:format(webp)/nginx/o/2022/03/10/14418476t1he0fa.jpg)
Iedzīvotāji Latvijā ir satraukušies par iespējamiem kodolkatastrofas draudiem Krievijas karaspēka sagrābtajās Ukrainas atomelektrostacijās, tādēļ iegādājušies joda tabletes. Ja notiktu radiācijas noplūde Ukrainā, Latvijā joda tablešu dzeršana būtu nelietderīga, atsaucoties uz medicīnas fiziķi Agnesi Katlapu, vēsta Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).
RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes absolvente, medicīnas fiziķe Agnese Katlapa skaidro, ka Latvija atrodas pārāk tālu no Ukrainas, lai kodolavārijas gadījumā būtu nepieciešamība lietot joda tabletes.
Kodolavārijas laikā gaisā nonāk dažādas radioaktīvas vielas - radioizotopi, kuras pa gaisu tā sauktajā radioaktīvajā mākonī var izplatīties vidē. Respektīvi, cilvēki var ieelpot radioaktīvās vielas, kas ir gaisā. Viens no šiem radioizotopiem, kas ceļo gaisā, ir jods-131, taču jāatceras, ka ir arī citi radioizotopi.
Jods, cilvēkiem to ieelpojot, galvenokārt uzkrājas vairogdziedzerī. Tā kā tas ir radioaktīvais jods, tad ir skaidrs, ka radioaktīva viela, kas uzkrājusies vairogdziedzerī, veicina vairogdziedzera šūnu nāvi, vairogdziedzera mazspēju un palielina risku vēža attīstībai nākotnē.
Lai izvairītos no tā, ka vairogdziedzerī uzkrājas radioaktīvais jods, lieto joda tabletes, lai stabilais jods "piepildītu" vairogdziedzeri un radioaktīvajam jodam tur vairs nebūtu vietas.
Joda tablešu lietošanu rekomendē tikai tiešā kodolavārijas vietas tuvumā, kur radiācijas devas ir ļoti lielas. Latvija atrodas tālu no Ukrainas, tāpēc līdz mūsu valstij nevarētu nonākt tāds radiācijas daudzums, lai būtu kritiska nepieciešamība pēc vairogdziedzera blokādes ar radioaktīvo jodu.
Ir izvērtēts, ka pēc Černobiļas avārijas 1986. gadā lielākais apstarojums tika saņemts Ukrainā, kā arī tās tuvākajās valstīs Baltkrievijā un Krievijā, kur tika novērots paaugstināts vēža gadījumu skaits.
Novērtētās papildu dozas tālākajās valstīs gada laikā vidēji bija līdz 1 mSv (milizīverts - jonizējošā starojuma ekvivalentās dozas mērvienības zīverta tūkstošdaļa), kas līdzinās tai dozai, ko mēs saņemam katru gadu no dabiskās radiācijas mums visapkārt.
Vēl jāņem vērā, ka joda tablešu dzeršana nav nemaz tik nekaitīga kā izklausās. Pastāv dažādu blakusparādību riski, kas minēti arī Veselības ministrijas mājaslapā.
Kaut arī dati par Černobiļas avāriju liecina, ka vairākiem miljoniem Polijas iedzīvotāju, to skaitā arī bērniem, kuri pēc Černobiļas avārijas lietoja joda tabletes, bīstamu blakusefektu daudzums bija neliels, tomēr tādi eksistē.
Piedevām cilvēkiem, kuri ir vecāki par 40 gadiem, nemaz netiek rekomendētas joda tabletes, ja vien viņi neuzturas ļoti tuvu kodolavārijas vietai. Pie mazām radiācijas devām ar joda tabletēm vēža rašanās risks tiek tikai samazināts (vēzis organismā attīstās vairāku gadu desmitu laikā), taču līdz ar vecumu pieaug arī blakusefektu risks no joda tabletēm.
Ja tie cilvēki, kuri ir sapirkuši nelielu daudzumu joda uztura bagātinātāju, patlaban atrastos tuvu kodolavārijas vietai un viņiem tiktu rekomendētas joda tabletes, tad viņiem no iegādātajiem joda preparātiem nebūtu jēgas, jo ar mazu stabilā joda daudzumu vairogdziedzeri nevar piepildīt.
Salīdzinājumam - joda daudzums uztura bagātinātājos var būt 150 mikrogrami vienā tabletē, taču rekomendētais joda daudzums pieaugušajam pēc kodolavārijas ir 100 miligrami. Lai uzņemtu šādu joda daudzumu, būtu jāpatērē aptuveni 666 tabletes.
Agnese ar izcilību ir absolvējusi maģistrantūras studijas RTU studiju programmā "Medicīnas inženierija un fizika", sešus gadus strādājusi Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrā un šobrīd studē Somijā, lai iegūtu otro maģistra grādu.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)