Krievijas spēkiem karā ar Ukrainu ir izdevies panākt zināmu progresu, un patlaban izskatās, ka Krievijas autoritārais vadonis Vladimirs Putins turpinās īstenot savu plānu, kaut vai iegūstot teritorijas Ukrainas dienvidos un austrumos, komentēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos Didzis Nestro.
Vadoties no publiski pieejamās informācijas, neskatoties uz neveiksmēm kara pirmajās dienās, Krievijas spēkiem zināms progress ir izdevies, tomēr patlaban tas ir apstājies. Izskatās, ka Krievijai bija apņemšanās savienot karaspēka grupējumus Dienvidos un Austrumos. Tas nodrošinātu apgādi Krimas virzienā un ļautu nogriezt tur atrodošos Ukrainas spēkus, sprieda Nestro.
Patlaban izskatoties dīvaini tas, ka Krievija savas kaimiņvalsts iekarošanai nav pilnībā izmantojusi visu savu aviācijas potenciālu. "Ja Krievijai bija apņemšanās ātri sakaut Ukrainas pretošanos, tad gaisa telpas kontrolei un gaisa triecieniem ir liela nozīme. Neskatoties uz zaudējumiem, Ukrainas gaisa spēku un pretgaisa aizsardzības kapacitāte ir saglabājusies un atsevišķi lidojumi ar zināmām sekmēm tiek izmantoti," skaidroja pulkvedis.
Raķešu triecienos gan Krievijas rietumu reģionos pieejamie munīcijas krājumi varētu būt krietni patērēti un tagad, iespējams, tiek taupīti.
Tāpat jāņem vērā, ka jebkura kara uzvarēšanai gaisa spēku sadarbībai ar sauszemes spēkiem ir jānotiek ļoti sinhronizēti, tomēr krievi vairākās Ukrainas teritorijās šauj, kur pagadās, tostarp pa civiliedzīvotājiem, komentēja Nestro.
Lai arī sabiedrībā nereti valda uzskats, ka mūsdienās bruņota karadarbība nemaz nav nepieciešama, jo atliek vien veikt efektīvus kiberuzbrukumus pretinieka infrastruktūrai, militārais eksperts vērsa uzmanību, ka šajā konfliktā tiek pārsvarā izmantotas metodes no iepriekšējiem kariem.
"Acīmredzot ukraiņi savu informācijas un digitālo telpu ir nosargājuši. Ukraiņi brīvi izmanto informācijas telpu, būtiski kiberuzbrukumi nav redzami, sakaru slāpēšana nav tik efektīva, lai pilnībā paralizētu ukraiņu komandvadību.
Vai nu Krievijas spējas šajā jomā ir pārspīlētas, vai arī ukraiņiem ir atbilstošas spējas pretoties, vai arī Krievija pilnībā neizmanto savu potenciālu," sprieda pulkvedis.
Apritot nedēļai kopš Krievijas iebrukuma, acīmredzot abām pusēm ir nepieciešams atelpas brīdis, taču jūtams, ka krievi izmanto jau citu taktiku un mēģina savus spēkus izvērst citādi, proti, tā, lai ukraiņu nodarītie zaudējumi būtu mazāki.
"Sarunas ar Krieviju un Ukrainu, iespējams, abām pusēm ļauj iegūt laiku, lai atgūtos un reorganizētos. Šķiet, ka tagad ir tas moments, kad varētu pamainīties situācija uz vienu vai otru pusi," vērtēja Nestro.
Pulkvedis nenoliedz, ka Krievija ap Ukrainu ir sakoncentrējusi lielu karaspēka grupējumu, tomēr tas esot nepietiekami, lai pilnībā okupētu un pakļautu visu Ukrainu. "Tur ir nepieciešami plašāki spēki, tāpēc jau publiskajā telpā izskan versijas par mobilizāciju Krievijā un plašāku Baltkrievijas vai Kazahstānas iesaisti," piebilda Nestro.
Viņš arī izcēla Ukrainas armijas spēju ātri mobilizēties un nodrošināt tautas pretestību, jo morāle aizstāvēt savu dzimteni ir pats svarīgākais jebkurā konfliktā.
Runājot par rietumvalstu pretgaisa un prettanku ieroču piegādēm Ukrainai, Nestors vērsa uzmanību, ka ukraiņu gaisa telpas kontrole un radaru sistēmas pilnvērtīgi nedarbojas, līdz ar efektīvi darboties nevar arī to pretgaisa ieroču sistēmas. Tās pamatā tiekot izmantotas kā atsevišķi ieroči.
Tajā pašā laikā redzams, ka rietumvalstu ieroči dod rezultātus, un par to liecina ukraiņu izplatītie video ar iznīcināto krievu tehniku. "Piemēram, Turcijas ražotie bezpilota lidaparāti "Bayraktar" ir ļoti labi sevi parādījuši, tomēr jautājums, cik šādu sistēmu ir ukraiņu rīcībā, kā tie spēj operēt un cik daudz lidlauku ir ukraiņu rīcībā. Izšķirošs ierocis tas noteikti nav, bet pienesumu dod, tāpēc ukraiņiem ir svarīgi vispār noturēties," uzsvēra pulkvedis.
Nestro arī norādīja, ka Krievija šajā bruņotajā konfliktā pārkāpj starptautiski pieņemtos kara likumus. Lai gan vēl konflikta sākumā Putins deklarēja, ka armija vērsīsies tikai pret ukraiņu spēkiem un militārajiem objektiem, faktiski ir redzams, ka smagas apšaudes jau kopš kara sākuma tiek vērstas pret dzīvojamiem rajoniem, un šī intensitāte turpina pieaugt.
Kas notiek "uz zemes" vienību taktiskajā līmenī, pilnīgi pārliecinošas informācijas nav, taču, vērojot, kā Krievijas spēki uzvedušies citos bruņotajos konfliktos, nav izslēgts, ka ir notikuši kara likumu pārkāpumi un pat noziegumi, sacīja pulkvedis. "Katrā ziņā kopējie civiliedzīvotāju zaudējumi liecina par lietām, kurām nevajadzētu īstenoties," viņš piebilda.
Komentējot Francijas ceturtdien paustās bažas, ka smagākā fāze Krievijas karā pret Ukrainu vēl tikai sāksies, eksperts skaidroja, ka tagad viss atkarīgs no tā, ko Putins pie pašreizējiem Krievijas zaudējumiem vēlas sasniegt, un vai arī Krievijas iekšējās problēmas neatstās savu ietekmi.
"Patlaban izskatās, ka viņš turpinās īstenot savu plānu, kaut vai iegūstot teritorijas Ukrainas dienvidos un austrumos. Patlaban neizskatās, ka būtu pazīmes krieviem iegūt teritorijas Rietumukrainā. Šis karš vat turpināties vien 24 stundas un var ilgt nedēļām. Viss atkarīgs no tā, kāds nodoms ir Putinam, taču ir daudzi faktori, kas var panākt kara beigas," uzsvēra Nestors.
Lai arī Krievijas spēki ir Kijevas pievārtē un ir iespējama Kijevas šturmēšana, tomēr šādai militārajai operācijai ir nepieciešami milzīgi karaspēka resursi, lai tik lielu pilsētu sagrautu un pakļautu, vērtēja pulkvedis.
Nestors arī atgādināja piemēru no Otrā pasaules kara, kad, neskatoties uz vāciešu veikto Staļingradas sagraušanu, padomju karaspēks spēja turpināt pretoties un organizēt cīņu par katru māju.
Tik milzīgas pilsētas šturmēšana ir ilgtermiņa process, ja nepielieto masu iznīcināšanas ieročus, sacīja eksperts, norādot, ka pie esošajām konvenciālajām karošanas metodēm armijas parasti šādas pilsētas mēģina apiet vai izolēt, jo pretējā gadījumā neizbēgami tiek radīti milzīgi zaudējumi uzbrūkošajai armijai.
Komentējot to, ka Krievija vienmēr savā propagandā izcēlusies ar šķietami modernu tehniku, bet ukraiņu izplatītie video liecina par pretējo, tostarp, demoralizētiem karavīriem, Nestro vērsa uzmanību, ka Krievijas aizsardzības budžets ir liels, taču vai nu nav pietiekams atsevišķu modernāko ieroču plašai ieviešanai vai arī šīm jaunajām sistēmām vēl piemīt tehniskas nepilnības kā, piemēram, tankiem "T-14 Armata".
"Ja salīdzina Krievijas bruņojumā esošos tankus ar rietumvalstu tehniku, tad atšķirība ir milzīga. Attiecībā uz gūstā saņemtajiem karavīriem redzams, ka lielu procentu no Krievijas spēkiem veido obligātā militārā dienesta karavīri, kas sākotnējās sadursmēs sastapās ar ukraiņu pretestību. Tajā pašā laikā ir redzamas arī profesionāli sagatavotas gaisa desanta divīzijas, kas arī cieta zaudējumus," piebilda Nestro.
LETA jau vēstīja, ka 24.februārī Krievijas armija iebruka Ukrainā, bet vēlāk arī Baltkrievijas armija iegāja Ukrainas teritorijā.
Krievijas atbalstīta separātistu militārā ofensīva Austrumukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalos sākās jau pēc Krimas aneksijas 2014.gada aprīlī.
