Šodien valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē tiks izskatīts jautājums par valsts aizsardzības, tostarp arī iekšlietu budžeta palielināšanu, informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs.
VIDEO ⟩ Palīdzība Ukrainai un drošības situācija valstī. Amatpersonas informē par Sadarbības sanāksmes sēdē pārrunāto
Aizsardzības budžetu plānots palielināt, ņemot vērā drošības situāciju reģionā pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma īstenotā militārā iebrukuma Ukrainā un Krievijas armijas dislokācijas Baltkrievijā.
Kariņš kopā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (AP), iekšlietu ministri Mariju Golubevu (AP) un finanšu ministru Jāni Reiru (JV) ir veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai šis lēmums varētu tikt skatīts un pieņemts valdībā jau nākamajā nedēļā.
Kariņš uzsver, ka Latvija ir sniegusi un turpinās sniegt atbalstu Ukrainai gan militārās tehnikas un ekipējuma, gan praktiskas palīdzības, piemēram, pārtikas, medikamentu un medicīnas ierīču veidā.
"Vienlaikus ir jāsper arī soļi stiprinot sevi un savu drošību, palielinot aizsardzības un iekšlietu nozares budžetu," pauž Kariņš, norādot, ka vienlaikus tā tiek stiprināts arī NATO.
"Tas ir visas alianses aizsardzības sistēmas pamatprincips - gādāt par sevi, tad arī citi varēs palīdzēt," uzsver premjers.
Esot veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai lēmumu varētu pieņemt jau nākamajā nedēļā.
Pabriks aģentūrai LETA sacīja, ka plānots nākamo trīs gadu laikā palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) tagadējo aptuveni 2,3% vietā. Par konkrētām summām Pabriks atturējās runāt, norādot, ka IKP ir mainīgs.
Ministrs sacīja, ka šāda vienošanās par budžeta palielinājumu ļaus labāk ilgtermiņā plānot aizsardzībai nepieciešamos izdevumus.
Jautāts, kādām vajadzībām plānots izmantot papildu līdzekļus, Pabriks sacīja, ka, pirmkārt, Latvijai kā sabiedroto spēkus uzņemošajai valstij ir jānodrošina infrastruktūra, kur izvietot tos sabiedroto spēkus, kas ieradīsies Latvijā.
Otrkārt, papildu līdzekļi tiks izmantoti ekipējuma iegādei, bet treškārt - industriālajam atbalstam, lai Latvijas uzņēmumi spētu pēc iespējas lielākā apmērā paši nodrošināt armijas vajadzības, teica Pabriks.
Papildu līdzekļi iekšējās drošības sistēmas stiprināšanai attiecas gan uz policiju, gan uz robežsardzi, gan uz citām tiesībsargājošajām iestādēm.
Video: Amatpersonas informē par Sadarbības sanāksmes sēdē pārrunāto