā lasījumā.

Saeima šodien atbalstīja arī otrs tieslietu ministra priekšlikums, ka par citas personas uzmācīgu izsekošanu vai nevēlamu saziņu ar šo personu varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 2000 eiro. Ģenerālprokuratūras pārstāvis Gints Bērziņš iepriekš Juridiskajā komisijā gan pauda, ka par šo normu drīzāk risinājums varētu būt līdzīgas normas precizēšana Krimināllikumā.

Šodien pēc būtības tika atbalstīts arī iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) priekšlikums, kas paredz precizēt jau spēkā esošu administratīvā soda normu, ka sabiedriskās kārtības traucēšana attiecas arī uz vienas personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu.

Pašlaik likumā noteikts, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personu mieru, iestāžu, komersantu vai citu institūciju darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību (sīkais huligānisms), piemēro naudas sodu no 70 līdz 500 eiro.

Golubeva rosināja precizēt šo normu, to attiecinot arī uz vienas personas mieru. Saeima šodien tāpat kā iepriekš Krimināltiesību politikas apakškomisija iepriekš un Juridiskā komisija atbalstīja plašāku precizējumu, ka to attiecina arī uz vienas personas, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu.

Iepriekš Juridiskās komisijas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāve Jolanta Laura pauda atbalstu plašākam precizējumam, reizē norādot, ka TM vienmēr uzskatījusi, ka šī norma jau attiecas arī uz vienas personas miera traucēšanu.

Saeima atbalstīja Valsts valodas centra (VVC) jurisdikcijas atjaunošanu piemērot sodu par par informācijas nesniegšanu valsts valodā Latvijā ražoto preču etiķetēs, preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos un vairākos citos gadījumos. Jau iepriekš VVC pārziņā bija šī joma, bet no likuma tas bijis "pazudis" tehniskas kļūdas dēļ.

Reizē parlaments šodien nemainīja Juridiskās komisijas lēmumu noraidīt Golubevas priekšlikumu, kas paredzēja noteikt lielāku naudas sodu par sabiedriskās kārtības traucēšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu. Tiesību nozares pārstāvji iepriekš Juridiskajā komisijā skaidroja, ka šādu normu nevarētu izmantot, jo administratīvajā procesā ir pārāk ierobežotas iespējas pierādīt šo pārkāpumu.

Tāpat atbilstoši iepriekš komisijā lemtajam šodien atbalstu nesaņēma iekšlietu ministres priekšlikums, kas paredzēja administratīvo sodu par personai izteiktiem draudiem izdarīt slepkavību vai citu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai mantisko interešu apdraudējumu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru. Kā pretargumentus eksperti iepriekš norādījuši, ka Krimināllikumā jau ir noteikti sodi par šādiem pārkāpumiem.