Latvija pirmo reizi piedalās konkursā "Eiropas gada koks", kas izceļ katra koka stāstu un saikni ar cilvēku. Mūsu valsti ar savu stāstu pārstāv Aģes dižozols, kas ir kļuvis par populārāko dižkoku Vidrižu pagastā un, iespējams, arī Limbažu novadā. Lai uzzinātu dižozola stāstu, "Apollo" sarunājās ar konkura organizatori Ilzi Ozolu.
2021. gadā Vidrižu pagasta Aģes dižozols ar savu Spēkozola atbrīvošanas stātu uzvarēja Eiropas gada koka atlasē un ir pirmais koks no Latvijas, kas piedalās šajā starptautiskajā konkursā.
Konkurss "Eiropas Gada koks" norisinās jau 12. reizi, un tā nolūks ir izcelt koku nozīmi kultūras un vēstures mantojumā, kas ir pelnījuši uzmanību un rūpes. Atšķirībā no citiem konkursiem, "Eiropas Gada koks" neizceļ skaistumu, izmēru vai vecumu, bet gan koka stāstu un tā saikni ar cilvēku.
Konkursa dalībnieka pārstāvis Kārlis Zariņš pavēstīja, ka Latvija šajā Eiropas mēroga konkursā piedalās pirmo reizi. Latvijas atlasē uzvarēja un dalības vietu Eiropas konkursa finālā izcīnīja "Lindstrom" izpilddirektors Ivars Šmits, kurš startē ar savu dižozola stāstu. Aģes dižozols atrodas Limbažu novadā, Vidrižu pagastā.
Video: 250 gadus vecais Aģes dižozols ar savu stāstu piedalās konkursā "Eiropas Gada koks"
"Līdz ar tautas atmodu, dižozols ir atvēries pasaulei, lai priecētu, izglītotu un iedvesmotu. Šis ozols ir iedvesmojis apzināties, ka Latvija, ar otru lielāko dižkoku blīvumu, ir Eiropas dižkoku lielvalsts," uzsvēra Aģes dižozola saimnieks, "Lindstrom" izpilddirektors Latvijā un "Spēkozols" kustības dibinātājs Šmits.
"Šo ozolu atklāja mans tēvs Kārlis, kad viņš bija pirmās Latvijas laikā ganu zēns. Un, kad mēs atguvām savu dzimtas īpašumu Medņus, nāca skatīties, kā tad iet.
Un tas jau bija brangi izaudzis, tiesa gan, ieaudzis krūmos, kas tagad attīrīti. Bet tā mans tēvs atrada savu bērnības ozolu," pastāstīja Ivars Šmits.
Kokkopji lēš, ka varenais ozols šeit zaļojis vairāk nekā 250 gadus. Lai saudzētu un saglabātu dižozolu, ir svarīgi rūpēties par to, attīrot tā apkārtni no krūmiem.
Latvijas konkursa organizatori vērtē, ka Aģes dižozola stāsts Eiropas mērogā būšot labi pamanāms un arī raisīšot pārdomas. Tomēr tas, kā Latvijai veiksies šajā konkursā, būs atkarīgs no tā, vai balsojumā būs pietiekams atbalsts. Pērn šajā konkursā piedalījās 14 Eiropas valstis, un uzvaru ieguva vismaz tūkstoš gadus sens halmozols Spānijā.
Balsojums vietnē "Eiropas Gada koks 2022" norisināsies līdz februāra beigām un tajā startē 16 dižkoki no visas Eiropas. Konkursa nolikums paredz, ka, lai piedalītos balsojumā, ir jāizvēlas divi dižkoki, par kuriem atdot savu balsi.
Šmits ir izveidojos arī "Spēkozolu" kustību, kuras mērķis nu jau vairāk nekā desmit gadus ir godāt dabu, cienīt un kopt mūsu dižkoku lielvalsts ozolus, baudīt to spēku un iedvesmu, saimniekot ilgtspējīgi un nest latvisko pasaulē.
Tāpat Šmits ir arī izveidojis "Spēkozolu" pārgājienu un kopā ar "Spēkozolu" kustības atbalstītājiem iestādījis "Spēkozolu" birzi savā dzimtas īpašumā Vidrižu pagastā.
Pārgājiens ietver astoņus atšķirīgus gan laukā, gan neskartā dabā upmalā un mežā augošus ozolus, kuru vecums ir no 150 līdz 250 gadiem. Pārgājiena dalībnieki apskata Aģes upes akmeņaino, līkumaino posmu, jauno Spēkozolu birzi, kā arī divus Otrā pasaules kara meža bunkurus, saimnieku ģimenes slēptuvi Medņu mežā.
Pārgājiena kopējais garums ir 2,9 km, no kuriem 1,9 km ved pa laukiem un dabīgām pļavām, bet vienu kilometru caur tipisku Latvijas skuju un lapkoku mežu.
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.
/nginx/o/2021/05/07/13767534t1h2af6.jpg)